Ar šķīvi pa pasauli: #4. Amerikāņu Samoa

oka-iaŠis bija sarežģīti. Nē, nopietni – šis bija reāli sarežģīti. Ne tas, ka ēdienu pagatavot bija grūti, bet tas, ka sameklēt, ko pagatavot – tas bija ārkārtīgi sarežģīti!

Amerikāņu Samoa atrodas nekurienes vidū – Klusajā okeānā starp Dienvidamerikas un Austrālijas kontinentiem. Samoa arhipelāgu 1899.gadā savā starpā sadalīja amerikāņi un vācieši. Amerikāņi dabūja austrumu daļu, bet rietumu daļa 1962.gadā ieguva neatkarību.

Bet, nu, pie virtuves. Vispār, tā raksta, ka Amerikāņu Samoa ir itin labi pieņēmuši kontinentālās ASV virtuvi kā savu ikdienu. Bet, protam, ka ir vēl palicis arī kaut kas no tradīcijām. Tad, nu, tās tradīcijas es centos atrast un pārcelt uz savu virtuvi. Un te nu arī sākās.

Problēma ir tāda, ka viņi pārsvarā visu gatavo taro lapās. Izklausās līdzīgi kā latviešiem dilles. Vispār augs esot indīgs, bet, ja pa nakti izmērcē ūdeni, tad nākamajā dienā varot ēst. Jā, starp citu, arī dilles esot halucinogēns produkts, taču man nav izdevies apēst tik daudz dilles, lai multenes sāktu rādīties.

Sieva, uzzinājusi par taro iespējamo indīgumu, ieminējās, ka varbūt varētu labāk mēģināt kaut ko citu. Taču uztraukumam nebija ne mazākā pamata, jo – taro lapas pie mums nekur nav iespējams dabūt. Ne svaigas, ne konservētas, ne kaltētas, ne maltas – nekādas. Vienīgais taro, ko internets atrod, ja meklē latviski, ir taro kārtis, ar kurām pazīlēt nākotni, vai ko tur īsti ar viņām dara…

Līdz ar taro lapu neiespējamību, apmēram 90% no visiem ēdieniem atkrita. Nākamais, ko pēc divu dienu meklēšanas atradu, bija kaut kāds saldais. Es vispār saldos netaisu, bet domāju, ka šoreiz varētu izdarīt izņēmumu. Šim ēdienam visas sastāvdaļas likās viegli iegūstamas. Es pat internetā atradu, kur es Rīgā varu iegādāties nepieciešamo tapiokas cieti. Protams, 100% drošība man nebija, tāpēc, pirms braucu iepirkties, uzrakstīju vēstuli. Man atbildēja, ka varu gan iegādāties, bet – ir jāpasūta iepriekš un minimālais daudzums ir… 1000kg.

Es, iespējams, esmu iedomīgs pūslis, bet, ja es vēlētos iegādāties 1000kg tapiokas cieti, es gan jau pats prastu aiziet uz šejieni un pasūtīt.

Beigās likās, ka viss, nav lemts, ka nāksies receptes vietā meklēt attaisnojumus, bet tad pēkšņi – atradu! Ēdiens ar sarežģītu nosaukumu – OKA I’A, bet toties vienkāršu recepti. Protams, ka precīzi 1:1 visu neuztaisīju, jo, tomēr klimats, flora un fauna tur tajā galā ļoti atšķiras no ziemeļu puslodes, bet vismaz kaut kādu atdarinājumu pagatavot izdevās. Un pat bija garšīgs!

Ir nepieciešamas šādas sastāvdaļas. Zivs. Receptē bija minētas yellow fin tuna vai snapper. Es feisbukā uzrakstīju Mārim Oltem, vai viņš var iedomāties kādu Latvijā nopērkamu alternatīvu šiem radījumiem, bet viņš neatbildēja. Droši vien padomāja, ka es esmu kāds spameris, un vēstuli izdzēsa… Tāpēc kā zivi es paņēmu lasi – parasto Norvēģijas. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu vajag sagriezt mazos gabaliņos, bet šādām darbībām vislabāk ir piemērota fileja. Bet no pieejamām filejām vislabākā kandidatūra likās tieši lasis. Jā, zivi apmēram kilogramu.

Tad vajag krabja gaļu. Ziemeļeiropā krabi es pēdējo reizi redzēju Zviedrijā pie Koster salām, Atlantijas piekrastē. Bija cerība, ka satikšu šodien lielveikalā, bet – nebija. Paņēmu “krabju nūjiņas”. Jā, es zinu, ka krabju nūjiņās nav krabju, bet citas izejas man nebija. Visas cerības liku uz to, ka ar tiem visiem E produkta garša ir piedzīta tuvu krabja garšai. Daudzums – apmēram 2x mazāk, nekā zivs.

Tad ņemam gurķi. Ar to gan problēmu nebija. Ņemam tik pat daudz, cik krabja gaļu. Sīki sagriežam. Ņemam sīpolus, tik pat daudz, cik gurķi, sīki sagriežam. To visu sajaucam ar kokosriekstu pienu (apmēram pusotru glāzi) kas atšķaidīta ar ūdeni proporcijā 2 (kokosriekstu piens) pret 1 (ūdens). Sāli un piparus liekam pēc garšas. Tad liekam ledusskapī. Pēc pusotras stundas ēdiens ir gatavs.

Man patika. Alkstu uzzināt, kā šis ēdiens garšo patiesībā, autentiskā vidē, bet arī ziemeļu variants likās par ļoti OK.

Nākamnedēļ Andora. Pārceļamies atpakaļ uz Eiropu.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 4 comments for this article
  1. Signis at 09:49

    Vai es pareizi sapratu, ka šo ēdienu varētu ēst raw foodisti, ja krabju nūjiņu vietā būtu krabis? Nu ar domu – ne cepts, ne vārīts?

  2. Armands Brants Author at 11:02

    Jā, es domāju, ka varētu. Es gan tik labi nepārzinu viņu principus, lai saprastu, vai lielveikalā dabūjamais kokosriekstu piens viņiem derēs, jo viņš, man liekas, ka nav pārāk dabīgs.

  3. Signis at 17:15

    Jautājums jau drīzāk bija par to vai tiešam nekas netiek papildus vārīts vai cepts.

  4. Armands Brants Author at 17:29

    Nē, nekas netiek ne cepts, ne vārīts. Tikai ieliekam ledusskapī.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *