Ar šķīvi pa pasauli: #79. Grenāda

Oil Down Grenādas gaumēNesen ziņās bija stāsts par vienu kundzi, kura vēlējās apskatīt Alhambras pili Spānijā, Granādā, bet tai vietā bija nokļuvusi lidmašīnā, kas veda viņu uz Grenādu. Bija notikusi kaut kāda aviosabiedrības kļūda, kas tika veiksmīgi atrisināta, tādā ziņā, ka uzreiz pēc nolaišanās kundze devās atpakaļ uz Angliju, bet pēc tam uz Spāniju. Aviosabiedrība atvainojās, iedeva punktus, visi laimīgi. Savukārt, ja jūs jautājiet man, es būtu centies sarunāt, ka, Alahambra tiek atlikta līdz nākamai reizei, bet kā kompensāciju man iedod biļeti atpakaļceļam no Grenādas pēc apmēram divām nedēļām, nevis uzreiz. Kāpēc? Tāpēc, ka Spānija, protams, ir skaisti, bet Grenāda ir Karību reģionā ar skaistām pludmalēm, patīkamu klimatu un visu pārējo, pēc kā cilvēks ilgojas savā atvaļinājumā. Un biļete uz Grenādu, visticamāk, ir ievērojami dārgāka.

Grenādai nav nekāda sakara ar grenadīnu. Grenadīna nosaukums ir cēlies no franču vārda grenade, kas nozīmē granātābolu, savukārt, kas ir bijis par iemeslu Grenādas valsts nosaukumam, nevienam īstas skaidrības nav.

Toties liels sakars Grenādai ir ar muskatriekstiem – apmēram 40% no visas pasaules ražas tiek novākta tieši tur.

Ja man jautātu, kurš ir pats slavenākais grenādietis, es teiktu, ka Billijs Oušens. Nē, ne tas no Oušena filmām, tam vārds bija Denijs. Billijs ir tas, kuru noteikti esat dzirdējuši pa Radio Skonto. Es viņa vārdu līdz šim nezināju, bet dziesmu atceros. Te uzskates materiāls arī jums, pagrieziet skaļāk un dziediet līdzi!

Vispār, ja godīgi, man par šo vietu nav pārāk daudz par ko stāstīt, tāpēc plūstoši pāriesim pie receptes. Grenādas nacionālais ēdiens ir “Oil Down”. Diemžēl, kā tas varētu būt latviski, man nav ne jausmas.

Lai to pagatavotu, vajadzēs maizeskoka augļus. Latvijā nav pieejami, bet, ja ļoti gribās, nav problēmu, tie ir pieejami Amazonā (Jamaica Sun Breadfruit 540 g (Pack of 6)). Receptei būs nepieciešamas divas bundžas.

Un vēl it kā vajadzētu sālītu gaļu. Taču, palasot, recepti, man par šo daļu radās šaubas. Ja ņemtu sālītu gaļu, vajadzētu to dienu iepriekš iemērkt, tad trīs reizes novārīt, lai pēc iespējas no tā sāls atbrīvotos. Mēs neizliksimies, ka mums nebūtu pieejami veikali ar svaigu gaļu, vai, sliktākajā gadījumā, ar elektrību darbināti ledusskapji un saldētavas, tāpēc to ņemsim svaigu un novārīsim, kamēr gandrīz mīksta. Es ņēmu kaut kādu jaunlopa mīkstumu, bet tas nav akmenī cirsts. Un vēl, variet pielikt arī cieti žāvēto desu, kas arī ir diezgan pasāļa. Man ledusskapī bija aizķērušās kaut kādas spāņu, derēja. Gaļu jāsagriež apmēram 3×3 cm lielos gabalos. Apmēram.

Sakapājam divus sīpolus un vienu ķiploka daiviņu, apcepam eļļā. Pievienojam novārīto gaļu, sāli pēc garšas, piparus, vienu strēmelēs sagrieztu papriku, pāris čili piparus (veselus, nesagrieztus), divas ēdamkarotes kurkumu, apcepam un pārlejam ar glāzi kokospiena. Tad pievienojam maizeskoka augļus, aplejam ar otru glāzi kokospiena, vāku virsū un uz vidējas uguns gatavojam apmēram 45 minūtes, līdz maizeskoka augļi sāk sadalīties. Pasniedzam uzreiz, bez kādām papildu piedevām.

Mans divgadīgais dēls teica: “Tēti, garšīgs!”. Pārējā ģimene piebalsoja. Tātad, varēsim gatavot vēl, ja vien neizdomāšu pamēģināt kādu citu recepti, kam nepieciešams maizeskoks.

Nākamreiz Guama, maza saliņa Klusajā Okeānā.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There is 1 comment for this article

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *