Ar šķīvi pa pasauli: #71. Franču Polinēzija

Garneles vaniļas un kokosriekstu mērcēZiniet to stāstu par dumpiniekiem, pēc kura ir arīdzan vairākas filmas uzņemtas? Kuģis devās pēc maizes koka augļiem, lai būtu ar ko pabarot Karību vergus (ne tāpēc, ka augļi būtu ārkārtīgi veselīgi, bet gan tāpēc, ka lēti). Aizbrauca līdz Taiti, bet tur ne tikai maizes kokus redzēja. Iedomāsimies 1770-os gadus, Angliju. Auksti, drēgni, netīrs. Atbilstoši ģērbšanās paradumi. Bet te, jūrnieki pēkšņi pārceļas laikā, telpā un citās dimensijās uz pavisam citu vietu. Skaista, gleznaina topless pludmale, tikai 18. gadsimtā!

Skaidrs, ka tur nepagāja pārāk ilgs laiks, kamēr tika nodibinātas ciešas attiecības starp atbraucējiem un vietējiem, precīzāk – vietējām, kuras nācās pārtraukt, lai vergiem nogādātu tos sasodītos maizes koka augļus. Atpakaļceļā kapteinis pamanījās komandu, vienkārši izsakoties, piebesīt līdz galam, kā rezultātā viņš un vairāki viņa piekritēji tika ievietoti laivā un palaisti, lai dodas, kur vēlas, savukārt grupa dumpinieku devās atpakaļ uz Taiti, kur piedāvāja savus pakalpojumus vietējam virsaitim.

Kapteinis izrādījās cietāks rieksts, nekā varētu paredzēt, kā rezultātā viņš pēc diviem gadiem atgriezās ar citu kuģi un nodeva tiesai dumpiniekus, kurus virsaitis, kurš nu jau, ne bez angļu palīdzības, bija kļuvis par karali, viņam laipni izdeva.

Šis viss ir tīrākā patiesība, slavenais kuģis ir Bounty, un dumpis notika 1789. gadā. Savukārt, Taiti ir Franču Polinēzijas lielākā sala.

Mūsdienās Franču Polinēzija ir tūristu galamērķis. Lagūnas, skaidrs ūdens, zivis, silts klimats, starp 24 un 30 grādiem visa gada garumā. Ūdens temperatūra no 23 līdz 26 grādiem. Franču Polinēzijā atrodas Bora Bora sala, kurai apkārt ir lagūna, kuru aizsargā barjerrifs. Izej no savas istabiņas, griezies uz kuru pusi vēlies un bildē skatu kartiņas.

Ar ēdieniem mazliet bija izaicinājums. Atradu dažas tradicionālas receptes, kā pagatavot jēlu zivi ar citronu sulu, bet tas jau bija darīts, kad bija pienākusi rinda Kuka salām. Sāka jau izskatīties pēc problēmas, bet tomēr atradu ko patiešām labu.

Tā stāsta, ka pasaules labākā vaniļa nāk no Taiti. Man gan ir aizdomas, ka šim apgalvojumam nepiekritīs tie, kuri ilgu laiku Taiti vaniļu vispār uzskatīja par kaut kādu viltojumu. Lai nu kā, man vaniļa vienmēr ir izraisījusi tikai un vienīgi nepatiku. Neskatoties uz to, izlēmu pamēģināt. Iespējams, iedrošināja tas, ka ņemsim īstu vaniļas pāksti, nevis kaut kādu lēto, sintētisko ķīmijas sasniegumu. Un, vispār, ēdiena sastāvdaļas likās tik interesantas, ka noteikti vajadzēja pamēģināt.

Ēdiena nosaukums ir garneles vaniļas un kokosriekstu mērcē.

Sākumā ņemam tīrītas garneles un apcepam eļļā, atliekam malā.

Tātad, ņemam vaniļas pāksti. Iegriežam gareniski, izņemam sēklas, iemetam pannā, pašu pāksti arī. Aplejam ar pusglāzi ruma (gaišā) un vārām, līdz rums ir gandrīz iztvaikojis. Tad pannā ielejam glāzi kokospiena un glāzi saldā krējuma. Uz vidēji mazas uguns karsējam, līdz mērce paliek bieza, apmēram pusei šķidruma vajadzētu iztvaikot. Tad izņemam vaniļas pāksti, pievienojam apceptās garneles, uzkarsējam, pievienojam sāli un piparus un pasniedzam ar rīsiem.

Viens no visvienkāršākajiem ēdieniem. Dēls teica, ka šādu ēdienu varētu taisīt tagad katru dienu. Un es vairs nekad neteikšu, ka man vaniļa nepatīk!

Nākamreiz Gabona. Atgriežamies Āfrikā un sākam jaunu burtu.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 2 comments for this article
  1. Spīgana at 11:01

    Ir kādi ieteikumi, kur tādas vaniļas pākstis meklēt? Un kokospienu?

  2. Armands Brants Author at 15:24

    Kokospienu var dabūt gandrīz jebkurā veikalā. Par vaniļas pākstīm pēdējās Četrās sezonās bija plašs apraksts, ar visām veikalu adresēm. Stokmans bija pieminēts un tie visi mazie garšvielu veikali. Ir aizdomas, ka šajā receptē izmantotā bija no Weledas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *