Ar šķīvi pa pasauli: #43. Ķīna

Pekinas pīleĒdienu pagatavoju laicīgi, bet, lai rakstu uzrakstītu, vajadzēja iedvesmu pagaidīt.

Ķīna. 9,6 miljoni kvadrātkilometru. 1,34 miljardi iedzīvotāju. Miljardi. To cilvēku ir tik daudz, ka man tagad stāstīt par kaut kādu tipisko vidējo ķīnieti, droši vien, būtu bezjēdzīgi. Tai vietā stāsts par vienu konkrētu ķīnieti.

Pekinā ir Tjaņaņmeņas laukums, kurā 1989.gadā notika studentu protesti, kuri tika vardarbīgi ar tankiem apspiesti. Bojā gāja aptuveni 100 studenti. Tomēr paliekošākais no tā visa ir stāsts par Tanku Vīru (Tank Man). Viens cilvēks ar iepirkumu somām, katru savā rokā apturēja 59 tanku kolonnu. Un tas bija vienu dienu pēc tam, kad valdība bija izdzenājusi un nogalinājusi protestētājus, tā ka drosmei vajadzēja būt vēl lielākai. Te būs video, kas izsaka daudz vairāk, nekā 5 lappuses teksta.

Es par pašu Ķīnu daudz vairāk neko nerakstīšu. Tāpat, bez maniem rakstiem, katru dienu var izlasīt pietiekoši – ekonomika, cilvēktiesības utt.  Plūstoši pāriesim pie ēdiena gatavošanas.

Ļoti tipiski būtu pagatavot cūkgaļu saldskābā mērcē. Vēl tipiskāk aiziet uz veikalu un to mērci nopirkt jau gatavu. Bet tas būtu vairāk kā tādam ķeksītīm. Tai vietā izvēlējos pagatavot Pekinas pīli. Un, bieži tā negadās, skajā bija pieejama tieši viena, pēdējā nepieciešamās šķirnes pīle. Tā arī bija rakstīts – “pekinas pīle”. Man jau likās, ka kaut kas ir sajaukts, ka tā saucas tikai ēdiens, bet nekā – vēlāk izlasīju, ka šim ēdienam ir tieši šī konkrētās šķirnes pīle.

Lai pagatavotu Pekinas pīli, ir jāsāk to darīt agri. Nomazgājiet putnu un pakariniet to aiz kakla ārā, vējainā vietā uz pāris stundām, lai ūdens notek.

Un tad sākas īstā gatavošana. Varianti arī šim ēdienam ir vairāki, katram ķīnietim vecmāmiņa, droši vien, zina vislabāko recepti, bet te būs tā, kuru es izmantoju.

Ielejam pannā ūdeni. Tā, lai, kad ieliksim pīli, nenāk pāri malām. Uzvārām. Pievienojam 3 ēdamkarotes medus, vienu ēdamkaroti baltvīna etiķa un 2 ēdamkarotes sausā šerija. Pievienojam trešdaļglāzē izšķīdinātas 3 ēdamkarotes kukurūzas cietes. Starp citu, es beidzot nopirku kukurūzas cieti, tā noteikti atkal būtu ar kartupeļu miltiem izlīdzējies. Atkal uzvārām.

Liekam iekšā pīli. Un tad apmēram 15 minūtes mērcējam. Respektīvi, aplejam ar šķidrumu.

Un tad atkal pakarinām aiz kakla vēsā, vējainā vietā uz sešām stundām.

Pēc sešām stundām liekam pīli uz restēm, krūtiņu uz leju cepeškrāsnī, kas uzsildīta līdz 180 grādiem. Cepam pusstundu. Tad pīli apgriežam ar muguru uz leju, cepam 45 minūtes. Tad atkal apgriežam un cepam vēl pusstundu. Un tad pīle ir gatava.

Pasniedzam ar mandarīnu pankūkām. Nē, tam nav nekāda sakara ar mandarīniem, tiem, kas augļi. Tam ir sakars ar tiem mandarīniem, kas ir ķīnieši (apmēram 70% ķīniešu runājot šajā valodā).

Ņemam divas glāzes miltus, lejam klāt 3/4 glāzi verdoša ūdens, maisām. Ar koka karoti, ar rokām labāk nē, nebūs patīkami. Samīciet mīklu, apklājiet un atstājiet uz pusstundu mierā.

Tad sarullējiet mīklu cilindrā, apmēram 15-20 cm garumā. Sagrieziet 12 vienādās daļās.

Karu no 12 daļām izrullējiet 7 cm platā pankūkā, iesmērējiet ar sezama eļļu un salipiniet divas kopā. Tad tās divas salipinātās izrullējiet līdz 12-15 cm diametram. Ai, labi, mērīt neko nevajag. Kā sanāk, būs labi.

Iesmērējiet pannu ar olīveļļu, cepiet pankūkas, kamēr paliek zeltainas. Vienu pusi vairāk, otru mazāk. Pēc cepšanas atdaliet vienu no otras. Īstenībā viņas pašas atdalīsies samērā vienkārši.

Tās pankūkas man vairāk kā maize likās, nevis kā pankūkas. Bet vispār, pīle bija lieliska! Tā ārā karināšana bija nepieciešama, lai āda no gaļas atdalītos, un, kad cep, tad tauki varētu pēc iespējas vairāk iztecēt. Kā par nelaimi, kad es gatavoju, vējš ārā nebija pārāk liels, tāpēc rezultāts varēja būt labāks, bet tik un tā – tās vietas, kur tauki bija iztecējuši, bija lieliskas! Brūna āda un gaļa. Tā saka, ka āda ir neveselīga, bet, cik es saprotu, tas ir tieši tā iemesla dēļ, ka tai klāt ir tauki. Kārtīgi pagatavotai Pekinas pīlei pie ādas tauku nav.

Nākamai reizei mēģināšu atrast kaut ko no Ziemassvētku salas un Kokosa (Kīlinga) salas. Abas ir Austrālijas teritorijas, pavisam nelielas vienības, pēc alfabēta, tāpat kā ģeogrāfiski, blakus, tāpēc apvienošu. Tāpat būs pietiekoši grūti kaut ko atrast.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 3 comments for this article
  1. IlzeLA at 17:02

    Gaidīju gaidīju – sagaidīju! A tas šķidrums, kurā mērcēji, deva gaļai īpašu garšu vai kā?
    un par tanku vīru paldies , nezināju tādu faktu .

  2. Armands Brants Author at 23:14

    Ilze, jā, tas šķidrums deva garšu. Es gan neesmu vienkārši ceptu pīli bez kādām garšvielām mēģinājis, bet es domāju, ka ir atšķirība, vai kaut kur mērcē, jeb cep pīli bez garšvielām. 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *