Ar šķīvi pa pasauli: #3. Alžīrija

KuskussMan ir jāiemācās ēdienu bildes taisīt, lai ilustrācija smukāk izskatās. Jeb arī ir jāfotografē ar telefonu un jāizliekas, ka tā tas arī bija domāts.

Šonedēļ Alžīrija. Bija aizdomas, ka būs daudz labāk, nekā Albānija. Tā arī izrādījās.

Alžīrija ir valsts Ziemeļāfrikā, viena no Maghreb (tulkojumā – saulrieta zemes) valstīm. Kāpēc saulrieta? Tāpēc, ka atrodas arābu pasaules rietumos – tur, kur saule riet. Arī politiski ir nodibināta tāda kā šo Maghreb valstu apvienība, bet tas tā īsti nestrādā, kaut vai tāpēc, ka divām valstīm – Alžīrijai un Marokai ir mazliet kašķis par dažām rietumu Alžīrijas teritorijām. Savukārt vēl pirms pavisam neilga laika (20.gs. 50.gados) Alžīrija bija Francijas kolonija. No tiem laikiem Alžīrija ir ieguvusi tradīciju ēst brokastis.

Alžīrijas virtuve ir ietekmējusies no dažādām kultūrām – berberu, otomāņu turku, piemēram. Kad meklēju, kas viņiem ir tāds tradicionāls, likās, ka šoreiz būs pārāk sarežģīti. Muerguez – asa desa – ļoti tradicionāls ēdiens, bet – es vēl pagaidām nespēju iedomāties, ka es varētu mēģināt pagatavot desu, pats savienojot visas sastāvdaļas. Tad bija minēti vēl visādi ēdieni, bet kad mēģināju atrast īpašo ēdiena alžīriešu modifikāciju, nebija vairs tik labi – vairāk tika piedāvātas marokāņu un citu kaimiņvalstu receptes.

Bet tad pavisam netīšām uzgāju kuskusa recepti, kas vēl papildus saucās “kā pagatavot perfektu alžīriešu ēdienu”. Man, lai sekmīgāk sasniegtu ēdiena perfektumu, vajadzētu, lai gatavošanas sarežģītības pakāpe nebūtu stipri virs vidējas. Šis izskatījās tieši kā vajadzīgs. Bet nācās to modificēt, jo ne jau visu, kas vajadzīgs, mēs varam nopirkt mūsu veikalos. Kā arī samazināju ēdiena asuma pakāpi – par šādu nepieciešamību rakstīju jau pagājušo nedēļu, kad gatavoju šo to no Albānijas virtuves.

Alžīrijā populārākā ēdamā dzīvā radība ir jērs, tas arī šajā ēdienā. Speciāli, lai iegūtu jēru, braucu ceturtdienā uz Duntes ielas zemnieku tirdziņu, bet, pēc visiem Mērfija likumiem, vienīgā reize, kad tur tas jēru tirgotājs nebija ieradies, bija tieši tā, kad es jēru biju plānojis nopirkt. Nu, nekas, tur lielveikalā arī ir dabūjams jērs, gan nācās pārbīdīt Latvijas importa/eksporta bilanci mums par sliktu, jo tur pieejamais ir atceļojis no Jaunzēlandes. Tik lielai porcijai, lai diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vēderi būtu pilni un vēl daudz pāri paliktu, ir nepieciešams ap 400g jēra mīkstuma. Un it kā maza vista, kas sadalīta 8 gabalos, bet es izlīdzējos ar trīs vistas šķiņķiem.

Atkāpei, un pasteidzoties notikumiem pa priekšu. Es teiktu, ka šis ēdiens ir lielisks lielām viesībām. Nu, ir grūtības uztaisīt mazu daudzumu, jo tad būtu jāņem pusi zaļās paprikas, pusi tā, pusi šitā, bet kur tad otru pusi liksim? Tāpēc rezultātā apmēram viena trešdaļa no pagatavotā tagad atrodas ledusskapī.

Receptē bija lieliski izstāstīta paša kuskusa pagatavošanas māksla. Ņemam speciālu katlu, tvaicējam utt. Bet ir viena nianse mums, rietumniekiem, supermārketu kultūras pārņemtajiem. Mums ir pieejams divu veidu kuskuss. Viens no itāļu pastazaras par latu ar kapeikām, otrs kaut kāds vācu ražojums par diviem latiem ar kapeikām. Atšķirību nezinu. Bet abiem vienojošā īpašība ir tā, ka viņi jau ir līdz galam apstrādāti, tā ka mums atliek tik apliet ar ūdeni un atstāt, lai piebriest. Un tas viss.

Ēdiena pagatavošanas process patiesībā ļoti vienkāršs. Sagriežam jēru mazos gabalos (3x3cm vai kaut kā tā), vistas šķiņķus ņemam veselus, sagriežam strēmelēs burkānu, zaļo papriku, sarkano papriku, baklažānu (nez kāpēc to iesaka arī apsālīt), sakapājam sīpolu un ķiploka daiviņu. Šo visu mazliet apcepam olīveļļā, pievienojot sāli un paprikas pulveri. Šeit varat pievienot arī asos piparus – gaumes lieta. Tad vajadzētu piebērt auna zirņus un apliet ar ūdeni tā, lai tos nosegtu, bet – auna zirņus neapstrādātā veidā es neatradu. Paņēmu apstrādātus – vārītus, sālītus, ar ūdeni aplietus – mīkstus tātad. Tāpēc šo daļu izlaižam, vienkārši ielejam ūdeni, pagaidām, kamēr sāk vārīties, uzliekam vāku un atstājam uz 45 minūtēm.

Pēc 45 minūtēm pieliekam četrus nomizotus tomātus (tā kā ārā ir ziema un veikalā pieejamie tomāti garšo pēc viskautkā cita, tikai ne pēc tomātiem, es ņemu tos, kas ir konservēti, no Itālijas atgādāti) un apmēram 150g mazās zaļās pākšu pupiņas. Atkal uzliekam vāku un atstājam uz minūtēm 20. Tad pieberam konservētos auna zirņus (pirms tam nomazgāju, likās, ka tā vajag), atstājam vēl uz apmēram piecām minūtēm. Un tad ir gatavs.

Atrodam mājās lielu šķīvi, pa vidu ieberam sagatavoto kuskusu, bet apkārt saliekam to, kas tika pagatavots pannā. Bet patiešām lieciet uz liela šķīvja. Es izmantoju tādu nestandarta trauku, kāds ir bildē, tāpēc, ka es drīz pārvācos – visi lielie šķīvji ir iepakoti kastēs.

Rezultāts šonedēļ bija lielisks – šo var kādreiz viesiem pagatavot. Un fonā noskaņai Radio Dzair no Alžīras. Vai viņi tur spēlē alžīriešu mūziku, vai jebkādus arābu hītus, nejautājiet – tur es pārāk neorientējos.

Nākamā nedēļa

Es vienā brīdī sāku šaubīties par tā CIA saraksta ar karogiem izmantošanas lietderību, jo apskatījos, ka nākamais punkts sarakstā ir Amerikāņu Samoa, kas raksturota kā “unincorporated territory of United States”, kas man neizklausījās pārāk neatkarīgi, lai arī bija vesela gūzma informācijas par viņiem, tai skaitā, kādas tur politiskās partijas ir; atradu jau citu sarakstu (neatkarīgu valstu saraksts no Vikipēdijas), bet tad tajā pamanīju, ka Puertoriko nav minēta kā atsevišķa valsts. Nu, beidziet! Paliekam pie vecā saraksta.

Tātad – nākamnedēļ – Amerikāņu Samoa. Ja godīgi, man nav ne jausmas, kas mani sagaida…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 8 comments for this article
  1. Anna at 14:30

    Tik garšīgs projekts, tik garšīgi raksti! ^_^

  2. Armands Brants Author at 23:01

    Nu, paldies! Prieks censties, ja cilvēkiem patīk. 🙂

  3. Signis at 13:57

    “No tiem laikiem Alžīrija ir ieguvusi tradīciju ēst brokastis.” Tad sanāk, ka neatkarīgās Āfrikas valstis brokastis neēd, vai arī tā ir tāda arābu fiška?

  4. Armands Brants Author at 18:39

    Nu, tas vairāk uz tādām franču brokastīm attiecas. Frančiem brokastis ir tāds bezmaz īpašs rituāls, ar visām bagetēm, kruasāniem, kafiju utt. Nav daudz tautas, kurām brokastis var par tradīciju nosaukt – tāda ēdienreize un nekas vairāk…

  5. Signis at 23:07

    Ja kaut ko nejaucu, tad auna zirņi ir tie paši turku zirņi. Šodien redzēju Stockman cietus jo cietus.

  6. Armands Brants Author at 10:57

    O, jā, Stockman pārbaudīt neiedomājos. Man likās, ka Sky vajadzētu būt visam tam pašam, bet šie zirņi nebija… Žēl tik, ka stokmans galīgi, galīgi nav pa ceļam.

  7. Ieva Apine at 10:27

    Izskatās un izklausās nu dikti gardi! Pie tam, turku zirņi ir dabūjami Rimi.

  8. Armands Brants Author at 12:02

    Jā, nākamajā reizēs es atradu gan RIMI, gan arī pēc tam tajā zaļajā govī uz Brīvības ielas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *