Ar šķīvi pa pasauli: #55. Dānija

Vakariņas dāņu gaumēPagājušo nedēļu Čehija, šonedēļ Dānija. Patīkami, ka divas nedēļas pēc kārtas ir kāda zeme, kur es pats esmu viesojies. Tas man liek sajusties, it kā es vismaz pusi pasaules būtu apceļojis.

Dānija man asociējas ar vairākām lietām. Pirmkārt, tajos laikos, kad starpvalstu attiecības visbiežāk tika noskaidrotas, no mūsdienu skatu punkta, ļoti romantiski, respektīvi, savācot pēc iespējas vairāk vīrus un savedot tos kopā kādā atklātā vietā, kur tie viens otru var slaktēt uz nebēdu, Dānija bija starp Eiropas lielvarām. Kādreiz, bērnībā, kad lasīju vēsturiskus romānus, tā tika bieži pieminēta, blakus tādiem smagsvariem kā Zviedrija, Polija.

Nākamais, ar ko man asociējas Dānija, ir TV seriāls Matador, kas latviski tika tulkots kā Monopols. Tagad jau vairs sižetu neatceros, bet bērnībā tas likās aizraujošs. Un, ja paskatāmies IMDB, ne man vienīgajam, jo reitings viņam ir 9.3. Salīdzinājumam – Verdzenei Izaurai tikai 6.5. Bagātie arī raud – vispār tikai 5.7.

Un vēl ar pianistu Yul Anderson. Viens no pirmajiem mūziķiem, kurš man mājās bija CD formātā – mamma no Kopenhāgenas atveda, kur viņš sestdienās pilsētas centrā muzicē uz 15o gadus vecām klavierēm, tādējādi popularizējot savus koncertus un pie reizes pārdodot kompaktdiskus. Un kas pats labākais – arī es viņu esmu redzējis pie šīm pašām klavierēm, šajā pašā Kopenhāgenā, pilnīgi nejauši ejot garām, tajā reizē, kad uz dažām dienām aizbraucām uz Dāniju, izmantojot vienu no pirmajām Air Baltic lēto biļešu akcijām.

Šīs nedēļas ēdiens atkal ar alus garšu. Dāņiem, pa lielam, ir divi ali. Domājāt – Tuborg un Carlsberg? Nē – zaļais un zelta! Toreiz Kopenhāgenā vienā no laukumiem nopirku zaļo. Dāņi, droši vien, ir ļoti viesmīlīga tauta, jo man nebija ilgi jāgaida, līdz viens vietējais pienāca un man, nepieredzējušam tūristam izskaidroja, ka zelta ir labs, bet zaļais nav īsti domāts dzeršanai. Jāatzīst, ka viņa padoms bija ļoti vērtīgs. Tuborg vai Carlsberg – tur gan lielas atšķirības nav.

Tātad, ēdiens. Būs liela, alū vārīta kotlete.

Vajadzēs apmēram kilogramu liesas cūkgaļas, šķiņķi, piemēram. Un apmēram puskilogramu kūpinātu cūkgaļu, es ņēmu to, kas tiek pārdota zem nosaukuma “Zemnieku šķiņķis” vai kā tamlīdzīgi. Šos abus samaliet gaļas mašīnā. Tad pievienojiet pusotru glāzi rīvmaizi, divas olas, tējkaroti sāls un ceturtdaļtējkaroti baltos piparus. No tā visa izveidojiet viendabīgu masu.

Tad ņemiet marli, ietiniet tajā šo gaļas masu, izveidojiet kukulīti, galus aizsieniet ciet. Lieciet katlā, aplejiet ar savu mīļāko alu, tā lai nosedz un uz lēnas uguns vāriet divas stundas.

Paralēli gatavojam kartupeļus dāņu gaumē. Novāriet kartupeļus. Sagrieziet šķēlēs vienu lielu sīpolu. Apcepiet to sviestā piecas minūtes zem vāka, apmaisot laiku pa laikam. Tad pievienojiet šķēlēs sagrieztus vārītos kartupeļus, cepiet zem vāka vēl piecas minūtes. Tad pievienojiet ēdamkaroti nerafinēta cukura, mazliet etiķa, sāli un baltos piparus pēc garšas. Cepiet vēl 3 minūtes, tad būs gatavs.

Ņemiet ārā no alus to lielo kotleti, grieziet šķēlēs un pasniedziet ar kartupeļiem. Ēdiens ir tik sātīgs, ka es esmu pārliecināts, ka vēl vairākas dienas es mierīgi bez pusdienām varētu iztikt.

Nākamreiz Džibutija. Ja nemaldos, pirms laba laika GEO bija par šo valsti raksts. Tur gan nekas nebija minēts par ēdieniem.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There is 1 comment for this article
  1. Laura at 13:22

    Pamēģināju to lielo, alū vārīto kotleti. Vīrs teica, ka laba, bet man kaut kā par daudz tā alus rūggtuma bija, varbūt nevajadzēja izmantot tumšo, nefiltrēto. Es labāk tad izvēlos parastu viltoto zaķi 🙂
    Bet kā variants ir ok, sevišķi, ja garšo alus :)))

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *