Apņemšanās

Apņemšanās

Es neesmu masveida laika periodu orientētu uzvedības izmaiņu piekritējs. Parasti, ja es kaut ko nolemju, es vienkārši ņemu un izdaru. Tomēr, jāsaka, ka datumi dažkārt palīdz. Ja ne, lai mērķi sasniegtu, bet lai to uzstādītu. Lai aizdomātos par to, ka vajag. Ja līdzcilvēki atzīmē, ka darīs to un to, vēl vairāk, ja ne tikai sola, bet arī dara, tas liek padomāt – varbūt man arī ko vajag.

Tā pirms iepriekšējām Lieldienām, kad citi nelietoja gaļu, alkoholu, saldumus, man kaut kā viss sakrita tā, ka izlasīju rakstu, ka mūsdienās cilvēkiem rodas problēmas noturēt uzmanību, lai lasītu garākus tekstus. Un ka tas ir dēļ tā, ka aizvien vairāk informācijas tiek uzņemts īsu tekstu veidā. Treniņš uz nepareizo pusi, tā teikt. Tviteris, trīs rindkopu ziņas. Un tamlīdzīgi.

Aizdomājos, secināju, ka kaut ko tādu sev arī pamazām sāku pamanīt. Protams, tas varbūt nav tik viennozīmīgi, un savā ziņā vērtība ir spējā gan izlobīt informāciju no 140 burtiem un, kas vēl vērtīgāk, kaut ko pateikt tik īsā tekstā. Lielāku problēmu saskatīju tajā, ka tuvu 100% no lasītā ir fona troksnis, respektīvi, bezjēdzīga informācija. Un tad es parēķinu, cik stundas nedēļā tiek pavadītas, lasot bezjēdzīgas lietas. Kaut vai, ja tā būtu tikai stunda nedēļā, tas jau būtu par daudz. Labi, pirms gadiem pieciem man bija attaisnojums, ka, lai popularizētu kaut ko savu šajā sociālajā tīklā, tajā ir arī aktīvi jāpiedalās. Tagad es šaubos, ka no tā ir kāda jēga. Katrs seko simtiem citu tvitera kontu, visi kaut ko raksta, tu tik sēdi, refresh, klik, klik, labi, ok, o – links, žēl, ka teksts par garu, klik, klik. Tukša skaņa.

Labi, ne par to ir stāsts. Es ticu, ka ir ne viens vien, kurš man oponēs un teiks, ka milzīgi sociālie tīkli ir vērtība un ka jebkura mobilā operatora un jebkuras bankas ziņu retvītošana ir skaista sabiedriskā līdzdalība. Lai paliek.

Stāsts ir par to, ka visos tajos gavēņos ir dziļāka doma, kas, kā jau liela daļa visa labā, ir cilvēces sabojāta. Lai cilvēks mainītu savu uzvedību, ir jāpaiet konkrētam laikam. Citi saka, ka 21 dienai, citi ka 30. Gavēņa sakarā tas nav būtiski, jo Lieldienu gavēnis, piemēram, ir 40 dienas, tātad stipri vairāk gan kā viens, gan otrs periods. Izvēlies, no kā atbrīvosies, un gavē. Nav obligāti jāatbrīvojas no kaut kā. Vari izlemt katru rītu sākt ar vingrošanu un – aiziet – uz 40 dienām. Vai dzert vairāk ūdeni. Vienalga. Galvenais, kad pēc 21, 30, 35, vai 40 dienām jūties kaut ko sasniedzis, nevajag to iznīdēt, ieiejot dzīrēs nedēļas garumā. Sabojāt ir daudz vieglāk, nekā uzcelt.

Citi saka, ka gavēnis ir priekš detoksikācijas. Apmēram – visu gadu ēdi indes, bet tagad palīdzēsi aknai to visu izvadīt ārā. Šis nav priekš manis. Es uzskatu, ka labi ēst vajag visu gadu, pie tam ēšanas labums nebūt nav izmērāms, par pamatu ņemot mitoloģiskās skābuma / sārmainuma tabulas.

Citiem gavēnis ir, lai pēc tā beigām atkal spētu novērtēt garšu tam, no kā esi atteicies vairāk kā mēneša garumā. Varbūt tas man kādreiz būs aktuāli, taču pašreiz, par laimi, es spēju novērtēt un būt priecīgs par labu ēdienreizi vienmēr. Pavisam gadīgi. Jā, un arī pārslēgties uz veģetārismu es spēju, bet tas kaut kā labāk sanāk vasarā, kad dārzeņi ir no paša dārza, nevis vai nu tālus ceļus vesti, vai arī nezināmā veidā izaudzēti, kad ārā ir temperatūra ne pārāk piemērota salātu audzēšanai…

Tad, nu, lūk – man atlika tikai izvēlēties kaut kādu atmetamu draņķi un izmantot gadījumu, lai no tā atbrīvotos. Viss, tvitera manā dzīvē vairs nav. Un pilnīgi pat bail iedomāties, cik stundas ir pagājušā gandrīz gada laikā iegūtas! Pats patīkamākais ir, ka pēc veiksmīgas gavēšanas nav bijusi it ne mazākā vēlme tur atgriezties. Maģiskais periods strādā, kā smejies…

Vēl es tik pat veiksmīgi mazliet agrāk, bez visiem gavēņiem pārstāju lietot dažādus smailijus savos tekstos, taču beigās atmetu atmešanu, jo mūsdienu saziņā smailiji, izskatās, ir kļuvuši tik pat nozīmīgi kā pieturzīmes, tādējādi mani teksti bieži vien sāka izskatīties ne gluži tādi, kādus es tos biju domājis.

Un te mēs nonākam pie Jaungada – vispopulārākā datuma, kurā uzstādītās uzvedības izmaiņas pēc pāris mēnešiem būs pazudušas kā nebijušas pat no atmiņām. Un loģiski jau vien ir. Tas ir tāda masu psihoze – nāk jauns gads, nāk jauna diena, jauns mēnesis, nu tik būs, nu tik izmainīšos, sākšu kaut ko jaunu un labu. Visa numeroloģija un dabas cikli man stāvēs klāt! Tik vien tas joks, ka pirmajā janvārī gan jau neviens uz sporta zāli neaizvilksies, jo tur ir brīvdiena, jeb arī ir risks, ka uz paģirām sirds neizturēs, tā ka numeroloģija atkrīt, otrais datums vairs nav tas, nāksies atkal gadu gaidīt. Un dabas cikliem ar Jaungada sagaidīšanu vispār nekāda sakara nav ne ar Saules, ne Mēness kalendāru.

Tai vietā, lai mēģinātu izdzīvot kādu mistēriju, vajag pašam priekš sevis saprast, kam tas viss un ko no tā sagaidi. Sāksi iet uz sporta zāli – ko no tā sagaidi? Atmetīsi gaļas ēšanu – ko iegūsi? Skriesi no rītiem jau no pirmā janvāra mīnus 15 grādos – kas būs? Palasi internetā, vai tas, ko sagaidi, patiešām ir iespējams. Savādāk pēc pāris mēnešiem skaties, ka Baywatch figūras tev nav, nejūties, ka akna būtu detoksikēta, kā arī pāris reizes esi nolicies ar plaušu karsoni, jo tomēr pa taisno no siltas gultas dziļos mīnusos mesties nebija laba ideja… Un tad domā – kāda jēga sevi mocīt, ja pozitīva rezultāta nav?

Savukārt, ja negaidīsi pārāk daudz, tikai tik, cik ir patiešām iespējams, un ar prieku, nevis piespiešanos izturēsi pirmo mēnesi, būs labi. Dari tāpēc, ka tas ir forši, jo dzīve ir, lai to dzīvotu; nevajag ticēt tiem, kas saka, ka dzīve ir ciešanas. Ja nepatīk iet uz sporta zāli, nopērc paklājiņu un vingro mājās. Ja nepatīk skriet, brauc ar riteni.

Piemēram, es atradu sev vienu lietu, no kā atbrīvoties. Latvijas ziņu lapas. Nopietni. Pilnīgi bezjēdzīga lieta, vēl bezjēdzīgāka ir tikai tviteris. Pirmkārt, visas svarīgās ziņas tur ir vecas – kaut kāds laiks tomēr paiet, kamēr tās pārtulko.  Otrkārt, ziņu formāts ir tuvu tviterim – četri teikumi kaut kas jauns un tad četras rindkopas ar “jau ziņojām” kopsavilkumu, kas Ukrainas – Krievijas attiecībās ir noticis pēdējo gadu laikā. Treškārt, kāda jēga pašam meklēt ziņas, ja jūs man svarīgākās tāpat atsūtīsiet? Ja ne atsūtīsiet, tad pastāstīsiet. Ceturtkārt, ja patiešām gribu lasīt ziņas, palasīšu tās svešvalodās. Angliski iemācījos, lasot internetā, gan jau ka ar pārējām valodām tas pats ir iespējams.

Un vienalga par skaitļiem vai kalendāriem. Izdomāju 31. decembrī ap pusdienlaiku, kopš tā laika nav ne jausmas, kas jauns Delfos.

Un ir vēl viena apņemšanās. Man piemīt tāda slikta īpašība. Ja ir darbu saraksts, kurš ir sakārtots pēc prioritātēm, ja baigi negribas darīt to svarīgāko lietu, tad arī visas pārējās stāv rindā un gaida. Tas ir īpaši pamanāms šeit, blogā. Ļoti vajadzētu nopietni pievērsties pasaules alfabētiskai apceļošanai, neticēsiet, bet par Jamaiku raksts jau ir gatavs, atliek tikai recepti pagatavot. Bet kaut kā nesanāk, ir tik daudz visa kā sicīliešu, Toskānas, Neapoles un Francijas virtuvēs, pašam visādas labas idejas rodas, radošums ņem virsroku pār izpēti. Nu, lūk, pirmā prioritāte nesanāk. Tai pat laikā ir tik daudz, ko teikt. Divi vīna veikali internetā ir atklāti. Ir visādas vieglas un labas receptes priekš grila. Ir vienkārši par ko rakstīt, a la šis raksts. Tāpēc apņemšanās ir šāda. Es sāku rakstīt pasaules kulinārijas sēriju tāpēc, lai būtu vairāk, ko publicēt. Man patīk rakstīt, un man patīk gatavot. Lai abas lietas nākamgad viena otrai netraucē!

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 3 comments for this article
  1. Yay at 23:23

    Malacis! Tavi uzskati 99% sakrīt ar maniem novērojumiem un domām.

  2. IlzeLA at 00:21

    Jā, lai viens sēra korķis nenospIež pārējo teci :) Lai arī esmu Tavu pasaules rakstu gaidās – regulāri pārbaudu, kā te teļš ar tunci skumst – bet, re, jaungadam prosecco nopirku Valdobbiadones, jo Tavā FC izlasīju un labas garšas sakarā Tev ticu ļoti :) raksti gan, raksti!
    Un jā, no draugiem izrakstījos pirms gada ( un sāpi nejūtu ) un ziņas vispirms lasu BBC un tamlīdzīgi (nav gan delfi pavisam izmesti, bet varbūt vajadzētu) – arī nekas garām nav palaists.
    Un vēl – laimīgu!

  3. Armands Brants Author at 12:05

    Prieks, ka padoms noderēja! :)
    Starp citu, lai nav visu laiku jānāk pārbaudīt, vari RSS izmantot. Vajag kaut kādu aplikāciju, tipa Feedly, pievieno blogus, un viss būs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>