Šī ceļojuma daļa varētu saukties - “Ko darīt Madeirā”, jo, protams, Funšalas apskate noteikti nav Madeiras pati ievērojamākā apskates vieta.
Protams, ka salas apskatei piemērotākais transporta līdzeklis ir automašīna, pie tam, šī ir tā vieta, kur zirgspēkiem ir nozīme, jo ceļi ļoti bieži (praktiski vienmēr) ir tik stāvi, ka darbs atradīsies pilnīgi visiem zirgiem.
Madeira ir neliela sala, dienā, lai visu paredzēto apskatītu, nenobrauksiet daudz varāk par simts kilometriem, taču nedomājiet, ka tas ir nieks. Simts kilometri pa Madeiras ceļiem nozīmē ļoti smagu darbu. Bet šī darba augļi ir to vērti.
Madeiras ceļi dažās vietās ir ļoti specifiski. Par mazākiem ceļiem, ja pirms tam ir lijis, jūs nevarat drošs, ka būs iespējams pa tiem braukt, jo, iespējams, tie būs slēgti nogruvumu dēļ. Ziemas (ja vien to var nosaukt par ziemu) sezonā, braucot pa vecākiem ceļiem, jūs sagaidīs pārsteigumi - ūdenskritums, kas krīt praktiski uz ceļa. Tāpat, ja tunelis nav pirmā svaiguma būvējums, no tā griestiem pilēs ūdens. Automašīnas mazgāšana ar stilu.
Principā, salu ir iespējams apskatīt trīs dienās, bet, ja vēlaties nekur nesteigties, tad četrās. Noteikti apskatiet Eiropas augstāko stāvkrastu Cabo Girao. Sākumā apskatiet to no Camara del Lobos ciemata, kas vēl ir ievērojams ar krāsainajām zvejnieku laiviņām. Tad, protams, uzbrauciet augšā uz klints, lai palūkotos uz leju. To gan ir vērts darīt tikai tad, ja klints nav mākonī. Tālāk, braucot pa dienvidu krastu, iebrauciet Jardim do Mar un Paul do Mar, kas skaitās labākā vieta Eiropā priekš sērfinga - vieta saukta arī par Eiropas Havaju salām.
Galvenais, ko darīt, kad apceļojat salu, ir ik pa laikam apstāties un izbaudīt neaizmirstamus skatus. Viens no skaistākajiem ir salas tālākais rietumu punkts, no kura augšas paveras skats uz brīnišķīgām klintīm un bangojošu okeānu apakšā.
Tālāk dodieties uz salas ziemeļaustrumu ciematu Porto Moniz, kurš ir slavens ar saviem zivju restorāniem un dabīgajiem baseiniem, kas ūdeni saņem tieši no okeāna. Ja gadījumā tie viļņu dēļ ir slēgti, izbaudiet viļņus, kas stiprāka vēja laiā šeit ir patiešām iespaidīgi.
Šajā brīdī pirmajai dienai vajadzētu pietikt, atpakaļ dodieties pa salas ziemeļu ceļu, bet tālāk uz Funšalu pa tuneli, lai ātrāk.
Toties citu dienu gan neizmantojiet tuneli. Paņemiet līdzi siltākas drēbes un dodieties kalnā. Tas nekas, ka Porto Moniz ciematiņā jau esat bijuši, tagad uz turieni brauciet sākumā pa Via Encumeada, bet tālāk sekojiet zīmēm uz Porto Moniz. Atkal būs ūdenskritumi uz mašīnas jumta, uzbrauksiet virs mākoņiem, kur jūs sagaidīs neparedzēts aukstums. Atpakaļ brauciet pa to pašu ziemeļu ceļu, bet izvairieties no tuneļa un izbrauciet cauri mūžamežam pa via Encumeada. Pusdienas, protams, ka tajā pašā Porto Moniz ciematā.
Trešajā dienā apskatiet salas austrumu pusi. Noteikti aizbrauciet līdz tālākajam austrumu punktam, kas ir tik pat skaists, kā rietumu punkts, bet papildus tur ir ierīkota taka kājāmgājējiem. Taka ir paredzēta 4 stundām, bet raitā solī ejot, to var pieveikt divās ar pusi stundās. Obligāti līdzi paņemiet ūdeni un vēlams arī uzkodas, jo ceļš nebūs viegls.
Pēc pastaigas noteikti tūlīt ēst. Varat izvēlēties - Machico ciems ar baltu pludmali (smiltis no Āfrikas, jo Madeira ir vulkāniska sala un baltu smilšu tur nav), jeb Canical ciems, kas bija pēdējā vieta Eiropā, no kurienes vīri devās vaļu medībās. Netālu no Funšalas vēl ir Kristus statuja, gluži kā Rio, to varat apskatīt atpakaļceļā.
Bez visa pieminētā vēl vajadzētu apmeklēt ciematu klinšu ielokā Curral das Freiras, bet tieši vecā ceļa dēļ - ja iespējams, izvairieties no tuneļa, kā arī Santanu, kur ir atrodams tāds kā Madeiras brīvdabas muzejs. Vēl Santanā ir apskatāmas tradicionālās Madeiras mazās mājas, bet neko precīzi par tām nevarēšu teikt, jo mes tās redzējām tikai muzejā.
Nākamajā reizē, noslēgumā - par gastronomiju un citām interesantām lietām, kas ir neatņemama ceļojuma sastāvdaļa.