Ar šķīvi pa pasauli: #80. Guama

Ar šķīvi pa pasauli: #80. Guama

Ziniet, kā mūsdienās sauc valstu kolonijas? Dažādi. Piemēram, ASV kolonijas sauc par ASV organizētām, neinkorporētām teritorijām. Tās ir tādas teritorijas, kurās “ir pieejamas visas fundamentālās tiesības, taču pārējās konstitucionālās tiesības nav pieejamas”. Viena no šādām ASV kolonijām ir Guama – sala Klusajā okeānā netālu no Japānas. Netālu, protams, relatīvi – tādā izpratnē, ka tuvāk Japānai, nekā pašām ASV.

Guamu jau aptuveni 6000 gadus apdzīvo čamorru tauta. Vēl tā apdzīvo ziemeļos no Guamas esošās Ziemeļu Marianas salas, bet līdz šai teritorijai mēs vēl nonāksim.

Guama principā pārtiek no tūrisma. Šo industriju, savukārt, pārsvarā veido tūristi no Japānas. Otri lielākie ienākumi ir no ASV militāristiem, kuriem Guamā ir izvietotas kara bāzes, katram gadījumam, ja nu japāņi atkal sadomā iekarot pasauli.

Pasaule, savukārt, pēc čomorru nostāstiem ir radusies šādi. Bija reiz dvīņi – brālis un māsa, sauca viņus Puntans un Fu-unja. Pirms brālis nomira, viņš lika māsai no viņa ķermeņa izveidot pasauli. Sacīts, darīts. No vienas acs radīja sauli, no otras mēnesi, no uzacīm varavīksnes un no pārējām ķermeņa daļām dažādas citas pilnvērtīgai dzīvības attīstībai nepieciešamas lietas un parādības. Kad tas viss bija izdarīts, pati viņa pārvērtās par akmeni, no kura tad radās cilvēki. Stāsts vienkāršs, senajam cilvēkam labi saprotams, bet, tai pat laikā, ļoti pazīstams. Vīrišķais, kas nāk “no augšas” un sievišķais “no apakšas”, jeb zemes. Iņ un jaņ; Dāvida zvaigznē attēlotie simbolu savienojums; jebkādā vārdā sauktais Dievs, kas attēlots kā vīrišķais, un māte Zeme. Mūsu pašu folklorā – Dievs un Māra. Starp citu, pamēģiniet Dieva zīmi un Māras zīmi savienot, tā, lai abas pārklājas, būsiet pārsteigti, kas sanāks, un kā patiesībā viss pasaulē ir saistīts un mēs nemaz neesam tik atšķirīgi, kā gribētos domāt… Labi, aizrāvos. Patiesībā stāsts ir nevis par pasaules radīšanu vai mitoloģiju, bet gan par kādu ēdienu no Guamas virtuves.

Ēdiena nosaukums vienkāršs – garneļu plāceņi. Ņemam kilogramu garneles, smalki sagriežam. Tāpat smalki sagriežam vienu paku saldētus dārzeņus, bundžiņu kukurūzas, vienu vidēju sīpolu, puglāzi zaļo papriku, pusglāzi selerijas kātu, divas daiviņas ķiploka. To visu sajaucam, pievienojam pusglāzi pienu, pusglāzi miltus, tējkaroti cepamā pulvera, divas olas, sāli un piparus pēc garšas. Un cepam eļļā. Līdzīgi kā aknu plācenīšus, ja ir gadījies. Jeb kā biezpiena plācenīšus, bet tos laikam gan eļļā necep, ja pareizi atceros. Kad gatavi, liekam bļodā, kurā ieklāts papīra dvielis, lai eļļa notekās.

Es jums teikšu, ka rezultāts bija lielisks. Vienkāršs, bet ļoti garšīgs ēdiens!

Bet nākamreiz Gvatemala.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *