Ar šķīvi pa pasauli: #52. Kirasao

kirasaoMan vienmēr ir licies, ka Curaçao latviski tulkojas kā Kurasao. Tāpat man likās, ka tas ir tikai zilais liķieris, nekas cits. Izrādās, ka pareizi šis vārds tiek izrunāts kā Kirasao, bet liķieris ir ieguvis savu nosaukumu par godu zemei, kur tas ir radīts.

Kirasao ir sala Karību jūrā netālu no Venecuēlas. Tai ir autonomija Nīderlandes sastāvā. Galvaspilsēta ir Vilemstada, es tur neesmu bijis, bet vieta izskatās ļoti patīkama. Tā, it kā Amsterdama būtu pārcelta pie Karību jūras. Amsterdamai nav ne vainas, taču klimats gan tur varētu būt labāks, tāpēc šis risinājums liekas brīnišķīgs. Lūk, bildes.

Bet vēl pirms holandieši uz Kirasao pārcēla Amsterdamu, tajā saimniekoja spāņi. Spāņiem ļoti garšoja viņu Valensijas šķirnes apelsīns, tāpēc viņi nolēma to ņemt līdzi un pārstādīt savā jaunajā mājvietā. Toties apelsīnam gan nepatika spāņu jaunā mājvieta, tāpēc viņš izauga maziņš un rūgts. Tik rūgts, ka pat kazas viņu neēda. Toties atklājās, ka mizās viņam ir dikti daudz ēteriskās eļļas, ka rezultāts varēja tikt izmantots citiem mērķiem. Pats slavenākais mērķis tika sasniegts 1896. gadā, kad tur tika radīts Kirasao liķieris.

Tas arī īsumā ir viss, ko par šo zemi stāstīt. 444 kvadrātkilometri, visu cauru gadu apmēram 30 grādus silts (es pat teiktu – karsts), pludmales, tūristi. Reklāmā teiktu – paradīze Karību jūrā.

Vakariņām šoreiz interesantu ēdienu pagatavoju. Process ir pavisam savādāks, nekā līdz šim esmu gatavojis. Par visu pēc kārtas.

Novāriet trīs vistas filejas, sagrieziet gabaliņos. Ņemiet vienu zaļo, vienu sarkano papriku, vienu vidēju sīpolu, sakapājiet. Sagatavojiet divas ēdamkarotes rozīnes, piecas ēdamkarotes sakapātas zaļās olīvas, trīs ēdamkarotes sakapātas dilles, kā arī iepriekš sagriezto vistu. Uzkarsējiet pannā olīveļļu, ieberiet papriku un sīpolus, vāku virsū, sautējiet 5 minūtes. Tad pieberiet visu pārējo sagatavoto, pievienojiet divas ēdamkarotes tomātu mērci, sāli un piparus pēc garšas, atkal vāku virsū un sautējiet vēl 5 minūtes. Tad ņemiet nost, atlieciet malā, lai padziest.

Un te sākas interesantākais. Vajadzēs buljona trauciņus mazos, nu, bļodiņas, vai kā tos traukus pareizi sauc. Tādus, kāds bildē, apmēram. Ņemiet šķēlēs sagrieztu gouda sieru, veikalos pārdodas paciņās, tā ka būs vienkārši. Trauciņu izklājiet ar sieru. Man sanāca, ka vajag divas šķēles uz trauciņu. Tad ielieciet sacepto pildījumu un pārklājiet to ar vēl vienu siera šķēli. Sabāziet visu sieru trauciņā, lai nekas pāri nekarājas. Jā, šis viss iepriekš minētais daudzums ir priekš četrām porcijām.

Lielā pannā ielejiet ūdeni tā, lai, kad ieliksim tajā bļodiņas, tās būtu ūdenī līdz pusei. Uzvāriet ūdeni, nogrieziet karstumu uz vidēji mazu, uzlieciet vāku un vāriet 15 minūtes. Pasniedziet un ēdiet uzreiz, kad gatavs.

Man izaicinājums bija, ka visi četri trauki nesagāja vienā pannā, tāpēc trīs bija pannā, bet vienu nācās vārīt atsevišķi. Galvenais tādā gadījumā ir panākt, lai vārīties abi trauki sāk puslīdz vienlaicīgi.

Garša bija ļoti laba un, kas man bija lielākais pārsteigums, pilnīgi savādāka, nekā pirms ielocīšanas sierā. Un pagatavošana šādam ēdienam ir šausmīgi vienkārša, bet rezultāts izskatās ne gluži pavisam parasts.

Tā stāsta, ka šis ēdiens ir radies sen, kad bagātie holandiešu vergturi no siera rituļiem izgreba vidu, bet cietās malas meta ārā, savukārt vergi šo pārpalikumu piepildīja un tāpat līdzīgi kaut kā uzvārīja. Es gan nespēju iedomāties tādu siera ēšanas veidu, ka siers tiek rūpīgi izgrebts no rituļa vidus, vismaz savā dzīvē es to nekad neesmu redzējis… Bet, nu, katram gadsimtam savas īpatnības, droši vien.

Jebkurā gadījumā, pagatavot trauciņā tomēr ir estētiskāks veids.

Nākamnedēļ Kipra. Beidzot iedziļināšos grieķu Kipras un turku Kipras diskusiju niansēs un mēģināšu atrast ko garšīgu.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 2 comments for this article
  1. IlzeLA at 10:45

    Vakar akurāt domāju, ka auksts laiks un pakusis siers ir ideāla kombinācija 🙂 izrādās, karsts arī
    paldies, man ir ideja vakariņām 🙂

  2. Knaģis at 11:36

    Šī beidzot ir recepte, kura mani iekārdināja (manī kulinārs ir salīdzinoši neprasmīgs) un vakar tika izmēģināta. Zaļas paprikas vietā bija dzeltene, olīvas mēs nemīlam, tāpēc bez tām (toties siers bija ar olīvām, jo parasta rimi nebija) un bļodiņas man bija pārāk lielas, jo no minētā apjoma sanāca tikai divas porcijas.

    Par rezultātu gandrīz vai ovācijas bija. Dikti garšīgi un noteikti atkārtojami.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *