Ar šķīvi pa pasauli: #87. Vatikāns

Ar šķīvi pa pasauli: #87. Vatikāns

Domāju, domāju, vai Vatikāns ir atsevišķas nodaļas vērts, vai nav. Beigās izdomāju, ka ir.

Vatikāns ir absolūta monarhija. Absolūta teokrātiska monarhija, piedevām. Tas ir apmēram tā, ka Islāma Valsti vadītu viens monarhs. Izklausās pilnīgi dulli 21. gadsimtā, taču nav tik traki. Visa atbilde ir cilvēku izglītībā un bailēs, precīzāk, to trūkumā. Pirms simts gadiem arī Eiropā šķībi skatījās uz sievietēm, kuras vienas pašas atļāvās aiziet uz restorānu vai, pasarg Dievs, uz bāru. Vēl pirms pārsimts gadiem tāda situācija vispār nebija iedomājama. Tagad, kad cilvēki savas dzīves laikā ir izlasījuši stipri vairāk par vienu grāmatu un desmit šīs grāmatas recenzijām, nemaz nepieminot to, ka mūsdienās cilvēku, kas vispār prot lasīt, ir stipri vairāk, atbilde gudriniekiem, kuri uzspiež citiem savu viedokli, mierīgi var būt – “mīļais draugs, es ļoti cienu tavu viedokli, bet, lūdzu, ej uz poda!”. Un, kas ir pats svarīgākais – par to nekas nebūs!

Toties Islāma Valstī, vai pat tepat netālu, Doņeckas Tautas Republikā tā nav. Un ne jau tāpēc, ka tur tiem visiem piecdesmit āmurgalvām ir ieroči, bet pārējiem nav, bet gan tāpēc, ka tur vairums cilvēku ir aizmirsuši, ka ir vērts uzsūkt sevī pēc iespējas vairāk informācijas, ne tikai to, ko stāsta ciema mulla vai mīļākais kaimiņvalsts televīzijas kanāls.

Bet, nu, atpakaļ pie Vatikāna. Tā ir vismazākā valsts pasaulē, taču noteikti viena no ietekmīgākajām. Precīzāk, Romas pāvests ir viena no ietekmīgākajām personām pasaulē. Un, kā jau minēju, mums te ir darīšana ar absolūtu monarhiju, Romas pāvests tas pats Vatikāns vien ir.

Vēsture ir daudz un dažādus viņus pieredzējusi. Pat pēdējie trīs ir bijuši tik dažādi, ka pat cilvēkam, kurš kaut dažreiz mēdz domāt, rodas jautājums – kā tas tā var būt?

Pēdējais pāvests, kā stāsta, ir vienkāršs vīrs. Un šī vienkāršība izpaužas arī ēdienu izvēlē, par ko arī, patiesībā, ir šis stāsts. Bet ne par vienkāršajiem ēdieniem, bet par kādu ēdienu, kuru Francisks, kad vēl nebija Francisks, bet gan kardināls Horhe Mario Bergoljo mēdza atļauties kā ārpuskārtas luksusa izņēmumu, kad negatavoja pats, bet apmeklēja sieviešu klosteri, kur tika gatavota bagna cauda.

Bagna cauda, jeb “karstā vanna” ir pjemontiešu izcelsmes recepte, lūk, kāda.

Ņemam trīs ceturtdaļas glāzes olīveļļas, pievienojam sešas karotes sviestu un sakapātas sešas daiviņas ķiploku. Un divpadsmit anšovu filejas. Bet neņemiet tās mūsu pašu ražojuma, pameklējiet itāļu variantu (alici). Ne tāpēc, ka es esmu pret mūsu pašu produktu pirkšanu, bet gan tāpēc, ka itāļu anšovu konservi ir savādāki, nekā mūsu pašu Reatona ražojums. Un es no sirds ticu, ka Romā sieviešu klosterī Reatona anšovus neviens nav acīs redzējis.

Visu iepriekš minēto sablenderējam vienmērīgā masā. Pēc tam, kad biju beidzis, pienāca trīsgadnieks un prasīja, vai var nolaizīt. Pēc šādas skaņas parasti ir pieejams putukrējums. Es mēģināju atrunāt, bet neizdevās. Nolaizīja. Sejas izteiksme bija interesanta. Prasīju, vai garšoja. Atbilde bija – “jā… es tagad gribu padzerties ūdeni”. Pēc tam piedāvāju vēl. Atteicās.

Visu sablenderēto lejam katliņā un uz lēnas uguns karsējam  15 minūtes, laiku pa laikam apmaisot. Beigās pievienojam sāli un piparus pēc garšas. Mana garša teica, ka pie tāda daudzuma anšovu un ķiploku sāls un pipari nav nepieciešami vispār.

Tālāk šo ēdienu vajag liet fondjū traukā, likt galda vidū un mērcēt tajā seleriju kātus, citus dārzeņus, maizi un tamlīdzīgi. Man likās, ka nekāda lielā piekrišana šim ēdienam ģimenē nebūs. Nu, padomājiet, eļļa ar sviestu, anšoviem un piedevām vēl ķiplokiem. Izklausās pēc ēdiena, kuru labprāt ēstu bērni vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem? Tāpēc atstāju pagatavoto mērci uz plīts karstā riņķa un saucu vienkārši pamēģināt. Beigās, viskautko mērcējot, pie plīts stāvot, izēda gandrīz visu!

Paldies tev, Racinger, ka atkāpies! Bez tavas atkāpšanās mums nebūtu jauns pāvests. Un bez jaunā pāvesta es nekad nebūtu uzzinājis šo recepti!

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *