Sama fileja manā gaumē

Sama fileja manā gaumē

Ir vairāki iemesli, kāpēc “Ar šķīvi pa pasauli” neiet tik raiti kā sākumā. Viens no tiem pirmajā mirklī liekas gana dīvains, bet tai pat laikā ir loģisks.

Pirms dažiem gadiem, kad šo visu sāku, man bija daži “firmas”, “šefa speciālie” ēdieni, kurus nu jau sen neesmu gatavojis. Tādi kā, piemēram, rīsi, kas sajaukti ar garnelēm un mīdijām. Nē, nebija jau slikti, mani bērni šo ēdienu noteikti novērtēja daudz labāk nekā dažu labu no jaunāko laiku vēstures, taču, nebija arī nekas “uhh” vai “ahh”. Bet, nenovēršami tuvojoties simtajai izpētītajai zemei, es esmu ieguvis daudz vairāk, nekā 82 pagatavotus ēdienus un jaunu informāciju par dažnedažādiem pasaules nostūriem. Es, lasot un eksperimentējot, esmu zemapziņā ieguvis informāciju par produktiem, kas ar ko kombinējas, bet no kādiem sajaukumiem vajadzētu izvairīties. Pie tam dažreiz es pat spēju šo kombināciju pozitīvos vai negatīvos efektus izskaidrot. Man ir ļoti tālu (nu, teiksim, tik, cik līdz Mēnesim) līdz tādai izpratnei un prasmēm, kādas ir ieguvuši pavāri savās augstajās skolās, taču, pateicoties savai idejai, kā apvienot rakstīšanu ar ēdienu gatavošanu, es pa šiem gadiem esmu ticis tajā kulinārijas vietā, kur man un, kas nav mazsvarīgi, arī citiem ir interesanti.

Respektīvi, es esmu nonācis līdz stadijai, kad es varu paņemt dažas ēdiena pamatsastāvdaļas un pats uz savu galvu, izmantojot to, kas mājās ir pieejams, uztaisīt kaut ko, ko pēc tam var ar prieku apēst. Un tas ir interesanti. Tas ir kā pārsteigums pašam – kas tad tur beigās sanāks.

Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc vairs neiet tik raiti. Man vairs nav jāmeklē motivāciju gatavot, man drīzāk trūkst laika visam, ko vēlos pamēģināt. Bet – viss ir kārtībā, šis projekts ir sākts, tas tiks arī pabeigts tieši tādā saturā, kā iepriekš plānots. Vienīgi laika ziņā mums visiem nāksies paciesties.

Un šodien jums, maniem uzticīgajiem lasītājiem te būs viens ēdiens, kuru es pasniegtu savā restorānā līdz brīdim, kamēr tas visiem apniktu un neviens to vairs nepasūtītu.

Ņemam sama filejas. Skaits atkarīgs no ēdāju skaita, bet atcerieties, ka būs jāliek cepeškrāsnī. Katliņā izkausējam sviestu. Uz divām filejām divas ēdamkarotes (ar kaudzi; lielu kaudzi), bet atcerieties, ka tās filejas arī mēdz būt dažāda lieluma, tāpēc recepti uz gramiem nepateikšu.

Kad sviests izkusis, pieberam sakapātas piecas daiviņas ķiploka, ēdamkaroti paprikas pulveri, karsējam uz vidējas uguns, apmaisām. Kad pēc smaržas liekas, ka būs labi (neko nevajag apbrūnināt), pieberam ēdamkaroti sakapātas dilles, apmaisām un saucam mērci par gatavu.

Sasmērējam cepešpannu ar mazliet izkausētā sviesta, ieliekam zivis, pārlejam ar mērci. Apberam ar sāli un pipariem. Liekam 160 grādos cepeškrāsnī, kad gatavs, ņemam ārā. Cik ilgi jācep, man nav ne jausmas, jo – zivs izmēri mēdz būt dažādi, bet to es jau laikam teicu.

Kā zema līmeņa neprofesionāls someljērs, es pie šī ēdiena varu ieteikt kādu šardonē vīnu, bet, ja netīšām starp mana bloga lasītājiem ir kāds profesionālis, kurš ar vīna un ēdiena kombinēšanu pelna naudu, es labprāt dzirdētu ieteikumus, jo šis ēdiens mūsmājās uz šo brīdi ir izpelnījies atzinību. Man šo ēdienu ne reizi nav izdevies pagatavot tā, ka kādam būtu jāraud.

Baudiet!

Jā, un tā virtuve bildē nav mana, vienkārši smuka bilde no interneta. Samu nenobildēju, jo plāns padalīties atnāca pēkšņi.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *