Trīspadsmit jautājumi

Signis reiz šo blogu ierakstīja pie kulinārijas blogiem (procentuāli nākas tam piekrist), bet nesen aicināja ēdienu blogerus atbildēt uz 13 jautājumiem. Nu, tad, aiziet.

1. Nosauciet trīs produktus, kas vienmēr ir jūsu mājās!

Jā, man arī mājās vienmēr ir kaut kādas pastas un olīveļļa. Un pēdējā laikā man “vienmēr” mājās ir kaut kādi sausi vīngliemeži iepakojumā. Vienreiz viņi tika nopirkti, bet kaut kā nav sanācis pārvērst viņus ēdamā stāvoklī. Laikam nav pārliecības, ka tur iekšā ir kas labs un veselīgs, ja jau tik ilgi stāv un nesāk smirdēt…

2. Jūsu mīļākais restorāns?

Es savu mīļāko restorānu esmu apmeklējis, liekas, kādas reizes sešas, un tas viss apmēram vienas nedēļas laikā. Pēc tam tur vairs neesmu bijis, jo viņš ir diezgan tālu no šejienes – Tenerifē, La Caleta ciemā. Sliktākais ir tas, ka es viņa nosaukumu neatceros, bet ir pamatotas aizdomas, ka tas ir “Pisces”. Jebkurā gadījumā, es māku izstāstīt, kā uz viņu var aiziet.

3. Dzēriens, ko visbiežāk izvēlaties?

Visdrīzāk ūdeni. Bez gāzes. Visi pārējie dzērieni ir atkarīgi no situācijas, bet ūdens tomēr ir visbiežāk.

4. Maltīte, kas visvairāk ir palikusi prātā?

Droši vien, ka tā, par kuru visbiežāk citiem stāstu. Itālijā, Sirakūzās staigājām, meklējām, kur paēst. Kaut kādā šķērsielā, drūmā vārtrūmē bija daži galdiņi. Tur palikām, jo tālāk iet vairs nebija spēka. Uz jautājumu “Avete un menù in inglese?” saimnieks teica stingru “No“, kā rezultātā mēs daļu ēdienus izvēlējāmies pēc principa “kas būs, būs”. Bija lieliski! Un pēc dažiem gadiem, kad klausījos Rick Steves raidījumu par ēšanu Itālijā, uzaicinātais eksperts tieši tādas vietas arī ieteica – daži galdiņi, atvērts tikai pusdienlaikā un vakarā, nav menu angļu valodā, apkalpojošais personās nerunā angliski. Perfetto!

5. Vissliktākā ēdienreize, kāda jums jebkad bijusi?

Es esmu tāds cilvēks – slikto neatceros, nākas visu pierakstīt. Bet, tā kā to ēdienreizi neesmu pierakstījis, būs grūti atcerēties. Bet noteikti tā bija bērnībā – skolā vai bērnudārzā.

6. Ko jūs gatavotu, ja šī ēdienreize būtu jūsu pirmais randiņš?

Es neesmu pārliecināts, ka gatavotu. Otrajā, trešajā gan jau, ka gatavotu, bet pirmajā – šaubos. Kaut kā nav sajūtas, ka vajadzētu. Bet, ja nu tomēr piespiestu, teiktu, ka noteikti vajag, tad droši vien kaut ko jaunu. Man nepatīk atkārtoties. Pašam paliek garlaicīgi.

7. Kuram slavenam cilvēkam jūs gribētu pagatavot maltīti?

Tā stāsta, ka man labas picas sanāk. Tad, nu, es labprāt sameklētu pasaules labāko picu meistaru un iedotu viņam novērtēt manu veikumu. Bet es nezinu, kurš tas ir. Tad jau varbūt viņš nemaz nav slavens…

8. Pavārgrāmata, kas atstājusi uz jums vislielāko iespaidu?

Google. Nopietni. Tur ir viss! Pilnīgi viss!

9. Ko jūs vēlētos ēst pēdējās vakariņās?

Tas ir atkarīgs no tā, kad būtu pēdējās vakariņas. Vasarā, ziemā. Ļoti sarežģīts jautājums. Tādu lietu vajadzētu vismaz divas dienas plānot.

10. Kurš no bērnības ēdieniem visvairāk palicis prātā?

Kūpināts jūras asaris. TOP ēdiens vēl joprojām.

11. Visdīvainākais ēdiens, ko jebkad esat ēdis?

Vārītas jēra smadzenes. Stambulā. Nebija tā, ka bija ārkārtīgi garšīgi, drīzāk bezgaršīgi, bet lieliskais gids, kurš mūs vakarā aizveda prom no Stambulas mega-vēsturiskā centra uz restorānu rajonu, kur normāli cilvēki pavada laiku, teica you should try it, un tad nu es arī tried it. Ķeksis ielikts.

12. Veģetārisms – laba doma vai traka ideja?

Es noteikti būtu veģetārietis, jo man ļoti nepatīk doma, ka es ēdu beigtus dzīvniekus, bet ir viena problēma – man ļoti garšo gaļa!

13. Kas ir labākā/sliktākā lieta latviešu virtuvē?

Pretjautājums – kas ir latviešu virtuve? Es vienmēr saīgstu, kad ārzemniekiem kā latviešu virtuve tiek “pārdots” LIDO. Tā nav nekāda latviešu virtuve, tas ir kaut kāds vācu mantojums, bet, savukārt, tas, manuprāt, vispār ir viena no sliktākajām lietām, kas pasaulē ir radīta. Zirņi ar speķi, droši vien, ir latviešu virtuve. Nepatīk. Vēders pēc tam sāp. Un vēl tāda kā latviešu virtuve ir tas, kas ir radies padomju laikā un ir saglabājies lauku restorānos un citās ēdināšanas iestādēs – tas, ka pie jebkura ēdiena klāt ir vieni un tie paši trīs dažādi salātiņi – biešu, kāpostu un vēl kaut kādi. Bet tas viss ir diezgan garlaicīgi, tāpēc man patīk jebkurš centiens no lokāliem, tradicionāliem produktiem pagatavot kaut ko foršu. Piemēram, Sirmais pirms kāda laika prezentēja rupjmaizi ar cūku pupu masu, ko bija nosaucis, ja nemaldos, par brusketām latviešu gaumē. To visu vajadzētu apkopot un izdot atsevišķā pavārgrāmatā. Tādā, kur latviešu “tradicionālo” ēdienu “karbonāde ar sieru” atrast nevarētu.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 2 comments for this article
  1. sdrāv at 02:33

    pieci īkšķīši par “latviešu virtuvi ar karbonādi ar sieru”:)
    par gaļas garšošanu. vai tomēr nav tā, ka garšo tas taukums un gaļā labi iesūkušās garšvielas? ja it kā garšo gaļa, iesaku nedēļu ēst knapi apstrādātu gaļu bez garšvielām…
    pašam kādreiz tā likās, ka bez gaļas nu nekādi. tagad – ļoti reti.

  2. Armands Brants Author at 09:39

    Nē, taukums gan negaršo. Bet garšvielas, protams. Man reti kurš ēdiens bez garšvielām labi garšo. Bet es vairāk domāju, piemēram, steiku. Vai arī kūpinājumus dažādus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *