Ar šķīvi pa pasauli: #82. Gvineja-Bisava

Ar šķīvi pa pasauli: #82. Gvineja-Bisava

Tomatillos vēl aizvien atrodas kaut kur starp Lielbritāniju un manu māju. Mīdijas arī nedabūju. Tāpēc turpinām ar nākamo valsti – Gvineju-Bisavu. Nosaukums tāds pats, kā Gvinejai, tikai papildus klāt pielikts galvaspilsētas nosaukums, lai mēs spētu tās abas atšķirt. Oriģināli Gvineja bija Franču Gvineja, savukārt Gvineja-Bisava – Portugāļu Gvineja, taču mūsdienās šādi nosaukumi skan ļoti politnekorekti, jo nav vairs nekādas franču vai portugāļu Gvinejas, ir pavisam patstāvīgas un ne no viena neatkarīgas Gvinejas.

Patiesībā, ir diezgan grūti Gvineju-Bisavu saukt par portugāļu Gvineju, jo portugāļu valodā šeit runā tikai 14% iedzīvotāju. 44% runā uz portugāļu valodas bāzētā kreolu valodā, bet pārējie dažādās āfrikāņu valodās. Tas par runāšanu. Rakstīt un lasīt prot tikai kāda puse no visiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.

Abas Gvinejas ir līdzīgas ekonomikas panākumu ziņā. Precīzāk sakot, nav to panākumu. Bijušās portugāļu kolonijas mantiniekiem situācija ir mazliet labāka, taču, tik un tā šī valsts ir saraksta lejasdaļā.

Bet, nav tā, ka attiecībā uz šo valsti pilnīgi viss ir slikti. Viņiem ir pasaulē pazīstama kinorežisore Flora Gomesa, kuras filmu pat Kannās ir rādījuši. Viņas filmas redzējis neesmu, bet, lai attaisnotu visnotaļ augstos IMDB reitingus, tām vajadzētu būt spēcīgākām, nekā to reklāmām. Skatoties divas minūtes garo Udju Azul Di Yonta treileri, knapi beigas varēju sagaidīt.

Jāatzīmē gan, ka Flora Gomesa gan vidusskolu, gan Kinematogrāfijas Institūtu pabeidza Kubā, tā ka viņas sasniegumiem pārāk liela sakara ar Gvinejas-Bisavas izglītības sistēmu nav…

Ēdiena nosaukums “cafriela di frango”. Frango – tas būtu cālis. Kas ir cafriela, man neizdevās atrast. Tāpēc latviski teiksim “cāļa (vai vistas) kafriela”. Izrunā kā “ka-fri-e-la”.

Vajadzēs veselu vistu, sadalītu gabalos. Vista gabalos dalās ļoti viegli. Vajag asu nazi un dārza šķēres. Ar nazi griežam locītavu vietās un visur, kur dalās. Kad nazis vairs nelīdz, pēdējos milimetrus pieveiciet ar šķērēm. Jā, ir pieejamas arī visādas speciālās vistu šķēres, taču dārza šķēres sevi ir pierādījušas vislabāk.

Vistu vajadzēs iemarinēt uz dažām stundām. Marinādei vajadzēs divus plānās šķēlēs sagrieztus sīpolus, trīs sakapātas ķiploka daiviņas, tējkaroti sāls, sulu no viena liela citrona un piecus vidējus šķēlēs sagrieztus sarkanos čili. It kā pieci čili izklausās pēc rūpīgi izplānota ļaunuma, taču atcerēsimies, ka čili patiesībā ir varen labs un veselīgs. Tajā ir pilns ar vielām, kas pasargā no visādām ikdienas slimībām, tajā esošajam kapsaicīnam ir antibakteriāla, antikancerogiēna, antidiabētiska un sāpes remdējoša ietekme. 100 gramos svaigu čili ir 240% no cilvēkam dienā nepieciešamās C vitamīna devas. Tāpat tur ir A vitamīns, beta karotīns, alfa karotīns, luteīns, zeaksantīns, kriptoksantīns, kas palīdz aizvākt sliktās vielas, kas rodas stresa ietekmē. Izklausās pēc kaut kā tāda, ko būtu vērts iekļaut ikdienas ēdienkartē.

Un vēl papildus visam, ko rakstīju – šī bija smaržas ziņā vispatīkamākā marināde, ko es savā mūžā esmu pagatavojis!

Kad vista dažas stundas marinējusies, ņemam no ledusskapja ārā, pievienojam pāris ēdamkarotes eļļu, liekam lielā katlā, pievienojam mazliet, kādu pusglāzi, ūdens, uzkarsējam un tad uz vidējas uguns zem vāka gatavojam pusstundu. Ja ūdens iztvaiko, pielejam vēl. Ja ņemsiet normālu lauku vistu, var gadīties, ka šķidrums patiešām iztvaikos, bet, ja ņemsiet parasto masu produkcijas, jebkurā lielveikalā nopērkamu cāli, jums pēc pusstundas šķidrums būs trīsreiz vairāk, nekā sākumā. Es nezinu, tajās audzētavās viņi, paralēli barošanai, vistas māca peldēt, vai ko, bet vienmēr, tās gatavojot, iztek ļoti daudz ūdens, bet gaļas apjoms vizuāli sarūk.

Pēc tam ņemam vistu ārā no šķidruma un liekam vai nu iekš barbekjū (ja ārā ir vasara), jeb arī cepeškrāsnī aptuveni 200 grādos uz 20 minūtēm, jeb, kamēr brūna.

Kamēr vista cepās, katlā ar šķidrumu pielejam vēl eļļu, pieliekam vēl divus smalkās šķēlēs sagrieztus sīpolus un bez vāka uz vidējas uguns karsējam, kamēr vista cepeškrāsnī ir gatava. Tad vistu ņemam ārā, pārlejam ar mērci un pasniedzam ar kuskusu.

Rezultāts bija tāds, ka saraudināju savu piecgadnieku. Vajadzēja pabrīdināt, lai mērci tīra nost. Pati gaļa gan bija garšīga. Man pašam arī mērce garšoja, tomēr nepieradušam šāda čili koncentrācija droši vien ir mazliet par daudz…

Nākamreiz vai nu Gvatemala, vai Gērnsija (atkarībā no jau iepriekš minētajiem iemesliem), jeb arī Gajāna.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There is 1 comment for this article
  1. Linda at 03:14

    Frango (galinha) à cafreal visā portugāliski runājošā Āfrikā ir cālis (vista) cepta uz oglēm.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *