Meditācija

MeditācijaTā kā biju mašīnai sabojājis riepu, nācās pāris reizes izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus. It kā nebija pārāk ērti, taču izmantoju šo laiku, lai autobusā palasītu.

Pirms tam es biju dzirdējis atsauksmes par Jura Rubeņa grāmatu “Ievads kristīgajā meditācijā“, tad, nu, tagad izmantoju gadījumu, nopirku un izlasīju. Par šādām, pārpasaulīgām lietām es jau pirms tam biju diezgan daudz lasījis, bet šī bija pirmā šāda novirziena grāmata latviski.

Pirms tam Jura Rubeņa domas biju lasījis intervijā Sestdienā kaut kad pirms Lieldienām, tās kaut kā paņēma mani. Tā it kā ir kristietība, bet mazliet citā līmenī, nevis “te jums būs likumu kopums, kas ir jāievēro; ja ievērosiet, viss būs labi, bet, ja nē, degsiet ellē”. Saprotiet, es neesmu no tiem, kuri tic, ka, nopērkot indulgenci, kaut kādi grēki tiek piedoti, par šādu lietu mani pārliecināt būtu neiespējami.

Bet, nu, tas vai šī meditācija ir kristīga, vai nepavisam nav, lai paliek diskusijām tiem, kas šādos jautājumos jūtas specializējušies. Patiesībā, mazliet pat nobrīnījos, kad redzēju, cik daudz ir diskusijas par tādu mazu grāmatiņu, kas patiesībā ir tikai ievads.

Tas, kas man ir nepieciešams, ir kaut kādā veidā laiku pa laikam atslēgt domāšanu. Redziet, es dienā vienlaicīgi daru vairākas lietas, ir vairāki projekti, kuriem ir izpildāmi uzdevumi, tad ir vēl daudzas lietas, kuras varētu vai nevarētu darīt nākotnē, un vēl simt un viena cita lieta. Tās visas dzīvo manā galvā un sarunājas savā starpā. Tāpēc es viņas laiku pa laikam labprāt kaut kur aizbīdītu malā, lai paklusē un ļauj man mazliet atpūsties. Man nevajag nekādas nirvānas, vismaz pagaidām.

Un vēl man ir jāiemācās pareizi elpot. Kādā citā grāmatā es lasīju vai nu par Taiti vai Havaju salu (vai kādas citas tamlīdzīgas salas, kur iezemiešiem nav ne daudz naudas, ne spīdīgas mašīnas, bet viņi tik un tā jūtas laimīgi) iezemiešiem, kuri par baltajiem cilvēkiem teica – cilvēki, kas neelpo. Jā, es kā reizi zinu – es tāds pats esmu. Un es zinu, ka smadzenēm vajag skābekli, bet skābekli cilvēks saņem ar elpošanu. Tāpēc jāmācās elpot.

Un vēl, izlasot šo Jura Rubeņa grāmatu, es tā sapratu, ka, ja cilvēks sēž lotosa pozā, tad tā jau ir puse uzvaras. Es, būdams tipiski stīvs rietumu cilvēks, lotosa pozā sēdēt nemāku – kājas sāp. Bet sāku trenēties.

Tātad – būtībā, man, atšķirībā no daudziem citiem, ir pilnīgi vienalga, vai grāmata ir 100% kristīga, vai nē. Es grāmatas lasu, lai iegūtu kaut ko priekš sevis un uzlabotu savu dzīvi. Šī grāmata man deva vairākas atziņas. Gan tās, par kurām minēju, gan arī vairākas, par kurām es tā vienkārši diskursīvi nevarēšu pastāstīt…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *