Ar šķīvi pa pasauli: #7. Angilja

Pasta ar garnelēm un kaperiemEs vakar pārēdos. Tā, ka nācās meklēt zāles gremošanas veicināšanai. Bet, nu, tas iederējās šajās divās svētku nedēļās – ēst vajag daudz, bet bieži.

Angilja ir Lielbritānijas aizjūras teritorija ar apmēram 14 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir apmēram tik daudz, cik Kuldīgā. Viņu vietējā pašpārvaldē, ko varētu nosaukt par tādu kā parlamentu, ir 11 cilvēki, no kuriem 7 tiek ievēlēti. Kuldīgas Domē ir 17 deputāti.

Angilja atrodas Karību jūrā pa labi no Puertoriko. Kā jau skaista sala, kas pie reizes ir arī kādas Eiropas valsts kolonija, tā laika gaitā ir piesaistījusi daudzus eiropiešus, kuriem Karību klimats ir daudz tuvāks par Eiropas temperatūras svārstībām. Tā rezultātā Angiljas virtuve ir kļuvusi, tāpat kā pati sala – multikulturāla. Ēdienos ir gan britu, gan itāļu, gan spāņu un franču ietekme.

Populārs ēdiens Angiljā esot rīsi ar baložu zirņiem. Tā kā man neizdevās noskaidrot, tieši kuras no lēcām ir baložu zirņi, un vai tās ir Rīgā nopērkamas, šo ēdienu atstāsim uz vēlāku laiku. Tas esot populārs arīdzan Puertoriko, tāpēc gan jau pie tā noteikti atgriezīsimies. Pāris gadu jautājums, kamēr līdz P burtam tiksim.

Tai vietā izvēlējos kaut ko ar itāļu virtuves ietekmi. Pasta ar garnelēm un kaperiem. Gatavojam šādi.

Ņemam sīpolu, sagriežam plānās šķēlēs. Apcepam olīveļļā, kamēr sāk kļūt zeltaini brūns. Tad pieliekam sagrieztus, nomizotus tomātus. Tā kā jūs jau noteikti zināt, ko es domāju par ziemā lielveikalā nopērkamiem tomātiem, es atkal izmantoju savā sulā konservētus mizotus tomātus. Cepam, kamēr šķidrums ir gandrīz iztvaikojis, bet tomāti nav pavisam izjukuši.

Paralēli uzvāriet ūdeni un sāciet vārīt pastu, jeb, kā saka latvieši – makaronus. Šai receptei bija teikts, ka var ņemt jebkādu pastu. Īstais itālis par šādu jebkuras pastas sajaukšanu ar mērci droši vien nebūtu stāvā sajūsmā, jo viņiem katrai pastai ir piemērota sava mērce, nevis jebkurai pastai jebkura mērce, bet šī nav itāļu virtuve, šī ir virtuve ar itāļu ietekmi. Tāpēc lieki nespriedelēsim un izvēlēsimies to patiesi īsto pastu – to, kas pašlaik ir mājās. Man tā izrādījās penne rigate.

Kad sīpoli ar tomātiem gana cepti, pieberam klāt tējkaroti oregano, kaperu ziedus (tos maziņos kaperus, nevis lielos) un garneles. Sāli un piparus pēc garšas. Cepam vēl divas minūtes un tad sajaucam ar pastu. Gatavs.

Nākamnedēļ turpat netālu – Antigva un Barbuda. Jeb, iztulkojot no spāņu valodas – divas salas – senā un bārdainā.

Starp citu, gandrīz aizmirsu – anguilla itāļu valodā nozīmē zutis. Salas vēsturiskajam nosaukumam nav nekāda sakara ne ar zušiem, ne ar itāļiem. Bet tik un tā interesanti, it sevišķi salā dzīvojošajiem itāļiem.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>