Ar šķīvi pa pasauli: #27. Botsvāna

SeswaaBotsvāna ir Āfrikā, blakus Dienvidāfrikas republikai. Vienu brīdi man likās, ka neizdosies atrast neko pazīstamu, kam ir kāds sakars ar Botsvānu. Neviena slavena cilvēka, nekā. Bet tad atradās – Kalahari tuksnesis. Neko sīkāk par to nezinu, bet vārds ir pazīstams. Nu, jā, mums slavens tuksnesis, ļoti interesanti, bet viņiem problēma. Jebkurš tuksnesis ir problēma, lai arī ko kāds mēģinātu iestāstīt. Uz to jau arī Botsvānas apdzīvotība norāda – gandrīz 600 tūkstoši kvadrātkilometru, bet iedzīvotāju skaits apmēram tāds pats kā Latvijā. Safari – tas ir jauki, bet zaļa zāle un ūdens no krāna ir daudz jaukāk…

Jā, starp citu, pēc iepriekšējās pieredzes no dziļās Āfrikas, mani māca bažas, ka arī šoreiz būs problēmas, ka visur klāt būs paredzēta okra vai kas tik pat sarežģīts. Bet nekā. Viens no vienkāršākajiem ēdieniem, kas tik pat vienkārši ir pieejams arī šeit, ziemeļos. Vienīgi tas, ka atkal bija ilgā vārīšana, kas izgāza manus plānus par to, ka šo ēdienu varētu pagatavot nedēļas sākumā. Darba dienā ilga vārīšana beidzas vēlu naktī.

Īstenībā, pat neērti jūtos tagad. Par valsti nav daudz, ko teikt, ēdiens arī vienkāršs. Nez, sāksiet domāt, ka es haltūrēju… Nekas, nonāksim līdz Itālijai, gan jau parādīsies tik daudz informācijas, ka turpinājumos varētu rakstīt…

Tātad, Botsvānas tradicionāls ēdiens seswaa. Tiek gatavots nopietnos svētkos uz atklātas uguns, katlā, kas iekārts trijkājī. Šo ēdienu gatavo tikai vīrieši. Es tā sēdēju un domāju pamatojumu, kāpēc. Un tad man nāca apgaismība. Bet sākumā recepte, jo tad būs vieglāk paskaidrot.

Ņemam liellopa gaļu ar kaulu (es ņēmu stilbus, jo man tā daļa patīk, un vārīšanai arī viņa ir laba, jo no resnajiem kauliem labs buljons sanāk). Tik daudz, cik varēsiet apēst. Sagrieziet lielos gabalos, aplejiet ar ūdeni, tā lai nosedz, un vāriet, kamēr mīksta – apmēram divas stundas. Vāku neesot jāliek virsū, tā ka kaut kādā brīdī vajadzēs vēl ūdeni pieliet.

Kad gaļa mīksta, ņemam nost, buljonu nolejam (var liet ārā, nevajadzēs vairāk), atstājam atdzesēties. Pēc tam gaļu smalki sakapājam, sajaucam ar sāli un liekam atpakaļ katlā.

Uz pannas uzkarsējam eļļu un uz vidējas uguns sacepam sakapātu sīpolu un ķiploku. Atkarīgs no gaļas daudzuma – uz kilogramu gaļas viens sīpols un viena ķiploka daiviņa. Cepam apmēram 5 minūtes. Tad lejam klāt katlā un cepam, kamēr gaļa silta un sāk karamelizēties. Tad ir gatavs.

Pasniedzam ar kukurūzas biezputru. Viena glāze kukurūzas putraimu, divas glāzes ūdens, sāls pēc garšas – uz lēnas uguns, periodiski apmaisot, apmēram piecu minūšu laikā gatava.

Un tagad par pamatojumu, kāpēc tikai vīrieši. Iedomājamies. Botsvāniešu svētki kaut kādi. Sanāk viesi, katrs kaut ko atnes. Kad visi sanākuši, namatēvs saka – nu, jūs, sievas, te paliekat ar bērniem, mums, vīriem ir nopietna lieta – jāiet seswaa gatavot. Paņem gaļu, iekurina uguni, saliek gaļu katlā un divas stundas brīvas – var pasēdēt, parunāt. Un nav nekādu pārmetumu – ko tu te sēdi, kamēr mūsu bērns mēģina draugu suni nomušīt – tā nav nekāda sēdēšana – nopietnī vīri seswaa gatavo.

Nākamreiz, kad būšu Botsvānā, mēģināšu uzzināt īsto versiju. Bet ēdiens labs, lai arī neizklausās pārāk apetītelīgi.

Toties nākamnedēļ būs kaut kas no Brazīlijas. Tā kā zeme ir plaša, varētu pagatavot vairākus ēdienus, nebūs problēmu ar receptēm noteikti!

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *