Ar šķīvi pa pasauli: #90. Īslande

Ar šķīvi pa pasauli: #90. Īslande

Pierunājāt, būs Īslande, nevis Islande. Tāpat, kā latvieši sarauc degunu, kad redz vai dzird “Riga”, “Česis”, “Līpaja” vai ko tamlīdzīgu, īslandiešiem ir pamats apvainoties uz mums, ja mēs principiāli pieturamies pie nekur nebalstītas novecojušas izrunas. Īslandiešu valodā, tāpat kā angļu, “Ísland” nozīmē “ledus zeme”, un šis burts “Í” tiek izrunāts kā garais “ī”. Ja neticiet man, pajautājiet tam vīram, kas Google Translate ir ierunājis tekstus īslandiešu valodā. Lūk, Ísland un, lūk, vēl izteiktāks garais “ī” – Ís.

Protams, viss šis dod iemeslu garām sarunām, kādu iemeslu pēc latviešu valodā vēl joprojām tiek lietoti tādi arhaiski, nez no kurienes cēlušies nosaukumi kā Krievija, Gruzija, Īrija, Vācija, Anglija, Zviedrija, … apnika sarakstu turpināt.

Pēdējā laika pazīstamākā Īslandes nodarbošanās ir biedēt pasauli ar saviem vulkāniem. Ja līdz 2010. gadam šo vulkāniski aktīvo zemi mēs pazinām galvenokārt no pozitīvās puses – karstie geizeri, zeme, kur dažu dienu laikā iespējams izbaudīt visus četrus gadalaikus, tad pēc tam, kad Eiropa bija aptuveni nedēļu nosēdējusi lidostās, gaidot, kad vulkāna ar neizrunājamu nosaukumu pelni nosēdīsies un atkal varēs lidot, Īslandes vulkāna izvirdumi ir kļuvuši stipri interesantāki un uzmanības vērtāki ne tikai tiešā tuvumā dzīvojošajiem.

Un tad vēl tās bailes, ka šis vulkāna izvirdums izraisīs blakus esoša, vēl lielāka vulkāna izvidrumu, un tā rezultātā iestāsies vulkāniskā ziema, kas pirms dažiem simtiem gadu izraisīja lielu badu visā Eiropā. Bailes, protams, ir dabiska lieta, un, izmantojot tās, ir iespējams labi pārdot daudz ko, sākot ar šausmu filmām un beidzot ar ziņu raidījumiem televīzijā, taču dažkārt ir vērts padomāt un salīdzināt mūsdienu dzīvi ar laiku toreiz. Protams, ir pasaulē reģioni, kuriem vulkāniskā ziema nodarītu smagus kaitējumus, kā rezultātā sāktos nemieri, tautu staigāšana, pastiprinātos globālais terorisms un tamlīdzīgi. Taču nevajag visas savas bažas pārlikt uz vienu vulkānu. Tajos reģionos ir stipri ikdienišķākas un reālākas problēmas par vulkānisko ziemu, kurām būtu vērts ne tikai pievērst uzmanību, bet arī meklēt risinājumu, lai mēs visi varētu justies drošāk.

Īslande kā zeme, tā stāsta, ir skaista. Tāds skarbais ziemeļu skaistums. Atrodas pie paša Ziemeļu Polārā loka, nav aiz tā, taču lielākā daļa valsts skaitās Arktiskā reģionā, kas nozīmē to, ka gada siltākajos mēnešos tur vidējā gaisa temperatūra ir zem 10 grādiem. Pašā Reikjavikā, Īslandes galvaspilsētā ir siltāk, taču vidējā augstākā temperatūra jūlijā tur ir ap 14 grādiem. Jāpaskatās Google Translate, taču man ir aizdomas, ka īslandiešu valodā nepastāv vārdu savienojums “baigais karstums”.

Internets stāsta, ka nav tipiskāka īslandiešu ēdiena par krāsnī ceptu jēra kāju. Un, liekas, ka kaut kur dziļi sirdī es esmu īslandietis, jo šādu pagatavošanas metodi es jau biju izdomājis un pielietojis pēc sajūtām. Tik ar to atšķirību, ka pievienoju visādus ķiplokus un rozmarīnus, kuru šajā receptē nebūs.

Uzkarsējam cepeškrāsni līdz 220 grādiem. Un te viens pēdējā laika atklājums – lieciet cepešpannu uzreiz iekšā, lai silst līdz ar krāsni. Savādāk pēc tam būs temperatūru neatbilstība, kad aukstu pannu liksiet krāsnī. Pannai būtu vēlams būt ar resti, lai cepetis nepieskaras pannas dibenam. Iesālam jēra kāju ar sāli un pipariem. Kad krāsns uzkarsusi, liekam kāju uz restes un apakšā ielejam glāzi ūdens. Šaujam iekšā 220 grādos un cepam apmēram 15 minūtes. Tad nogriežam temperatūru uz 160 grādiem un cepam, kamēr gatavs. Kā zināt, kad gatavs? Pieredze, draugi, tikai pieredze! Vienreiz būs pārāk izcepies, citreiz būs pārāk jēls, bet pēc vairākām mēģināšanas reizēm gan jau sapratīsiet, kad ir tas īstais brīdis ņemt ārā. Man bija puse jēra kājas ar kaulu, tā ap 1,2 kg – tai vajadzēja 10 minūtes 220 grādos un 50 minūtes 160 grādos. Veselai kājai, pieņemu, vajadzētu starp stundu un pusstundu. Un, protams, atkarīgs, cik labi izcepta jums patīk. Bet nepārcepiet! Un pēc izņemšanas no krāsns, ļaujiet cepetim apmēram desmit minūtes “atpūsties”.

Klāt pasniedzu vārītus, apceptus kartupeļus ar dillēm. Jā, zinu, vēl nesen es teicu, ka es izvairos no gaļas ar kartupeļiem. Taču, ja runājam par tādu ziemeļu zemi kā Īslandi, man nelikās dabīgi taisīt kaut kādus svaigus salātus pašā ziemas sākumā. Kur es dabūju dilles? No saldētavas – sasaldētas tās ir tik pat lieliskas kā vasarā!

Kā man pašam recepte? Citi jēra pagatavošanas veidi ir patikuši labāk, taču, ja es mēģinu iedomāties rudeni vai ziemu Īslandē, es domāju, ka šādi pagatavota jēra kāja varētu būt tieši laikā.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 7 comments for this article
  1. johniz at 22:26

    Paldies par gardo recepti!
    Bet Islande ir, bija un būs Islande!
    Palasi vēl wikipēdiju, google utt. ne tādus vien sūdus salasīsies…

  2. Igors at 22:35

    Šo sanāca garšot pašā Islandē, Ziemassvētkos, vietējā ģimenē. Bija ļoti, ļoti gardi. Klāt kartupeļiem vēl gāja sarkanie kāposti, kas bija sautēti, šķiet, ābolu sulā. Pilnīgi saskrēja siekalas un jādomā, kur lai jēru tagad izrauj. Paldies par rakstu. Kādu laiku atpakaļ jau, šķiet, rakstīju, bet šis ir aizraujošākais ar ēdienu saistītais blogs LV. Ne tikai pliki par ēdienu, bet par valsti un Tavām personīgajām sajūtām. Paldies! 🙂

  3. Gastronom at 12:16

    Islandi personīgi uzskatu par vienu no vis-viss-skaistākai valstij uz šīs planētas. Un viņu virtuve, kaut mazliet skarba, taipat laikā izsmalcināta, spēja aizraut mani katru reizi kad sajūtu to pie manām garšas kārpiņam…

  4. GATIS at 11:23

    Man personīgi Isande ļoti saista gan ar ēdieniem, gan ar brīnumaino dabu.

  5. Valiss at 13:21

    Jā guglē uzmeklē – tradicionālā jēra kājas recepte.

  6. Annija at 15:40

    Uzmeklē šo – Postilo Akn Ifletri
    vai kkā tā bija 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *