Ar šķīvi pa pasauli: #77. Grieķija

Musaka, grieķu nacionālais ēdiensGrieķija ir pazīstama kā Eiropas civilizācijas šūpulis. Tieši Egejas jūras reģions, kurā jau pirms 5000 gadiem sāka veidoties civilizācija. Nav viennozīmīgas skaidrības, no kurienes viņi atnāca, vai no Ēģiptes, vai no Mazāzijas, bet tā, kā tas bija pirms tik daudziem tūkstošiem gadu, diez vai mums, vienkāršajiem zemes ļaudīm, tas būtu tik ļoti svarīgi.

Atzīšos, ka man ir viens niķis. Kopš man ir pieejams internets, man patīk visu pārbaudīt. Un it īpaši man patīk pārbaudīt stereotipu pamatotību. Lūk, par to civilizācijas šūpuli man nav skaidrs. Ja reiz šūpulis, tad it kā tad, kad Grieķijā parādījās pirmās civilizācijas pazīmes, pārējā Eiropas daļā vajadzētu būt tukšam un klusam. Bet, ja mēs palasām, tad varam atrast, ka, piemēram, mūsu pašu zemei jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras pāri gāja slavenais tirdzniecības ceļš no vikingiem pie grieķiem. Loģika saka priekšā, ka tirdzniecība parasti notiek ar attīstībā līdzīgiem, nevis kaut kādiem tālu atpalikušiem mērkaķiem, tāpēc man nav īsti līdz galam skaidrs, kāpēc grieķus tā īpaši izcelt.

Sakne šīm apgalvojumam patiesībā ir vienkārša. Grieķija ir Rietumu kultūras (nu, tur viss – demokrātija, likumi utt. utt.) pirmsākums, savukārt Rietumu kultūra ar dažādām metodēm, pārsvarā jau ne pārāk miermīlīgām, ir pārņēmusi visu Eiropu. Un kā jau uzvarētājiem parasti patīk – visus pārējos noniecinām tā, ka viņi pat nav īsti cienīgi par civilizāciju saukties.

Bet tā jau grieķiem nav ne vainas. Ja neskaita to, ka viņi vilto papīrus, lai varētu eiro ieviest. Ja neskaita to, ka viņi nesmuki, toties rezultatīvi spēlē futbolu. Grieķija ir jauka dienvidu zeme ar skaistiem dabas skatiem, olīvām, dārzeņiem, vīnu, bezrūpīgu dzīvi un citiem stereotipiem. Un ar nepatiku pret turkiem. Kas, protams, ir dīvaini, ja ņem vērā, ka gan tagadējie grieķi, gan tagadējie turki ir gadu tūkstošu gaitā staigājuši šurpu, turpu tā, ka, ja paņemam viņu DNS, tur vairāk būtu kopīgā, nekā atšķirīgā. Bet, nu, ko tik daudz par to kopīgo… Grieķi ir pareizticīgie, bet turki musulmaņi, kas tomēr ir ar lielu atrāvienu eksistencei svarīgāks jautājums, nekā tas, ka mēs visi esam cilvēki, kuri mīl labu ēdienu.

Runājot par ēdienu, daudzi noteikti padomāja, ka nu ir pienācis laiks grieķu salātiem. Grieķu salātu recepte ir ļoti vienkārša. Tomāti, gurķi, sarkanie sīpoli, feta, olīvas, raudene un olīveļļa. Vasaras karstumā viens no labākajiem ēdieniem! Bet, lai nebūtu tik vienkārši, gatavošu grieķu nacionālo ēdienu – musaka. Nosaukums (mousakás; μουσακάς) grieķu valodā ir ienācis no turku valodas (musakka), kur, savukārt, tas ir ienācis no arābu valodas (musaqa’h). Bet vispār grieķiem turki ne pārāk patīk.

Ēdienu pagatavot ir sarežģīti. Labi, ne pārāk sarežģīti tieši pagatavot, bet pagatavot pēc receptes. Vai, pareizāk sakot, recepti uzrakstīt. Tāpēc es došu tikai vadlīnijas, gramiem pārāk lielu uzmanību pievērst nevajag. Šie aptuvenie daudzumi ir domāti pannai izmērā 9×13 cm.

Ņemam divus baklažānus, nomizojam, apberam ar sāli un atstājam uz pusstundu uz papīra dvieļiem, lai sula mazliet iztek. Tikmēr sakapājam sīpolu un ķiploka daiviņu, sacepam sviestā ar liellopa malto gaļu (apmēram 350 g), kamēr brūna, tad pievienojam sāļi, piparus, maltu kanēli, rīvētu muskatriekstu un smalki sakapātu buntīti pētersīļus. Garšvielas pēc garšas. Tāpēc jau tās ir garšvielas. Un vēl tāpēc, ka ir ļoti grūti nomērīt pusi grama. Pēc tam uz mazas uguns atstājam pannu bez vāka uz 20 minūtēm. Kad gaļa gatava, atstājam atdzist, pēc tam pievienojam vienu sakultu olu.

Olīveļļā apcepam baklažānus, kamēr brūni, atstājam uz papīra dvieļiem nožūt.

Sarīvējam apmēram 100 gramus parmezānu.

Un tagad gatavojam bešamela mērci. Vispār jau bešamela mērce ir viena no franču virtuves svarīgākajām sastāvdaļām, bet, es domāju, ka nebūsim sīkumaini. Mēs tāpat noskaidrojām, ka ir tāda Rietumu kultūra, franču kultūra ir daļa Rietumu kultūras, savukārt Rietumu kultūra ir radusies Grieķijā. Tālāk es domu neattīstīšu, jo var gadīties, ka franči šāda veida jokus nesaprot…

Mērci vieglāk ir pagatavot, nekā izstāstīt, kā pagatavot. Ņemam 600 ml pienu, sākam sildīt. Citā katliņā izkausējam 300 g sviestu. Tad sviestā apcepam 30 g miltus, kurus pamazām beram klāt, visu laiku maisot. Nu, jādabū tādu biezu mīklu. Un tad pamazām jālej klāt pienu, visu laiku maisot. Galā jāsanāk baltai biezai masai, kas tomēr mazliet līst. Beigās pieliekam sāli un maltu muskatriekstu.

Un tad kārtojam stikla pannā, kā jau teicu, izmērā 9×13 cm. Un, kā jau teicu, visi izmēri un daudzumi ir tikai vadlīnijas.

Sākumā liekam pusi no baklažāniem, tad visu gaļas masu, tad uzberam 40 g sarīvētā parmezāna, tad atlikušos baklažānus, tad atkal parmezānu 40 gramus, tad bešamela mērci, tad atlikušo parmezānu, bet beigās vēl mazliet rīvētu muskatriekstu. Liekam krāsnī 200 grādos uz stundu, jeb kamēr augša sāk palikt brūna.

Ēdiens ļoti garšīgs! Kaut kās līdzīgs lazanjai, tikai pastas vietā baklažāni.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>