Par brīvdienām

SlēgtsBrīvdienas ir tāda jocīga padarīšana. Citiem to ir daudz, citiem ir mazāk, citiem vispār nav. Un vēl interesantāk ir tas, ka dīvainu iemeslu dēļ nav tā ka brīvdienas ir visiem vienlaicīgi.

Nu, dikti jau sarežģīti pateicu, bet tas, par ko es runāju, patiesībā ir ļoti vienkārši. Es nesaprotu, kāpēc citiem ir svētdienās un citās lielās brīvdienās jāstrādā. Nu, labi, es saprotu, ka ārstiem, ugunsdzēsējiem, kārtības nodrošinātājiem un tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem vajadzētu būt modriem arī tad, kad citi atpūšas. Bet es nesaprotu citu lietu. Piemēram, es pēkšņi svētdienas dienā atjēdzos, ka man vajag maizi. Es uzvelku kājās kurpes un aizeju uz veikalu to nopirkt.

Tāpat man ir gandrīz neierobežota iespēja visu svētdienu veltīt, lai izstaigātu veikalus, kas varētu palīdzēt man nomainīt garderobi.

Bet es to nesaprotu – kāda velna pēc veikaliem ir jāstrādā brīvdienās?

Ja es esmu bijis nejēga un neesmu spējis izplānot to, lai man brīvdienās nepietrūktu pārtika, es pats esmu vainīgs. Bet plānot taču mums visiem vajadzētu prast, vai ne? Ir taču tik daudz vietas, kuras brīvdienās mani neņems pretī, kaut arī es uz ceļiem lūgtos. Neskaitāmas valsts iestādes, bankas. Kā piektdien piecos aizvērās, tā viss, jāgaida līdz pirmdienai.

Mēs laikam tiešām esam ar baigo darba tikumu. Dienvidu zemēs, Itālijā, piemēram, ir kaut kā savādāk. Restorāni, piemēram. Atveras uz pusdienlaiku, apmēram uz 3 stundām. Tad visi, kurus tā lieta interesē, atnāk, paēd un atpakaļ pie virpas. Kamēr visi strādā, tikmēr restorāns ir slēgts. Atveras atkal ap septiņiem, astoņiem vakarā. Ja tu esi tūrists, kurš iedomājas, ka varētu izvilkt līdz kādiem četriem pēcpusdienā, tad paēst vēlās pusdienas / agrās vakariņas un iztikt ar vienu lieto ēdienreizi, tad, lūdzu – ej uz tūristu rajonu, maksā dārgāk, ēd sliktāk. Kopā ar vietējiem tā tu nepaēdīsi.

Jeb arī – biju Parīzē, blakus viesnīcai bija kaut kāds zeltlietu un tamlīdzīgu preču veikaliņš. Tajā skatlogā bija rakstīts, ka no tāda datuma līdz tādam datumam, kopā sešas nedēļas veikals būs slēgts. Kāpēc? Tāpēc, ka visi būs atvaļinājumā. Nevis kaut kādas aizvietošanas, darbinieki uz laiku, vēl nezin kas, bet vienkārši – veikals būs slēgts. Ja ir sajūta, ka tajā laikā būs steidzama vajadzība pēc zeltlietām, lūdzu, saplānojiet laicīgi.

Un visas maiznīcas. Mums tieši pie viesnīcas bija viena. Divas dienas nedēļā slēgts. Neatceros vairs, kuras dienas, bet – divas dienas – katru nedēļu – slēgts! Mums to tā līdz galam nesaprast. Bet ja nu es tieši tajā dienā sagribu tieši to viņu garšīgo kruasānu, kas divus kvartālus tālāk tajā maiznīcā nav tik foršs?

Ja es pareizi atceros, pirms gadiem Vācijā pat bija kaut kāds speciāls likums, ka sestdienās veikali strādā līdz agrai pēcpusdienai (precīzu laiku neatceros), bet svētdienās vispār ir ciet. Tagad tas kaut kā iet mazumā, cik esmu novērojis. Droši vien tāpēc, ka ir sabraukuši viesstrādnieki no Austrumeiropas, kas saka – dodiet mums strādāt! Mēs nezinām, ko lai tādu sadara svētdienas dienā, dodiet mums strādāt!

Es tā domāju, varbūt es varētu apsolīties vairs svētdienā neko nepirkt. Un tādu lietu popularizēt. Un, ja es tāds nebūtu vienīgais, ja manu ideju uztvertu daudzi citi, varbūt veikalu saimnieki izlemtu, ka nav jēgas svētdienās strādāt, ja neviens nepērk. Un tad daudziem vecākiem būtu viena papildus brīvdiena vienlaicīgi ar bērniem, nevis tajā dienā, kad viņi ir skolā.

Bet tad es padomāju par piebāzto autostāvvietu pie Alfas svētdienas dienā un saprotu, cik tāls un nesasniedzams ir mans mērķis…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 3 comments for this article
  1. elementary at 08:40

    Tas ir bizness – pieprasījums rada piedāvājumu. Viss vienkārši.
    Ja Jūsu biznesa modelis ir tāds, ka varat atļauties nestrādāt pāris dienās nedēļā – lūdzu, nevienam nav iebildumu (it īpaši – konkurentiem) un neviens likums neaizliedz aizvērt veikalu (ofisu) uz 2-3-4-5-6 nedēļām. Tikai es stipri šaubos, ka Jūs, būdams kāda uzņēmuma īpašnieks to varētu atļauties.
    Ir baigi ērti pakritizēt, kamēr neskar personīgi, taču ja, piemēram, Jums būtu veikaliņš Jūrmalā un pēkšņi parādītos likums par to, ka sestdienā un svētdienā strādāt nedrīkst, ko tad Jūs teiktu???
    Izraelā, piemēram ir “šabats” un ko viņi dara? Noalgo neortodoksālos un arābus. :)) Think about it! 🙂

  2. Armands Brants Author at 08:59

    Jā, tur ir tā atšķirība starp mūsu domāšanu un to Parīzes veikaliņu. Mums tas viss ir bezpersoniski – klienti, pieprasījums, piedāvājums, konkurence utt. Tur ir ģimenes uzņēmumi un īpašas attiecības ar klientiem.

    Ja man būtu veikals Jūrmalā, vai vienalga kur citur, un pēkšņi parādītos likums, ka sestdienās un svētdienās nestrādājam, es neredzu, ka tas man būtu sāpīgi, jo arī uz citiem tas likums attiektos. Un, ja vēl man pašam būtu tajā veikalā jāstrādā, tad vispār – plus 2 brīvdienas, vai nav lieliski?

  3. vin. at 18:54

    es pirmo reizi dzirdu kāud, kurš ar to nav tieši saistīts, bet ir aizdomājies par tādām lietām!! super. visu cieņu, armand. jo, jā, manuprāt, latvijā tā ir milzum liela (un vispār neviena neievērota) problēma – gribētos pat teikt, izlaistie patērētāji, kas pieraduši, ka pat divos naktī viņi savu pelmeni vai pēķšni ievajadzējušos bikšu siksnu var aiziet nopirkt.. manuprāt, tas ir nožēlojami – paši jau vien esam vainīgi, ka radusies šī trulā patērētāju sabiedrība, kurai lielveikals ir jaunā baznīca, atpūtas vieta un visu izklaižu kvintesence. kuri uzskata, ka tas ir tikai normāli, ka pat lieldienu svētdienā kāds jau no desmitiem rītā dirn tukšā veikalā un gaida, kad citi “baltie” cilvēki būs izpriecājušies un varbūt sagribēs uz kaut ko atnākt paskatīties un kaut ko garlaikoti pacilāt veikalu plauktos..
    un runa varbūt pat nav par to, ka arī pārdevēji ir cilvēki ar ģimenēm, draugiem, radiem, paziņām un vēlēšanos svētkus pavadīt kopā ar savējiem, nevis veikalā, bet gan par to, ka lielākā daļa sabiedrības neko citu nezin, kā katrā brīvā brīdī vazāties pa veikalu.. tā vietā, izietu pastaigāties pa parku, lai paspēlētu ar bērniem riču raču, lai apciemotu vecākus, lai pagatavotu brīvdienu maltīti un uzaicinātu ciemos draugus, lai palasītu grāmatu, vai, galu galā, kaut paskatītos televizoru.. bet nē. kā brīvs brīdis, tā uz veikalu.. NOŽĒLOJAMI. tieši tikpat nožēlojami, cik elementary komentārā minētā doma, ka visam pāri (visam cilvēciskajam utml) ir “biznesa modelis”. ka tik vairāk saraust, lai tad, kad pašam brīvs, to varētu iztērēt kādā citā veikalā..
    bet. es tomēr ceru, ka tas nebūs mūžīgi. es ceru, ka arī latvijā ir cilvēki, kuru intereses ir plašākas par “tirgussomu” un kuri māk plānot savu laiku, lai viņu dēļ citiem nebūtu jāziedo savējais..

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *