Priecīgus svētkus!

LīgoUz svētkiem braukšu prom. Nē, pavisam nē, tikai uz svētkiem. Aizbrauksim uz Zviedriju, paskatīties, kā tur svin vasaras saulgriežus. Pie reizes aizbrauksim arī līdz Norvēģijai fjordus apskatīties. Vispār, cerams, ka saulainas dienas būs vairāk, nekā lietainas, lai bildes smukākas sanāk.

Jā, starp citu, īsākā nakts jau bija – šonakt. Tā ka īstenībā – viss jau ir nokavēts. Bet patiesībā, ja man jautājat, šiem svētkiem daudz kas ir sabojāts. Praktiski uz katra soļa ir kaut kas, kas kaitina.

Plastmasas puķu piespraudes lielveikalu kasierēm. Vasaras pilnbriedā tas, kas saista, ir smaržas, nevis izskats. Izskatīgas puķes pie Saktas varēsiet visu gadu nopirkt, bet tādas smaržas ir tikai saulgriežu laikā. Plastmasas puķēm smaržas nav.

Mūzika visapkārt. Jānītim bij` divi ali, bum bum bum. Kāds sūdzas par to, ka “tauta nodzeras”. Dārgie, kas ir jau no bērnu dienām  jāklausās uz svētkiem, kad visi ir pacilātā noskaņojumā? Paņēmu alus kannu, nu bij` laime pilnīga! Un jūs sagaidāt, ka jūsu bērni no tā it nemaz neietekmēsies? Nu, ieslēdziet LR2 un apdomājiet, kāda inteliģenta paaudze var izaugt ar tādu fonu?

Vistas šašliks, īpašā līgo cena. Iekāpu mašīnā, paņēmu kasti alus, 5kg gaļas, aizbraucu uz viesu namu, visu nakti “svinēju”, nākamajā dienā uztraukts lavījos atpakaļ, ka tik policija nenoķer.

Mēģiniet to visu kaut kā savādāk. Es zinu, nav mums vairs tās saprašanas par seno svētku svinēšanu, jo pēc priekšrakstiem esam kļuvuši par kristiešiem, bet svētki mums tiek svinēti pagānu tradīcijās. Tad nu ir ne šis, ne tas. It kā esam vieni, it kā otri, tad sanāk tāds samulsums, ka vienīgais, kas visus vieno, ir ēst, dzert un akcijas cenas.

Te mazliet informācijas, varbūt, ka noder.

Mūsu senči Līgo svētkos ēda sieru nevis tāpēc, ka ļoti garšoja, bet tāpēc, ka nekā cita vairs nebija, viss bija apēsts. Visi ziemas krājumi bija beigušies. Ugunskurus kurināja nevis tāpēc, ka oglēs sanāk garšīga gaļa, bet tāpēc, lai šajā naktī ne brīdi nebūtu tumšs. Nevarēja jau elektrisko gaismu ieslēgt, lai redzētu, kur sieru nolika. Un vainagi, zāles, viss pārējais – saprotiet, ja? Nebija toreiz destilēto smaržu, toties paša vasaras pilnbrieda zāļu smarža vilktin vilka papardēs.

Nākamgad nekur nebraukšu, mēģināšu atgūt svētku sajūtu, kas bērnībā bija dzīva, bet tad, gadu gaitā tika kaut kā komerciāli nozagta…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *