Ar šķīvi pa pasauli: #22. Benina

Jēra sautējums zemesriekstu mērcēBenina it kā pirmajā brīdī neliekas nekas pazīstams. Tāpat arī Dahomeja – Beninas nosaukums līdz 1975. gadam – man atmiņā neatsauc neko. Bet tik klusa un neviena neievērota vieta šī tomēr nav. Vismaz nav tāda bijusi visos laikos. Kādreiz Āfrikā, atkarībā no tur apgrozībā esošām eksportprecēm, bija četri krasti – Zelta krasts, Ziloņkaula krasts, Piparu krasts un vēl viens – Vergu krasts. Tās sabiedrības, kuras nevarēja atrast nekādus derīgos izrakteņus, vai kuriem slikti auga garšvielas, vai arī ziloņu šaušana ne pārāk vedās, tai lietai piegāja radoši un radīja eksportpreci paši no sevis. Vai, pareizāk sakot, no saviem līdzcilvēkiem.

Ar to verdzību patiesībā nav tik vienkārši. Nē, patiesībā, ir vienkārši – viens cilvēks no otra nopērk trešo, un tas trešais strādā. Ne-vienkāršā lieta ir tā, kā tas mums ir pasniegts. Bērnībā man bija skaidrs, kā tā lieta funkcionēja. Aizbrauca ļaunais baltais cilvēks uz Āfriku, kaut kā “nomedīja” labo melno cilvēku, un pārdeva to citam ļaunajam baltajam cilvēkam. Tad ļaunais baltais cilvēks aizveda vergu uz cukurniedru plantāciju, kur viņš strādāja, kamēr nomira. Un par to baltajiem cilvēkiem būs jākaunas mūžīgi un vēl mazliet ilgāk.

Bet patiesībā mēs drīkstam uzdot vienu vienīgu, bet ļoti interesantu jautājumu. Kurš tam pirmajam ļaunajam baltajam cilvēkam piegādāja melnos vergus? Verdzība nebija nekāds jauns biznesa virziens, ar kuru āfrikāņus iepazīstināja eiropieši un to jaunizveidotās kolonijas Amerikā. Verdzība līdz sīkumiem izkopta jau gadsimtiem ilgi bija ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā pašu starpā. Un, tad, nu lūk – eiropieši veidoja kolonijas Amerikā, viņiem vajadzēja darba spēku, kuri spēj strādāt, kad ārā ir karsts, un tad, tajā brīdī verdzības biznesam parādījās jauns un plaukstošs ārējais tirgus! Nebūtu šiem ādas krāsas atšķirīgas, varbūt neviens i nepamanītu lielo netaisnību.

Bet ne par to ir stāsts. Par laimi tagad vairs nav nekāda Vergu krasta un nav arī verdzības. Tagad, ja vajag kādu, kurš ar mačeti sacērt tonnu cukurniedres, viņam par to samaksā divus dolārus un nosauc to par brīvo tirgu.

Pagājušo nedēļu man likās, ka gatavošu vistu. Tur, kur es lasīju, bija teikts, ka okeāna krastā viņi ēd zivis, bet dziļāk sauszemē vistu. Bet, kad meklēju jebkādu beniniešu vistas pagatavošanas recepti, neko tādu interesantu neatradu. Toties atradu, ka viņu galvenā garšviela ir zemesrieksts. Un tad arī atradu vienu ēdienu, kuru likās vērts pamēģināt. Jēra gaļas sautējums zemesriekstu mērcē.

Ņemam četras glāzes ūdeni un sešas ēdamkarotes zemesriekstu sviestu. Sajaucam un vārām 20 minūtes. Ar šo daļu uzmanīgi. Tas ūdens nevārās, nevārās un tad pēkšņi nāk pāri.

Kad 20 minūtes vārījies, ņemam nost no uguns un atdzesējam. Tad noņemam taukaino ūdens virskārtu, to mums nevajadzēs.

Zemesriekstu eļļā apcepam jēra mīkstuma gabalus. Uz turpmāk un iepriekš minētajiem daudzumiem derēs tas apmēram kilograma iepakojums. Kad jērs apcepts, pieliekam 2 sakapātus sīpolus, apbrūninām. Tad pieliekam saspiestas divas daiviņas ķiploku, vienu lielo bundžu mizotus tomātus savā sulā, divus zariņus timiāna un vienu ēdamkaroti garneļu pulvera. Ar pēdējo sastāvdaļu noteikti būs problēmas. Man bija. Āzijā varot nopirkt jebkurā vietā – tas tiek izmantots, lai ēdienam piešķirtu zivju garšu, bet, būsiet jau pamanījuši, ka mums te nav nekāda Āzija. Bet, tā kā es jau sāku justies drošāks, es atļāvos pats uz savu galvu izdomāt, ka zivju garšu var dabūt arī ar zivju mērci – piešāvu apmēram trīs ēdamkarotes, vai mazliet vairāk. Garšu noteikti nesabojāja, tā ka varat sekot ieteikumam, jeb arī atrast garneļu pulveri un tad padalīties pieredzē, kur to var dabūt.

Pieberiet sešus sagrieztus burkānus, pielejiet ūdens un zemesriekstu sviesta maisījumu un sautējiet 20 minūtes.

Pēc 20 minūtēm pielieciet trīs kubiņos sagrieztus kartupeļus (trīs kartupeļus, nevis trīs kubiņus), un tad sautējiet, kamēr kartupeļi mīksti. Pasniedziet ar baltajiem rīsiem.

Ja godīgi, man likās, ka, tā kā šajā ēdienā arī piedalās tomāti, sīpoli un ķiploki, garša būs pazīstama. Bet – nekā! Zemesrieksti šo mērci padara pavisam savādāku, šī garša komplektā ar jēru man bija kas jauns. Ēdienu noteikti būs vērts kādreiz atkārtot vēlreiz. Varbūt tad, kad garneļu pulveri dabūšu. Ja kāds brauc sauļoties uz Taizemi, atvediet man suvenīru!

Nākamnedēļ Bermuda. Vārds asociējas ar Bermudu trijstūri. Virtuve vēl pagaidām ne ar ko, bet nedēļas laikā tas noteikti mainīsies.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *