Vācijas multikulturālā sabiedrība

KarogiMerkele pārsteidza. Multikulturāla sabiedrība Vācijā esot cietusi neveiksmi.

Nu, ko lai es saku. Es, ja pareizi tagad atceros, Vācijā ilgāk par piecām dienām neesmu uzturējies, bet man visu laiku likās, ka Vācijā ir patiešām multikulturāla sabiedrība, pie tam ļoti izdevusies.

Man ļoti patīk Berlīne. Bet ne dēļ tās neatkārtojamās arhitektūras vai visur sajūtamās vēstures elpas. Man Berlīne patīk dēļ tās… nevāciskuma. Nepārprotiet, man nav nekas pret vāciskumu, es agrā jaunībā esmu, kopsummā saskaitot, pāris dienas pavadījis Minhenes Hofbräuhaus pie viņu alus, desām un dziesmām, bet tā tomēr ir tāda lieta, kas ir patīkama mazās devās.

Toties Berlīnē nav iespējams kaut ko dabūt par daudz. Tur ir tāda dažādība, ka, ja apnīk kas viens, aizej 50 metrus tālāk, dabūsi pavisam ko citu. Berlin Mitte ir viena iela, kur ir restorāni, kas piedāvā dažnedažādas virtuves, tie atrodas viens otram līdzās. Berlīnē ir lieliski kebabi, kas ir nopērkami uz ielas – vēl joprojām neviens kebaba gatavotājs nav pārspējis to, kuru es nopirku Berlīnē no kāda necila busiņa loga.

Starp citu, tā stāsta, ka Döner kebaba recepte ir radusies tieši Berlīnē, nevis kaut kur Turcijā.

Un, ja mēs paskatāmies uz Vācijas lepnumu – futbola izlasi – vācieši, poļi, pa kādam ar turku vai brazīliešu saknēm. Un tak, cik esmu skatījies spēles pa vācu TV, neesmu dzirdējis, ka kāds būtu bijis mazāk priecīgs par Klozes vai Podoļska vārtiem, nekā tad, kad golu iebliež Švainijs.

Viņiem populārākais TV šovs ir Deutschland sucht den Superstar pa RTL. Pagājušajā gadā tur finālā bija viens libāņu izcelsmes puisis. Šogad vinnēja cits ar irāņu saknēm.

Protams, Merkelei piekrītu, ka imigrantiem ir jāmācās vācu valodu, lai labāk integrētos Vācijā. Bet, vai es tiešām kaut ko esmu palaidis garām? Jā, es neesmu meklējis kaut kādus speciālos imigrantu geto, pa kuriem paklaiņot, lai sameklētu kādas savādākas izjūtas, bet – cik es esmu bijis normālajā Vācijā un redzējis imigrantu izcelsmes vāciešus, viņi ir runājuši vāciski. Vismaz restorānos, mani apkalpojot.

Jā, ir iemesls panikai, ja augstu vērtē savu balto ādas krāsu un hochdeutsch izloksni, jo imigranti, it īpaši tie, kas no islāma valstīm nāk, vairojas gana strauji. Bet kāpēc šeit ir jāvaino citus? Kas pašiem traucē veidot lielas un stipras ģimenes, tai vietā, lai līdz 30 gadiem baudītu dzīvi un pēc tam taisītu karjeru?

Un, visbeidzot, cēloņu-seku likums. Tas, kas viņiem ir tagad, ir sekas tam, ka pirms gadiem viņi izlēma aicināt cilvēkus no trešās pasaules valstīm pie sevis strādāt darbus, ko paši nevēlējās darīt. Tur tiešām ir jābūt dumjam, lai iedomātos, ka atbrauks cilvēki, iztīrīs viņiem atejas, ar savu lēto darbaspēku pacels viņiem ekonomiku un aizbrauks atpakaļ uz savu netīro miestu Kurdistānas vidienē, nemaz nevēloties izbaudīt kaut nieku no tā, ko viņi ir palīdzējuši sasniegt.

Bet, kas attiecas uz mani – man šķiet, ka Vācija ir palikusi tikai labāka. Vismaz gastronomiskajā ziņā.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *