Ar šķīvi pa pasauli: #76. Gana

SarkansarkansVasara ir beigusies, tas nozīmē, ka varam pamazām izjaukt grilu, terases mēbeles un pārvākties iekšā tuvāk pie plīts un datora. Šī vasara bija ļoti gara. Un, patiesībā, var pat gadīties, ka šogad būs vēl dažas meteoroloģiskās vasaras dienas – tās, kurās diennakts vidējā temperatūra ir virs +15. Jebkurā gadījumā, es esmu morāli nobriedis atgriezties iekštelpās.

Rakstu sēriju atsākam ar Ganu – valsti Rietumāfrikā, blakus Kotdivuārai. Ganā ir praktiski viss. Savannas, meži, upes, auglīga zeme, ezeri, dabas parki, nafta, zelts un gāze. Un vēl, nebūt ne tik tipiski Āfrikai – politiskā stabilitāte kopš 2001. gada. Ganā 71% ir kristieši, 18% musulmaņi, viņi viens pret otru ir saprotoši un toleranti, par reliģijas jautājumiem nekaujas.

Slavenākais ganietis ir Kofi Annans, bijušais ANO ģenerālsekretārs. Viņš arī pagājušajā gadā mēģināja būt par konflikta risinātāju Sīrijas jautājumā, bet beigās atmeta ar roku, jo “laikā, kad Sīrijas tautai izmisīgi ir nepieciešams risinājums, ANO Drošības padome nodarbojas ar savstarpēju rādīšanu ar pirkstiem un apsaukāšanos”.

Ēdiens šoreiz ļoti ass, tā nosaukums – “sarkans – sarkans”. Angliski (angļu valoda ir Ganas oficiālā valoda), protams labāk skan – “red – red“. Nosaukums simbolizē divu galveno sastāvdaļu – tomātu un sarkanās palmu eļļas krāsu.

Ar tomātiem, it īpaši šajā laikā, nav nekādu problēmu. Toties ar palmu eļļu gan sanāca ne tik raiti, kā vēlētos.

Pirms kāda laika, kad gatavoju pupiņas pēc Angolas receptes, Latvijā bija nopērkama Carotino palmu eļļa. Tagad vairs nav. Kāpēc tā, es nezinu. Iespējams, tāpēc, ka tas bija tikai mēģinājums ieviest šo produktu Latvijā, bet izrādījās, ka to pērk tikai trīs cilvēki un vēl es vienu vienīgo reizi. Iespējams, produktam bija labs noiets, taču to sabojāja raksti internetā, tādi, kā šis, piemēram. Tiešām nezinu, kāpēc. Zinu tikai to, ka, ja tagad ir vēlme pagatavot “sarkansarkano”, ir jāiet internetā.

Atradu palmu eļļu amazonā. Dažādas, pie tam. Būtu izvēlējies bioloģisko, taču to man atteicās piegādāt, tāpēc izvēlējos citu no man pieejamo preču saraksta. KTC Unrefined Palm Oil 500ml. Cena 5 mārciņas, piegāde uz Latviju 9 mārciņas. Nu, bet ko man citu darīt? Būt lepnam un piejaukt olīveļļai burkānu sulu un pārtikas krāsvielu? Nē, taču!

Pēc paciņas saņemšanas lieta kļūst manāmi vienkāršāka. Ņemam trauku, kuru angliski runājošā pasaule sauc par holandiešu krāsni (Dutch oven), bet manā bērnībā latviski vienkārši par pīli. Ielejam glāzi eļļas (no 500 ml trauka sanāks 2 reizēm, jo būs drosme atkārtot), uzkarsējam, atstājam uz vidējas uguns, piemetam divus sakapātus sīpolus, sautējam 5 minūtes, kamēr mīksti. Tad pievienojam 6 daiviņas smalki sakapāta ķiploka un 3 sakapātus habaneros piparus. Habaneros pipari ir tādi, uz aci, divreiz mazāki par čili, toties stipruma ziņā… Pēc piparu griešanas nekādā gadījumā nevajadzētu aiztikt seju.

Pēc dažu minūšu sautēšanas pievienojam 4 sagrieztus gatavus tomātus, sautējam vēl minūti un tad ņemam nost no uguns. Tad ar blenderi visu pārtaisām par mērci.

Liekam atpakaļ uz uguns. Kamēr silst, atveram divas bundžas baltās pupiņas, noskalojam un trešdaļu samīcām. Sarīvējam ceturtdaļglāzi ingvera saknes. Tad ingveru, pupiņas, sāli un pusglāzi tomātu pastas pievienojam katlā mērcei. Vāku nost, mazu uguni, un, ik pa brīdim apmaisot, pēc 20 minūtēm būtu jābūt gatavam.

Ēd ar maizi vai parastajiem, vienkāršajiem rīsiem. Un ļoti, ļoti daudz šķidruma. Dedzina lieliski!

Nākamreiz kaut kas mazāk ass no Grieķijas virtuves.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There is 1 comment for this article

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *