Prāmis, saulgrieži u.c.

Pirmais būs praktisks padoms. Tā kā es tādu informāciju nekur neatradu, kad man vajadzēja, pieņemu, ka vai nu nevienam nekad tā negadās, vai arī viss tāpat ir skaidrs. Bet, ja nu kādreiz kādam vajag, uzrakstīšu. Man īsi pirms paredzētā brauciena ar prāmi uz Stokholmu, salūza auto, uz kuru bija nopirkta biļete. Kā izrādās, tā nav nekāda lielā nelaime. Atliek tikai piezvanīt uz biļešu rezervāciju telefonu, draudzīgi operatori nomainīs auto numuru. Vismaz Tallink tā ir, citiem kuģiem nezinu, neesmu mēģinājis, ceru, ka nekad nevajadzēs mēģināt.

Ceļot ar prāmi izdevīgi ir ar maziem bērniem. Iečekoties var 2 minūšu laikā, nekādu rindu.

Tas, kurš pirms prāmja atiešanas palaida “ēterā” jauku, nomierinošu mūziku no filmas “Titāniks” Celine Dion izpildījumā, ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Man jau vienalga, bet es zinu, ka ir cilvēki, kas baidās.

Braucot tuvāk polārajam lokam vasaras saulgriežu laikā, sajūtas ir ļoti interesantas. Septiņos vakarā saule vēl ir ļoti augstu, braucot ar mašīnu, spīd acīs. Pazuda aiz kalna tikai pēc desmitiem. Tagad, pēc divpadsmitiem “naktī” vēl ir tik gaišs, ka grāmatu var lasīt bez elektriskās gaismas. Gan tikai ārā, iekšā telpās nevar. Bet ārā ir auksti – nu jau tik ap kādiem grādiem pieciem…

Zviedriem, tāpat kā mums, lietas no vasaras saulgriežu tradīcijas, kas tiek piekoptas masveidā, arī ir palikušas tikai divas – salīšana un kārtīga alkohola lietošana. Bet tā var just, ka ar to svinēšanu savulaik ir bijis tik pat pamatīgi kā latviešiem.

Pagaidām viss.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *