Ar šķīvi pa pasauli: #63. Igaunija

Grūbu putra no IgaunijasNoteikti jau paguvāt dažādas domas par manu disciplinētību padomāt, vai ne? Bet, beidziet! Ir taču vasara!

Kurš gan nezina Igauniju… Man pirms ilgiem laikiem, lai rakstītu par kādu valsti, nemaz nav nepieciešamības ieskatīties vikipēdijā, lai noskaidrotu faktus. Igaunijas vēsture, pa lielam, ir tāda pati kā Latvijas vēsture. Valodas ziņā mums vistuvākie ir lietuvieši, taču vairāk kopīga mums ir tieši ar igauņiem. Vismaz sākot no tiem laikiem, kad var runāt par kaut kādiem teritoriāliem veidojumiem.

Neriskēšu kļūt garlaicīgs un nemēģināšu šeit ievietot Igaunijas vēstures konspektu. Tai vietā lai ir kaut kāda mana personīgā pieredze.

Igauņu izslavētais lēnums. Sevišķi lēni igauņi liekas tad, kad viņi pirmie ievieš savu valūtu, pirmie sāk sarunas ar Eiropas Savienību un, galu galā, pirmie ievieš eiro. Un, paralēli tam, izdara vēl vairākas citas veiksmīgas lietas, arī pirmie.

Es gan domāju, ka te tas lēnums ir mānīgs. Ne vienmēr tas, kurš ir skaļāks, ir arī ātrāks vai produktīvāks. Nu, aizbrauciet uz dienvidiem ciemos pie itāļiem. Vai pie grieķiem. Tur ir tik skaļi, tāds sarunu ātrums, ka ātrākus cilvēkus grūti atrast! Tik redz, kur šie tagad ir nonākuši. Tikmēr lēnie igauņi nerunā. Bet, kamēr viņi nerunā, tikmēr viņi domā. Domā, kamēr ievēl prezidentu, par kuru latviešiem skauž. Pie tam, nevis vienreiz netīšām, bet nu jau divas reizes.

Toties igauņu krieviski nerunāšana mani kaitina. Nu, labi, audzini savus kaimiņus no blakus podjezda, taču tūristam valoda ir skaņu kopums, kuru izmantojot viņš cer atrast to katedrāli vai vietu, kur paēst. Sevišķi kaitinoša man viņu krieviski nerunāšana bija pirms aptuveni desmit gadiem, kad, kā es to visu raksturoju – krieviski viņi nerunā, bet angliski runāt neprot. Labi, Tallinā vēl kaut cik, bet laukos… Meklējām smuko Keila ūdenskritumu, bet paši nespējām atrast. Toreiz smārtfouni ar Google kartēm vai kur nu vēl veiziem pat sapņos nerādījās. Iebraucām benzīntankā kaut kur dziļos laukos ceļu pajautāt. Es, protams, kā parasti, izeju uz principu un jautāju krieviski. Protams, ka viņi krieviski nerunā. Nav problēmu, pāreju uz angļu valodu. Un tad viņa sāk saukt kolēģi, jo te viens “saksa” runājot! Tad gan es pat mazliet uzvilkos un teicu, ka es varu arī vāciski, bet lai parāda ceļu uz ūdenskritumu. Beigās jau es vairs neatceros, pie kādas valodas mēs palikām, bet mani vēl joprojām nepamet sajūta, ka visiem viņiem krievu valodu skolā mācīja pieklājīgā līmenī, un, dzirdot stipru akcentu manā krievu valodā, viņi varēja savus principus atmest un parādīt tūristam ceļu. Ja vien viņi nebija nolēmuši valodas jomā ņemt piemēru no frančiem.

Tagad gan, par laimi, viņu angļu valoda ir kļuvusi klausāmāka un saprotamāka, tāpēc man vairs nav problēmu Igaunijā sarunu uzsākt angliski, izlaižot spīdzināšanu ar gadu desmitiem ienīstām skaņām.

Es jau teicu par vēsturi, kas mums ir kopīga. Lūk, arī ēdieni mums ir kopīgi. Cik meklēju, viss pazīstams. Siļķe kažokā, galerts, asinsdesa. Viss tas pats, kas mums. Vispār igauņi stāsta, ka vasarā viņi iztiekot no saules un mīlestības. Ar dienas gaismu viņiem vasarā ir vēl labāk, nekā mums. Vasaras saulgriežos Tallinā diena ir par aptuveni 50 minūtēm garāka nekā Rīgā.

Recepte vairāk piemērota ziemai. Mulgipuder. Sastopama arī ar citiem nosaukumiem. Tāpat man ir sajūta, ka es tādu esmu ēdis kā tipisku latviešu ēdienu. Bet, kā jau teicu, tas nav nekas neparasts.

Vajadzēs kilogramu kartupeļus, 150 gramus grūbas un vienu lielu sīpolu. Grūbas vajadzētu iepriekšējā naktī izmērcēt.

Katlā pievienojiet sagrieztus kartupeļus, pielejiet litru ūdens, pieberiet grūbas. Vāriet, kamēr mīksts. Gan jau, ka vajadzēs vēl ūdeni pievienot, grūbas diezgan ātri to uzsūc.

Tad pievienojiet sāli un piparus, sastampājiet kartupeļus. Putra ir gatava. Tie, kas neēd gaļu, šajā brīdī var beigt. Pārējie paņem 200 gramus kūpinātu cauraugušu cūkgaļu, sagriež gabaliņos un uz pannas sacep, beigās pievienojot sakapātus sīpolus. Un tad ir divi varianti. Vai nu to visu samaisīt ar putru kopā, jeb arī pasniegt putru, kurai vidū ir izveidota iedobe, kurā ir ielieta saceptā gaļa ar taukiem un sīpoliem. Man labāk patīk pirmais variants.

Nākamajā reizē Etiopija. Ēdiens jau ir pagatavots, raksts tik pietrūkst.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 4 comments for this article
  1. Kuulaps at 17:24

    nevajadzēja iziet uz principu un uzreiz krieviski runāt 🙂 Man šķiet, tas jau no tiem laikiem, kad latvieši uz Igauniju pēc desām brauca, ir zināms, ka vispirms vajag skaļi savā starpā latviski parunāt, tad uzrunāt latviski, un tad tikai krieviski jautāt- un tad jau viss notiek 🙂 Man, savukārt, patika, ka turienes krievi pirms 12 gadiem vispirms uzrunāja igauniski un tikai tad, kad saprata, ka es vēl tik labi igauniski nerunāju, turpināja krieviski.

    Kama desertus negribējās mēģināt? 🙂

  2. Armands Brants Author at 23:49

    Es desertus diezgan reti gatavoju. Ja citas izejas nav. 🙂

  3. http://www./ at 00:20

    although I blow just about all of my day on the web using games like facebook poker or restaurant city, I still like to dedicate some time to scan a number of information sites now and then and I am fortunate to report this newest posting is really quite good and enormously more desirable than 50 % the other trash I read today , anyhow i’m off to have fun with a smattering of hands of zynga poker

  4. http://www./ at 02:46

    There are some interesting cut-off dates on this article but I don’t know if I see all of them heart to heart. There may be some validity however I will take hold opinion until I look into it further. Good article , thanks and we would like extra! Added to FeedBurner as well

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *