Brīvdienu Atpūta

Šī ceļojuma daļa varētu saukties - “Ko darīt Madeirā”, jo, protams, Funšalas apskate noteikti nav Madeiras pati ievērojamākā apskates vieta.

Protams, ka salas apskatei piemērotākais transporta līdzeklis ir automašīna, pie tam, šī ir tā vieta, kur zirgspēkiem ir nozīme, jo ceļi ļoti bieži (praktiski vienmēr) ir tik stāvi, ka darbs atradīsies pilnīgi visiem zirgiem.

Madeira ir neliela sala, dienā, lai visu paredzēto apskatītu, nenobrauksiet daudz varāk par simts kilometriem, taču nedomājiet, ka tas ir nieks. Simts kilometri pa Madeiras ceļiem nozīmē ļoti smagu darbu. Bet šī darba augļi ir to vērti.

Madeiras ceļi dažās vietās ir ļoti specifiski. Par mazākiem ceļiem, ja pirms tam ir lijis, jūs nevarat drošs, ka būs iespējams pa tiem braukt, jo, iespējams, tie būs slēgti nogruvumu dēļ. Ziemas (ja vien to var nosaukt par ziemu) sezonā, braucot pa vecākiem ceļiem, jūs sagaidīs pārsteigumi - ūdenskritums, kas krīt praktiski uz ceļa. Tāpat, ja tunelis nav pirmā svaiguma būvējums, no tā griestiem pilēs ūdens. Automašīnas mazgāšana ar stilu.

Principā, salu ir iespējams apskatīt trīs dienās, bet, ja vēlaties nekur nesteigties, tad četrās. Noteikti apskatiet Eiropas augstāko stāvkrastu Cabo Girao. Sākumā apskatiet to no Camara del Lobos ciemata, kas vēl ir ievērojams ar krāsainajām zvejnieku laiviņām. Tad, protams, uzbrauciet augšā uz klints, lai palūkotos uz leju. To gan ir vērts darīt tikai tad, ja klints nav mākonī. Tālāk, braucot pa dienvidu krastu, iebrauciet Jardim do Mar un Paul do Mar, kas skaitās labākā vieta Eiropā priekš sērfinga - vieta saukta arī par Eiropas Havaju salām.

Galvenais, ko darīt, kad apceļojat salu, ir ik pa laikam apstāties un izbaudīt neaizmirstamus skatus. Viens no skaistākajiem ir salas tālākais rietumu punkts, no kura augšas paveras skats uz brīnišķīgām klintīm un bangojošu okeānu apakšā.

Tālāk dodieties uz salas ziemeļaustrumu ciematu Porto Moniz, kurš ir slavens ar saviem zivju restorāniem un dabīgajiem baseiniem, kas ūdeni saņem tieši no okeāna. Ja gadījumā tie viļņu dēļ ir slēgti, izbaudiet viļņus, kas stiprāka vēja laiā šeit ir patiešām iespaidīgi.

Šajā brīdī pirmajai dienai vajadzētu pietikt, atpakaļ dodieties pa salas ziemeļu ceļu, bet tālāk uz Funšalu pa tuneli, lai ātrāk.

Toties citu dienu gan neizmantojiet tuneli. Paņemiet līdzi siltākas drēbes un dodieties kalnā. Tas nekas, ka Porto Moniz ciematiņā jau esat bijuši, tagad uz turieni brauciet sākumā pa Via Encumeada, bet tālāk sekojiet zīmēm uz Porto Moniz. Atkal būs ūdenskritumi uz mašīnas jumta, uzbrauksiet virs mākoņiem, kur jūs sagaidīs neparedzēts aukstums. Atpakaļ brauciet pa to pašu ziemeļu ceļu, bet izvairieties no tuneļa un izbrauciet cauri mūžamežam pa via Encumeada. Pusdienas, protams, ka tajā pašā Porto Moniz ciematā.

Trešajā dienā apskatiet salas austrumu pusi. Noteikti aizbrauciet līdz tālākajam austrumu punktam, kas ir tik pat skaists, kā rietumu punkts, bet papildus tur ir ierīkota taka kājāmgājējiem. Taka ir paredzēta 4 stundām, bet raitā solī ejot, to var pieveikt divās ar pusi stundās. Obligāti līdzi paņemiet ūdeni un vēlams arī uzkodas, jo ceļš nebūs viegls.

Pēc pastaigas noteikti tūlīt ēst. Varat izvēlēties - Machico ciems ar baltu pludmali (smiltis no Āfrikas, jo Madeira ir vulkāniska sala un baltu smilšu tur nav), jeb Canical ciems, kas bija pēdējā vieta Eiropā, no kurienes vīri devās vaļu medībās. Netālu no Funšalas vēl ir Kristus statuja, gluži kā Rio, to varat apskatīt atpakaļceļā.

Bez visa pieminētā vēl vajadzētu apmeklēt ciematu klinšu ielokā Curral das Freiras, bet tieši vecā ceļa dēļ - ja iespējams, izvairieties no tuneļa, kā arī Santanu, kur ir atrodams tāds kā Madeiras brīvdabas muzejs. Vēl Santanā ir apskatāmas tradicionālās Madeiras mazās mājas, bet neko precīzi par tām nevarēšu teikt, jo mes tās redzējām tikai muzejā.

Nākamajā reizē, noslēgumā - par gastronomiju un citām interesantām lietām, kas ir neatņemama ceļojuma sastāvdaļa.

• Lasīt vairāk »

Madeira ir viena no tām vietām, uz kurieni, ja brauc ziemā, var izpildīt šādu lietu. Izkāpiet pa lidmašīnas durvīm uz trapa, ar skaistu žestu uzlieciet saulesbrilles un nosakiet: “Man JAU šeit patīk!”. Vēl to variet darīt Kanāriju salās, Sardīnijā, kā arī jebkurā citā vietā, kur ziemā ir vismaz +15 grādi pēc Celsija skalas un nelīst lietus.

Kā jau minēju, mūsu ceļojums ilga divas nedēļas. Tas nozīmēja to, ka jāsteidzas nav nekur. Pirmajās dienās izstaigājām salas galvaspilsētu Funšalu (Funchal). Funšala kā pilsēta nav nekas grandiozi skaists, taču tai ir viens liels pluss - Funšalā esot vislabākā laika prognoze. Ir vēl dažas vietas, kur ir vēl vairāk saulainās dienas gadā, taču tur nav tik daudz, ko darīt, kā salas galvaspilsētā.

Tieši virs Funšalas atrodas ciemats Monte, kurā ir sekojošas lietas: funikulieris Funšala - Monte, funikulieris uz botānisko dārzu, baznīca un pats galvenais - kamanas, kas ved lejup pa Montes asfaltētajām ielām. Viena nianse attiecībā uz kamanām - brauciens ar kamanām lejā ir par vienu cenu, atkarīgs no cilvēku skaita, bet augšup ved taksis, kas prasa aptuveni tik pat. Par to augšā, protams, neviens nebrīdina.

Uz Monti braucām divas reizes. Monte visu laiku bija mākoņos, likās, ka tie tur, apmēram 500 metru augstumā tā arī stāvēs visu mūsu ceļojuma laiku, tāpēc izdomājām braukt, neskatoties uz laika apstākļiem. Atrašanās mākonī, protams, bija interesanta, bet, kad nākamajā dienā mākoņi tomēr bija izklīduši, vēlreiz uzbraucot augšā, varam teikt, ka bez mākoņiem skati ir daudz iespaidīgāki. Precīzāk izsakoties - ja ir mākonis, skata nav vispār; ejot pa ielu, nav ne mazāko aizdomu, ka tepat, piecu metru attālumā ir skaista aiza ar ūdenskritumu otrā pusē un kalnu upi lejā.

Kad braucām uz savu noīrēto villu, jautājām šoferim, kur Funšalā būtu vislabāk sagaidīt Jauno gadu. Mums ieteica to darīt mājās. Mūsu villa atradās gandrīz pašā pilsētas centrā, respektīvi, vidū, kas nozīmēja to, ka uguņošanu varēsim izbaudīt visā pilnībā. To gan mēs precīzi uzzināsim tikai vēlāk.

31.decembrī visu dienu Funšalas ostā ieradās kruīza kuģi. Daži zvejnieku kuģi pat tika izdzīti no ostas, lai dotu vietu tiem, kas ierodas uz party. Tad nu viņi arī ieradās - cits lielāks, cits mazāks, visi pilni ar tūristiem.

Starp citu, petardes Madeirā šauj tāpat kā pie mums - visu dienu bez apstājas. Dienu pirms un dienu pēc tam. Bet - Madeirā bija ļoti interesanta lieta - īsi pirms lielās uguņošanas visa lokāla mēroga pagalmu uguņošana apstājās, visi gaidīja īsto. Un to var saprast - tādu pārspēt ir grūti. Šāva ostā, šāva apkārt pilsētai kalnos, šāva sinhroni un skaisti!

Nākamreiz turpinājums par pārējām dienām Madeiras salā - kas tur vēl ir bez galvaspilsētas apskatāms.

• Lasīt vairāk »

Šoreiz izvērstāks ceļojuma apraksts vairākās daļās. Sāksim ar ceļojuma organizēšanu, kas pati par sevi izvērtās par interesantu gadījumu.

2007.gada jaungada sagaidīšanas uguņošana Madeiras salā tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā lielākā uguņošana pasaulē. Iespējams, ka šogad tā vairs nebija pati lielākā, taču mēs ar vēl divām ģimenēm izvēlējāmies 2009.gadu sagaidīt tieši tur. Papildus uguņošanai, kas pati par sevi lielu daļu no ceļojuma neaizņem, Madeira ir patīkama vieta Latvijas iedzīvotājiem laikā, kad dzimtenē ir vai nu slapjdraņķis, vai arī -20 grādu sals, kā tas bija šogad. Madeirā temperatūra ziemā ir ap 20 grādiem salas siltajā pusē pie okeāna un ap 8 grādiem augstu kalnos. Zemāk par 7 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja ne reizi. Iespējams, ka kalnos naktī ir mazāk, taču ne jau zemāko temperatūru mēs braucām meklēt.

Plāna “Jaunais gads Madeirā” realizācija sākās jau 2008.gada februārī, kad tika plānots ceļojums un tika apzinātas iespējas nokļūt gala mērķī. Ja lidmašīnas biļetes pērkamas vairāk kā 10 cilvēkiem, to nav iespējams izdarīt visiem uzreiz, tāpēc pastāv risks, ka tie, kas pirks pirmie, brauks ar vienu lidmašīnu, bet pārējie lidos vai nu citu dienu, vai arī pa citu maršrutu.

Biļetes bijām plānojuši pirkt sākumā līdz Berlīnei (lētākais lidojuma galamērķis Eiropā), tālāk no Berlīnes ar Air Berlin uz Funšalu Madeirā. Diemžēl, gada sākumā, kā arī vēlāk uz gada vidu, biļetes rudens-ziemas sezonai uz Madeiru Air Berlin nepārdeva. Tas lika mums skatīties citus variantus, kas visi izskatījās aptuveni 3 reizes dārgāki, un vienas pārsēšanās vietā nāktos lidmašīnas mainīt 2 reizes. Sākām izskatīt arī citas siltās zemes – no Spānijas dienvidiem līdz pat Latīņamerikai. Tomēr Madeira vēl joprojām izskatījās vispievilcīgākais gala mērķis.

Kad nolēmām tomēr palikt pie Madeiras, atradām dzīvošanai lielisku vietu. Villu lieliskā Funšalas rajonā, kura pārbūvēta par 3 atsevišķiem dzīvokļiem – tieši kā radītu trīs ģimenēm tā, lai katrai būtu sava personīgā telpa, bet būtu iespējams vakaros sanākt kopā – it īpaši jau vecgada vakarā.

Tikmēr mums ceļojuma aģentūrā, kuras pakalpojumus izvēlējāmies, lai mums būtu visiem biļetes uz vienu reisu, kā arī garantija nokļūt galā, nevis palikt pusceļā un 2009.gadu sagaidīt Berlīnē, teica, ka Air Berlin noteikti pārdos biļetes. Visticamāk maija sākumā. Uz to tad arī orientējāmies, pateicām saimniecei, ka mēs noteikti būsim, zinām, ka pēc Ziemassvētkiem un uz Jauno gadu, bet precīzus datumus nezinām. Mums laipni, pēc drošības naudas iemaksas, atļāva datumus paziņot vēlāk, kad mums būs lidmašīnas biļetes.

Maijā, protams, nekas nebija mainījies. Maija vidū izlasījām, ka 2007.gadā Air Berlin biļetes uz Madeiru sāka pārdot jūlija vidū. Tā izklausījās pēc sliktas ziņas, jo tik ilgi jau mēs arī nevarējām vilkt laiku, nepaziņojot precīzus datumus. Jūnija sākumā villas saimniece sāka mums atgādināt par sevi un mūsu plānoto ceļojumu. Sākumā dažas dienas izlikāmies par beigtiem. Izdomājām dažādus attaisnojumus, līdz pašās jūnija beigās mums pēc dažām aizķeršanām ceļojumu birojā, kas bija saistītas ar jauno elektronisko biļešu pārdošanas sistēmas ieviešanu ES, beidzot bija rokā biļetes no Rīgas uz Madeiru. Ceļojuma ilgums 2 nedēļas. It kā skan ilgi, bija sajūta, ka tik ilgi tur nav ko darīt, bet fakts par +20 grādiem žigli aizgaiņāja bažas, ka esam pārcentušies ar ilgumu.

Turpinājumā par pašu salu un brīvdienu iespējām tajā.

• Lasīt vairāk »

Es nezinu, cik tas ir sen, bet pamanīju tikai šodien. Google Maps ir pievienojuši Eiropas kartēs savai funkcionalitātei lielisku lietu, kas saucas Street View. Pastāstīšu īsumā, kas tas ir un ko tas dod ceļotājiem.

Google Maps jau ilgu laiku ir grūti aizvietojams palīgs ceļojumu plānošanā. Izmantot to ir iespējams vairākos veidos. Pirmais un pats galvenais ir - karte, protams! Jūs meklējat viesnīcu, nevarat izvēlēties starp divām vienlīdzīgām gan cenās, gan aprakstos (protams, ka abas ir “ar kājām sasniedzamā attālumā no visiem iespējamiem tūrisma objektiem”). Ko darīt? Google Maps palīdzēs pārbaudīt apraksta patiesumu un pašiem izvērtēt, vai attālums ir jūsu kājām sasniedzams, palīdzēs sasprast pilsētas objektu izvietoumu.

Otra ļoti vērtīga lieta ir Google Maps integrēts serviss zem nosaukuma Panoramio. Šī servisa būtība ir parādīt kartē fotogrāfijas. Fotogrāfijas ir kartē salikuši ceļotāji un vietējie iedzīvotāji no visas pasaules. It kā jau pirmajā brīdī liekas, ka nav vajadzīgs - aizbrauksim paši apskatīsim, safotografēsim, taču ceļojuma plānošanā šis ir neaizvietojams palīgs. Jūs varat lasīt tūrisma informācijas materiālus un mēģināt iztēloties, vai tas varētu būt skaisti, vai ir vērts apskatīt. Bet ar Panoramio jūs vienkārši apskatiet visas bildes, kas ir atrodamas tuvākajā apkārtnē, un izlemiet, ko vēlaties apskatīt dzīvē. Jo dzīvē tāpat noteikti būs skaistāk!

Un nu Google Maps sāk Eiropai pamazām piedāvāt apskatīt, kā izskatās tā vieta dzīvē, uz kuras jūs uzklikšķināt kartē. Pamazām tāpēc, ka vēl ne tuvu nav safotografēta visa Eiropa, taču pieņemu, ka pēc kāda laika būs. Pašlaik visvairāk safotografētā ir Francija un Itālija, pieņemu, tāpēc, ka amerikāņi ir kā traki uz šīm valstīm - parastais pieprasījuma un piedāvājuma triks.

Šī lieta jums var noderēt gadījumos, ja par viesnīcas rajonu lasāt gan labas, gan sliktas atsauksme. Tagad jums noteiktās pilsētās ir iespēja virtuāli izstaigāt visu rajonu pašiem un izlemt, vai vēlaties tajā dzīvot, vai nē.

Tāpat Street View palīdzēs, ja kartes lasīšana jums īpaši nepadodas. Izdrukājiet tuvākās apkārtnes fotogrāfijas un, meklējot viesnīcu, orientējieties pēc tām.

Google nu jau bez mazākajām šaubām ir vadošā interneta kompānija. Patīkami, ka tā turpina attīstīt pakalpojumus, kuri palīdz plānot ceļojumus individuālajiem tūristiem. Pie tam - pakalpojumi ir par brīvu!

• Lasīt vairāk »

Berlīne vēl joprojām ir vieta, uz kurieni aizlidot ir iespējams par samērā zemu cenu. Un kas vēl nav mazsvarīgi, arī lidojums ir īss, kas nozīmē, ka nebūsiet pārguruši un pirmajā dienā nespēsiet domāt par ko citu, izņemot ciešu miegu.

Jau iepriekš rakstīju par iespēju uz Berlīni aizlidot no rīta, piepildīt iepirkumu somu un vakarā lidot atpakaļ (Šopings Berlīnē), taču Berlīne piedāvā ne tikai veikalus, bet arī vienkāršu izraušanos no ikdienas, nokļūšanu pavisam citā vidē, līdz ar to - atpūtu radošajam garam! Bet, lai kārtīgi atpūstos, laiku pa laikam nepieciešams kārtīgi paēst. Un tas ir tas, ko Berlīne piedāvā gandrīz jebkurai gaumei!

Pirms kāda laikam esot Berlīnē, es noteicu, ka uz šo pilsētu būtu iespējams atbraukt, padzīvot kādu nedēļu, lai kārtīgi un, galvenais, dažādi, paēstu! To vēl neesmu realizējis, bet kādreiz, iespējams…

Berlīne nav tipiska etnisko vāciešu pilsēta, kādas nāk prātā iedomājoties, piemēram, Bavāriju. Berlīne ir kosmopolītiska, multinacionāla pilsēta, to par savu pagaidu vai pastāvīgu dzīves vietu ir izvēlējušies cilvēki no visām Eiropas malām. Turku kopiena, kas ir vislielākā, cilvēku skaita ziņā ir virs pusmiljona. Un tas ir redzams uz ielām - ne tikai cilvēku ziņā, bet arī ātro uzkodu punktu izskatā.

Berlīnes ēdināšana patiesībā ir slavenāka tieši ar ātro ēdināšanu, nekā ar smalkiem baltu galdautu restorāniem. Un turku kebabi ir šīs ātrās ēdināšanas labākais piemērs. Atceros, man kādreiz tīri labi garšoja Rīgā gatavotie kebabi, taču pēc to pamēģināšanas Berlīnē, es vairs šeit tos nepērku. Un vai zinājāt, ka Döner Kebab pagatavošanas veids ir izdomāts tieši Berlīnē?

Nākamā lieta, kas ir sastopama visās malās, ir Currywurst. Tāds kā vācu hot-dog variants. Par šo gan es neko nevarēšu komentēt, jo neesmu mēģinājis un arī netaisos.

Toties, ja vēlaties pusdienas paēst a la trīs ēdieni, dzērieni un tamlīdzīgi, orientējieties uz eksotiskām (ne priekš Berlīnes) virtuvēm. Indiešu, ķīniešu, taizemiešu, korejiešu, japāņu - nosauciet jebkuru - visas tās ir Berlīnē. No savas personīgās pieredzes varu ieteikt divas vietas, kuras ir vērts apmeklēt, kur restorānu skaits uz laukuma vienību ir pietiekošs, lai nebūtu jāstaigā garus ceļus, kamēr atrodas kas sirdij tuvs. Viena ir Oranienburger Strasse - apmēram 300 metrus garš ielas posms ar visdažādāko virtuvju pārstāvniecību. Tāpat arī tuvākajā apkārtnē, var palūkoties šķērsielās, noteikti būs kas ievērojams.

Otra vieta ir Hackescher Markt S-Bahn stacija. Pati stacija nav nekas pārāk ievērojams, bet ap to ir atrodamas savādākas, ne tik austrumnieciskas virtuves kā uz Oranienburger Strasse. Itālija, Argentīna, kaut kas no pašas Vācijas.

Šeit papildināta Berlīnes karte, apvienota ar iepirkšanās ceļojuma karti.

Bilde no Wikipedia ieraksta par Döner Kebab.

• Lasīt vairāk »

Ziemassvētki ir pats tumšākais gada laiks - īsākās dienas un garākās naktis. Lai šo tumsu pārdzīvotu, cilvēki izgaismo veikalu skatlogus, ielas, māju logus. Pilsētas ņirb daudzkrāsainās gaismiņās.

Eiropas pilsētas cenšas pārspēt viena otru Ziemassvētku rotājumos, bet, diemžēl, Rīga ievērojami atpaliek. Iespējams, ka tas lielā mērā ir dēļ globālās sasilšanas, kad ziema pie mums vairs nav baltais, bet ir brūnais, pelēkais gadalaiks, kad ārā iziet bez īpašas vajadzības nemaz negribas. Iespējams arī, ka tas ir dēļ mūsu nesenās vēstures, kad Ziemassvētku mums nebija vispār, tāpēc arī nav gadu gaitā sakrātu rotājumu, kas katru gadu papildinās un ir arvien spožāki un krāšņāki. Iemesli var būt dažādi, taču rezultāts pagaidām ir viens - ja gribas izbaudīt izgaismotu Ziemassvētku noskaņu, ir jāieplāno kāds ceļojums.

Ziemassvētku laika centrālā vieta jau izsenis ir bijusi Ziemassvētku tirdziņš. Ja jautājat man, ar ko tas asociējas mūsdienās - saldumi un karstvīns. It sevišķi karstvīna smarža - tā piepilda visu Ziemassvētku tirdziņu, radot neatkārtojamu atmosfēru. Jā, protams, tirdziņā jūs atradīsiet vēl visādas savādākas nopērkamas lietas, taču tiešām nepazīstu nevienu, kurš uz turieni dotos iepirkties. Tikai izbaudīt atmosfēru. Un karstvīns ar krustnagliņām un apelsīnu mizām, sajaucies ar saldumu smaržu, šo atmosfēru rada!

Ja vēlaties apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu ar vārdu, izvēlieties Drēzdeni. Drēzdenes Ziemassvētku tirdziņš ir vecākais Eiropā - zināms jau kopš 1434.gada. Runājot par vietējiem saldumiem, drēzdenieši ir pārņemti ar savu štriceli, no kuras izbēgt šajā tirdziņā nebūs iespējams. Pat vēl vairāk - Ziemassvētku tirdziņš tā arī saucas - Striezelmarkt.

Uz Drēzdeni nokļūt visvienkāršāk ir caur Berlīni. Tiešais reiss uz Berlīni un tad atlikušos 200 kilometrus, kā vien ir vēlēšanās - ar vilcienu, ar automašīnu.

Savukārt, ja vēlaties apmeklēt vienu no populārākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Vācijā, dodieties uz Nirnbergu. Nirnbergas tirdziņš nav ne vecākais, ne lielākais, taču tas ir viens no pazīstamākajiem. Uzsvars šeit, kā jau Bavārijā, ir tiešām likts uz ēdieniem un dzērieniem - karstvīns, desiņas, maizītes.

Visērtāk Nirnbergā ir nokļūt, lidojot uz Minheni, tad aptuveni 160 kilometri atkal pēc izvēles - vilciens, auto.

Šīs divas pilsētas ir tikai īss ieskats plašajās Ziemassvētku tirdziņu apmeklējuma iespējās. Izvēlieties jebkuru Rietumeiropas pilsētu, un jūs noteikti uz pāris dienām iegūsiet patīkamu Ziemassvētku noskaņu. Ziemassvētku tirdziņu sezona sākas jau novembrī!

• Lasīt vairāk »

Ja jums jautātu, ar ko ir slavena Šveice, noteikti prātā nāktu Alpi, raibas govis, bankas, siers, šokolāde un visi pārējie pasaulē pazīstamie stereotipi. par Šveici. Bet - ir vēl kas tāds, par ko ne visi zina. Šveicē, mazāk kā stundas brauciena attālumā no Cīrihes atrodas Eiropā lielākais ūdenskritums - Reinas ūdenskritums (Rheinfall).

Protams, nesalīdzināt šo ūdenskritumu ne ar Viktorijas ūdenskritumu, ne ar Niagāru, taču arī šis ir dabas skaistuma un varenības iemiesojums! Un komplektā ar Šveices brīnišķīgo dabu tas ir lielisks izbraukuma galamērķis, ja esat uz kādu laiku ieradušies kādā no Šveices pilsētām.

Protams, ja izlemjat Šveici apmeklēt uz īsu brīdi, tikai lai apskatītu Eiropas lielāko ūdenskritumu, jūs noteikti nebūsiet vīlušies. Tur ir ko redzēt!

Pieņemot par izejas punktu Cīrihi (tiešais reiss no Rīgas), nokļūt ir pavisam vienkārši.

Turp brauciet nevis uz pašu ūdenskritumu, bet vienas pieturas attālumā no tā - Neuhausen. No turienes jūs sagaida pusstundas gājiens raitā solī gar Reinas upi. Atpakaļ, ja vien nav vēlme vēlreiz visu apskatīt, varat braukt no paša ūdenskrituma - Schloss Laufen.

Attiecībā uz biļetēm, kādas ir jāpērk, pirmo reizi mūžā ir grūtības ieteikt pareizo variantu. Pirms braukšanas bijām sagatavojušies, ka ir jābrauc caur Winterthur. Tā arī būtu darījuši, ja vien kaut kas neraustītu aiz rokas pajautāt Cīrihes stacijas informācijas birojā. Tur ieteica uz Neuhausen braukt caur Bülach. Vēl līdz šim brīdim nav pametusi sajūta, ka tas bija nepareizi darīts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nopirkām biļeti turp un atpakaļ, kā rezultātā nācās pēc ūdenskrituma apskates doties atpakaļ uz Neuhausen, jo Schloss Laufen atrodas uz citas līnijas. Kaut gan arī to nevar zināt, jo, iespējams, ka mēs drīkstējām atpakaļ braukt arī caur Winterthur.

Respektīvi, Šveicē ir augsti attīstīta dzelzceļa satiksme. Vilcieni iet no vienas vietas uz otru, līnijas pašķiras, atkal satiekas, un tā vairākas reizes. Ne par velti par ceļošanu pa Šveices dzelzceļu ir uzņemti ceļojuma raidījumi. Tikai žēl, ka es tā arī nevienu neesmu redzējis…

• Lasīt vairāk »

Ziniet, kas ir tipiski parastajiem tūristiem? Tas, ka, ja jūs paspersiet dažus soļus prom no vietas, kas ir minēta tūristu ceļvedī, jūs nesatiksiet nevienu no viņiem! Jūs varat spiesties cauri tūristu pūlim, ejot pa galveno gājēju ielu pilsētā, pacietīgi gaidīt galdiņu restorānā uz tās pašas ielas, par pusdienām samaksāt trīsreiz dārgāk, nekā pienākas, sauļoties ļaužu pārpildītā pludmalē, vai gaidīt savu rindu uz brokastīm pārpildītā pieczvaigžņu viesnīcā. Tur jūs viņus satiksiet un savā atvaļinājumā uzzināsiet, cik daudz pasaulē ir cilvēku, kurus jūs labprātāk nekad nebūtu satikuši!

Bet ir daudz vietu, kuras nav ne par mata tiesu sliktākas par tūristu iecienītajām. Jā, iespējams, ka tur nebūs tās 3000 gadu vecās drupas vai tas milzīgais ūdenskritums, bet skaidrs ir tas, ka jūs varēsiet uz turieni nokļūt pietiekoši ātri, tikko tāda vajadzība radīsies.

Viena no daudzajām vietām, uz kurieni būtu vērts aizbraukt, lai izbaudītu Dienviditālijas šarmu, kas vēl nav pilnībā pieskaņots tūristu vajadzībām, ir Iskjas sala Itālijā. Tā ir Neapoles līča lielākā sala. Ļoti skaista, saukta arī par zaļo salu. Uz tās atrodas termālie avoti, ārstnieciskās smiltis un citas tāda veida lietas, kas, protams, arī ir piesaistījušas tūristus, bet ir uz šīs salas vietas, kas liekas tūristu neskartas. Forio ciemats ir viena no tādām.

Ieteikums ir nevis meklēt viesnīcu, bet jau iepriekš atrast draugus un kopīgi ar viņiem īrēt kādu no villām. Piemēram, Villa Elvira, kuru esam pārbaudījuši un atzinuši par labu esam. Tā atrodas aptuveni pusstundas gājiena attālumā no ostas un pilsētas centra. It kā garš gabals, taču atcerieties, ka tā ir Itālija. Un Itālijā jūs ēdat. Šī pusstunda jums lieliski atļaus šo ēdienu izstaigāt.

Nokļūšana uz salu nav tik vienkārša, kā ar tiešo reisu, taču nav nekas pārāk sarežģīts. Īsākais un ātrākais ceļš ir, ja ar airBaltic lido uz Romu, ar vilcienu sākumā uz Romas dzelzceļa staciju, tad tālāk līdz Neapolei. Pie tam, Neapolē labāk ir braukt uz Mergellina dzelzceļa staciju, no kuras nokļūsiet uz Neapoles ostas Mergellina piestātni. No šīs piestātnes (nevis Beverello) iet tiešais prāmis uz Forio. Protams, varat braukt arī uz pašu Ischia pilsētu un tad tālāk ar taksi uz jūsu izvēlēto villu. Ceļš no Romas līdz Forio jums kopā varētu aizņemt ap piecām stundām. Bet ir to vērts, noteikti!

Un no Iskjas salas jūs vienkārši varat nokļūt tik slavenās vietās kā Kapri sala (neaizmirstams skaistums!) un Pompeji (neaizmirstami iespaidi). Bet arī pati sala ir skaista un vietējā pils Castello Aragonese ir ļoti iespaidīga!

• Lasīt vairāk »

Šoruden lidosta Rīga tiešo reisu sarakstam pievieno vēl divus - Ryanair reisi uz Briseli un Diseldorfu. Briseles lidosta ir patiešām Briselē, bet Weeze lidosta, kuru Ryanair ir nosaucis par Diseldorfu, atrodas apmēram 80km no pilsētas centra.

Tomēr uz Weeze es neieteiktu skatīties tikai kā uz Diseldorfas lidostu. Tur pat netālu ir Nīderlandes robeža, un, ja airBaltic nebūtu pavisam nesen atjaunojis reisus uz Amsterdamu, šī lidosta būtu labākais starta punkts Nīderlandes apceļošanai. Tagad tas, iespējams, nav labākais, taču lētākais noteikti.

Viens pluss Weeze lidostai, salīdzinot to ar Frankfurtes Hahn lidostu - šeit ir pieejams dzelzceļš, kas ievērojami atvieglo tālākceļa plānošanu.

Attiecībā uz Briseli, šo tāpat nevajadzētu uztvert vienīgi kā Eiropas galvaspilsētas apmeklējuma iespēju. Šeit pat jau esam rakstījuši par Brigi (citāts no filmas “In Bruges” - pilsēta like a f..king fairytale), tāpat lēto Ryanair biļeti varat mēģināt kombinēt ar vilciena biļeti uz Parīzi, uz kurieni vēl pagaidām AirBaltic lido samērā ne-lēti.

Respektīvi, ar šiem diviem reisiem mums ir pavērušās plašākas ceļošanas iespējas.

• Lasīt vairāk »

Visi ir dzirdējuši par Kārļa tiltu Prāgā, par Šveika krodziņu, kā arī vairākām citām slavenām Prāgas apskates vietām, kas atrodamas pilsētas centrā.

Šoreiz ieteikšu kaut ko ārpus Prāgas centra. Vai jums patīk Daugavpils cietoksnis? Vai Daugavgrīvas cietoksnis? Tad jums noteikti patiks Višehrada, kas ir ļoti līdzīga būve tikai daudz (daudz!) lielāka un daudz labāk saglabājusies.

Višehradas vēsture sākas jau 10.gadsimtā, 70 gadus pēc Prāgas pils, tomēr par tādu senatni parastam tūristam un vēstures amatierim tur nekas neliecina.

Bet tas jau arī nav galvenais. Pārāk neorientējieties uz vēstures pētīšanu. Vienkārši rezervējiet kādu laiku un uzkāpiet cietoksnī. Cietoksnis ir viegli sasniedzams ar tramvaju. Uzkāpiet, izstaigājiet parku krustu, šķērsu, izbaudiet lieliskus skatus uz Prāgas vecpilsētu! Ja nekādi nevarat iztikt bez svarīgu vietu apskates, apmeklējiet Višehradas kapsētu, kurā apglabāti daudzi Čehijas vēsturei nozīmīgi cilvēki, piemēram, Dvorāks.

[CEĻOJUMA KARTE]

• Lasīt vairāk »