Brīvdienu atpūta

Pavisam īss komentārs. Es esmu atradis dažas interesantas Brunejas receptes. Viena no viņām būs īstā, kuru es izmēģināšu.

Bet. Lai būtu laba produktivitāte, laiku pa laikam ir nepieciešams atvaļinājums. Šis būs tāds īss – viena nedēļa brīva. Šonedēļ Bruneja nebūs, būs atkal nākamnedēļ. Tai vietā es tagad pārinstalēšu savu datoru, kas patiesībā ir īstais iemesls, kāpēc šonedēļ pasaules apceļošana izpaliek. Man datora pārinstalēšana ir ļoti komplicēta, bail pat iedomāties, kas viss var notikt.

Tātad – tiksimies atkal nākamnedēļ.

Starp citu, pirms sāku šo projektu, nosolījos tuvāko gadu laikā ne vairāk kā piecas reizes paņemt šādu “brīvu nedēļu”. Šī ir pirmā un ir pienākusi piespiedu kārtā, ārēju apstākļu, nevis garlaicības vai negribēšanas dēļ. Nav slikti.

Ieraksts ārpus kārtas, ārpus visādām patīkamām lietām. Bet es nespēju noturēties. Par to, kur mēs budžetam naudu dabūsim. No Apollo raksta “Budžetu vienojas konsolidēt par 27 miljoniem latu”.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.

Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildus valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.

Protams, ļoti iespējams, ka es neko nesaprotu. Ļoti iespējams. Bet tik un tā.

Pirmkārt, kāpēc “nepamatoti strauji pieaugošo”? Es tā saprotu, ka ir brīvais tirgus. To, ko tirgus prasa, tas tirgū tiek piedāvāts. Ja nebanku kredītus gribētu un varētu atļauties ņemt tikai kādi četri cilvēki, tad jau nebūtu tāds pieaugums. Tak šo biznesu īpašniekiem mērķis, tāpat kā citu biznesu īpašniekiem, ir – gūt peļņu. Ja peļņu var gūt, tas nozīmē, ka bizness labi sokas, tātad ir cilvēki, kam šis viss ir vajadzīgs. Tik pat labi jau kādu dienu var pateikt, ka baigi daudz piena pārstrādes uzņēmumi ir saradušies (nu, man tīri subjektīvi šķiet, ka pietiktu ar trijiem), turpmāk jaunu varēs dibināt tikai, samaksājot 100 000, bet esošajiem būs katru gadu 50 000 jāmaksā.

Nākamais. Lasām tekstu un būvējam loģikas formulu. “Sektors netiek pienācīgi uzraudzīts”, tāpēc “būs jāmaksā nodeva Valsts kasē”. Kaut kā dīvaini skan – sektors netiek pienācīgi uzraudzīts, tāpēc mums tagad ir labs attaisnojums papildināt budžeta ieņēmumus un iegūt papildus līdzekļus konsolidācijai.

Nevis, kā mana loģika teiktu, ka – sektors netiek pienācīgi uzraudzīts, tāpēc jādomā, kā uzraudzīsim. Izstrādāsim uzraudzības modeli, aprēķināsim nepieciešamos izdevumus modeļa īstenošanai, prognozēsim sektora izaugumu īstermiņā un vidējā termiņā un izrēķināsim, cik no katra būtu jāiekasē, lai pats sektors apmaksātu savu uzraudzību.

Man tas izskatās vienkārši. Apmēram šādi. Naudas mums nav, bet ļoti vajag. Izskatās, ka nebanku kreditēšanas sektoram nauda varētu būt. Tāpēc izdomājam loģisku pamatojumu un paņemam kādu daļu viņu naudas ieskaitām konsolidācijā. Piepūles nekādas, vai rezultāts būs – to tad jau redzēsim. Mums jau sliktāk nepaliks.

Bet, taču, tā arī varēja pateikt!

Vakar mazliet paspēlējos ar savu Android telefonu, staigāju pa māju un lasīju svītrkodus. Izklausās dīvaini? Protams, ka izklausās, bet tomēr nav vis. Jeb, es drīzāk teiktu, tuvākajā laikā nebūs dīvaini.

Iedomājieties situāciju. Paņemat no plaukta vīna pudeli, attaisāt, nogaršojat, izmetat pāris sajūsmas saucienus (dikti garšīgs), bet tad konstatējat, ka – viss, vairāk nebūs. Pēdējā pudele.

Bet ir Android telefoniem tāda aplikācija, kas saucas Barcode Scanner, ar kuru varat nolasīt pudeles svītrkodu un palaist Google Product Search. Nolasīju, sameklēju, nopirku vēl.

Vai arī – aizgājāt pie draugiem, bet šiem tāda smuka mūzika skan. Disku kaut kad sen pirka, neatceras, kur, bet gan jau ka Latvijā sen jau vairs nevar dabūt. Palūdziet vāciņu, nolasiet svītrkodu un – voilà – izskatās tas apmēram šādi.

Vai arī aizejat uz veikalu, izvēlaties preci, bet nav skaidrs, vai tas produkts ir labs, jeb tikai izliekas tāds. Grāmata angliski, piemēram. Nolasiet svītrkodu, atrodiet ne tikai cenas, bet arī atsauksmes. Lieliska iespēja neiegrābties.

Fakts gan ir, ka pagaidām lielākai daļai svītrkodu nekas netiks atrasts. Bet tas tikai pagaidām. Šī lieta ir tik laba, ka tai nav iemesla pēc kāda ne pārāk ilga laiciņa nebūt pavisam ikdienišķai. Bet pagaidām, starp citu, tiem, kas būs pirmie, ir papildus iespēja nopelnīt. Respektīvi, interneta veikaliem vajadzētu tagad sarosīties un sastāties rindā integrācijai ar Google Products. Tā būs papildus pircēju plūsma uz jūsu veikalu. Tas pagaidām. Bet vēlāk, kad tā būs parasta lieta, ja vēl nebūsiet integrējušies, tā būs papildus plūsma garām jūsu veikalam. Tā ka, ja jums ir interneta veikals un ir interese, uzrakstiet, uzzvaniet – varu palīdzēt atrisināt.

Bet es ar nepacietību gaidu, kad tā būs ikdiena. Ar dažiem pogu spiedieniem uz telefona uzzināt ko vairāk par preci – vai nav lieliski?!

Te viena īsa ziņa, ja nu kādu interesē un kādam noder. Visu Rīgas Dinamo šīs (2010/2011) sezonas spēļu video apskatu apkopojums pieejams lapā Dinamo Rīga Video. Man pašam patīk laiku laikam apskatīties skaisto spēļu momentus. Piemēram, pagājušās sezonas play-off pēdējās spēles ar SKA momenti nemaz neapnīk. Jeb arī kā toreiz no 0:4 vai 0:3 atspēlējās – prieks atcerēties.

Gan jau arī šajā sezonā būs ne mazums tik pat aizraujošu spēļu, tāpēc gan jau šāda lapa noderēs, lai nav jārokas pa youtube.

Šodien mani “aizķēra” divas lietas, abas saistītas ar informācijas meklēšanu, abas no TVNET. Pirmā bija vairāk atbilstoša šī bloga tematikai – par ceļojumu. Raksts – “Vai jāpārzina krievu valoda, lai dotos ceļojumā?“.

(..) transfēra laikā pārstāvim jāiepazīstina tūristi ar valsti, kurā viņi atrodas (..). Kā es varu iepazīties ar valsti, ja es slikti pārvaldu to valodu, kādā runā pārstāvis (mūsu gadījumā krievu)?

Respektīvi, problēma tāda, ka klients aizbrauca uz Turciju, krieviski nesaprata, ko TEZ Tours gids viņiem stāsta, tāpēc nevarēja uzzināt viņam nepieciešamo informāciju par valsti. Bet, es atvainojos, es esmu mazliet bijis ārzemēs, bet man nekad nav bijusi problēma ar to, ka es kaut no nezinātu, jo gids nerunā man saprotamā valodā! Internetā par Turciju var izlasīt gan angliski, gan arī pat latviešu valodā! Nu, nav taču grūti, veltīt dažas stundas, lai sagatavotos vairāk, nekā pat divi gidi  pārmaiņus runājot visu transfēra braucienu!

Un otru rakstu izlasīju nupat – “Atšifrē vienu “Neo” vēstījumu; visticamāk, tas ir kāds Bībeles pants” – šis mani “sajūsmināja” vēl vairāk, jo raksta taču žurnālisti, kam taču vajadzētu būt prasmēm meklēt informāciju… Te būs tas citāts:

(…) viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!

Man bija nepieciešamas apmēram divas minūtes, lai noskaidrotu, ka teksts ir nevis “visticamāk”, bet “pilnīgi noteikti” 91.psalms. Nokopējiet tekstu, pameklējiet šajā te slepenajā zināšanu lapā, kura ir tikai iesvaidītajiem pieejama. Jums noteikti sanāks…

Vakar biju līdz Jelgavai aizbraucis. Ne tāpat vien, bet, lai redzētu futbola kluba Jelgava draudzības spēli pret Anglijas premjerlīgas jaunpienācēju Blackpool. Bija jāizmanto gadījums, jo kas zina, kad būs nākamā reize, kad kāds klubs no šīs līgas vēlreiz viesosies Latvijā…

Bet, nu, par visu no sākuma, iekļaujot manus novērojumus.

Doma aizbraukt uz Jelgavu radās, skatoties Rīgas Dinamo spēles, kuru starplaikā LTV7 reklamēja, ka būs tiešraidē spēle no Jelgavas. Divas dienas domāju – tiešraide, tas ir labi, bet var būt, ka vēl labāk tas būtu klātienē. Pēc divu dienu svārstīšanās izdomāju, ka vajag, un nopirku biļetes. Tas uzreiz tā raiti negāja, jo sākumā vajadzēja atrast, kur tās pārdod. Populārākajās vietās nebija, bet tad uzgāju, ka šoreiz pārdevējs ir bezrindas.lv. Nebija ar pirkšanu nekādu problēmu, vienīgi pārsteigums bija vēlāk, kad atklājās, ka vietas nav numurētas, ir tikai sektors norādīts.

Tāpat internetā atradu informāciju, ka būšot olimpiskā centra atklāšana. Pati spēle 17:50, bet atklāšana jau 16:30. Tas mūs, komplektā ar nenumurētajām sēdvietām, darīja uzmanīgus – kā tad nu būs. Varētu jau ierasties tikai uz pašu spēli, jo Zemgales Olimpiskais centrs – tas ir labi, atklāšana – vēl labāk, bet, nu, godīgi – tas nav tas pasākums, kas ierindojams interesējošo pasākumu TOP10… Bet, tā kā tās nenumurētās sēdvietas, tika nolemts braukt laicīgi.

“Laicīgi” beigās izpaudās ar pusstundas nokavēšanos, bet, tik un tā paspējām. Internetā organizatori bija mēģinājuši nobiedēt, ka nebūs vietas, kur mašīnu nolikt, ja nebrauks laikā, bet uz mani, kuram pat dienas vidū Rīgas centrā vienmēr ir rezervēta vienīgā bezmaksas stāvvieta rajonā (paldies Providencei), šis iebiedēšanas mēģinājums nenostrādāja. Tā arī bija – nolikām auto pavisam blakus stadionam.

Atklāšanu tā arī nepamanījām. Sēdējām tribīnēs, vienu brīdi iznāca Zemgales vidusskolas pūtēju orķestris, tā kā taisījās spēlēt, bet tad sāka gāzt lietus, kas visai ātri viņus iebiedēja atpakaļ zem jumta. Pēc tam gan iznāca un smuki kaut ko nospēlēja.

Vēlāk gan tie divi oficiālie runātāji izplatīja baumas, ka atklāšana esot bijusi pirms tam iekštelpās ar visu Valdi Zatleru, bet, nu labi, kā jau atzīmēju – ne uz to mēs braucām.

Spēle bija forša. Blackpool, liekas, bija nolēmuši, ka atliks tikai uznākt laukumā un vinnēt, bet izrādījās, ka tomēr būs pilna darba diena. Un vēl vairāk – pašā sākumā viņu vārtsargs kļūdījās, kā rezultātā bija 1:0. Pēc tam sanāca vēl smukāk un bija 2:0, ar ko arī beidzās pirmais puslaiks. Otrajā bija iespējas dabūt pat 4:0, bet nedabūja. Tai vietā Blackpool vienus vārtus atguva un pat mēģināja izlīdzināt rezultātu, kas, vietējiem līdzjutējiem par lielu prieku, neizdevās.

Stadionā pietrūka apgaismojums. Sevišķi otrajā puslaikā. It kā kaut kādas gaismas bija, bet man liekas, ka viņas īsti nepalīdzēja.

Man patika tas troksnis, ko Jelgavas līdzjutēji vienā stūrī taisīja. Protams, vēl tālu līdz pasaules labāko fanu līmenim, bet vismaz centās. Neesmu bijis uz citām klubu spēlēm Latvijā, bet, cik esmu kaut kādos TV apskatos (ziņās) redzējis, nav nekāds labais iespaids palicis. Sevišķi pēc Šveices TV sižeta par Latvijas čempionātu, kur rādīja “fanus” – 8 cilvēki sēž tribīnēs un kaut ko izkliedz. Šeit vismaz centās un tīri labi sanāca. Es nezinu, vai šis stadions tagad būs Jelgavas kluba mājas spēļu stadions, bet būtu jau forši, ja klubs, kas pēdējā laikā ir tik strauji progresējis (vinnēts Latvijas kauss, iekļuvuši virslīgā, šogad kā vienīgajam Latvijas klubam uzvara eirokausos), varētu turpināt progresēt, varētu attīstīties vērā ņemama fanu kustība, kas varbūt parautu līdzi pārējos klubu līdzjutējus. Varētu tak beidzot latvieši atmest ar roku basketbolam, pierakstīt kaut kur, lai atceramies, ka, nu, tā īsti nesanāk, un pievērsties nopietnam sporta veidam, kur pasaulē auditorija ir ievērojami lielāka (salīdzinām kaut vai ažiotāžu par to, ka Latvija vienkārši iekļuva EČ finālturnīrā, ar to, ka Lietuva vinnēja EČ basketbolā), par naudu nemaz nerunājot.

Nu, vakars bija labi pavadīts. Un man prieks par to, ka šis pasākums bija Jelgavā, nevis, kā parasti, Rīgā.

Šim gan nav gandrīz nekāda sakara ne ar brīvdienām, ne ar atpūtu. Bet, patiesībā, varbūt arī, ka ir. Laikapstākļi ir samērā svarīga brīvdienu atpūtas sastāvdaļa, sevišķi, ja tā paredzēta brīvā dabā.

Man dažkārt ir bijusi tāda problēma, ka es nezinu, kādai vietai man ir jāmeklē laika ziņas. Piemēram, Salacgrīvai nav laika ziņu stacijas, bet kur ir tuvākā? Labi, ja es esmu vietējais, tad vēl varu izdomāt, ka gan jau vistuvākā būs Ainažos. Bet, ja es esmu kaut kur Zviedrijas ziemeļos, kur man nav ne jausmas, kā sauc tās citas vietas?

Ērtākais veids būtu uzklikšķināt uz kartes, parādīt, kur es esmu, tālāk lai pārējo dators izdara. Bet – problēma bija tāda, ka es nekādi tādu lapu ar karti atrast nespēju. Jā, es esmu dzirdējis, ka it kā Windows7 esot laika ziņas, kas sameklē īsto prognozi priekš vietas, kur tu atrodies, bet, man, piemēram, Windows7 pagaidām dažādu iemeslu dēļ nav.

Ja nevar atrast, tad nav, bet, ja var uztaisīt, tad ir jāuztaisa. Un te ir rezultāts – nododu to lietošanā arī citiem – klikšķināma laika ziņu karte.

Īsā instrukcija, kā rīkoties. Ja esat kaut kur ārzemēs, kur IP adresēm Google spēj piemeklēt atrašanās vietu, jums uzreiz piedāvās laika ziņas no jums tuvākās stacijas. Ja nē, tad klikšķiniet uz kartes. Pēc tam varat pārbīdīt sarkano vietas atzīmi. Zilā atzīme parāda vietu, kur atrodas laika ziņu stacija. Vēl varat meklēt savu precīzu adresi meklēšanas lodziņā, ja negribat meklēt uz kartes.

Foto: Alex Lin / flickr.com

Tuvākajās dienās būšot novērojams zvaigžņu lietus. Šī nav pavisam parasta un bieži sastopama dabas parādība kā, piemēram, saulriets vai lietus, lai to izbaudītu, ir nepieciešama sagatavošanās. Mēģināšu šeit apkopot visu nepieciešamo informāciju.

Pirmkārt, nepieciešama skaidra nakts. Tas gan jau ka visiem ir skaidrs, ka caur mākoņiem nekādas zvaigznes, krītošas vai stāvošas, saskatīt neizdosies.

Naktij ir jābūt tumšai. Respektīvi, Rīgas centrā diez vai būs kāds zvaigžņu lietus tā iemesla dēļ, ka pilsētas gaismas atspīdēs debesīs. Un mēness arī traucē. Bet šīs tuvākās naktis, liekas, ka būs kā radītas zvaigžņu lietus vērošanai. Mēness nav, mākoņu arī visticamāk, ka nebūs. Atliek tik atrast kādu tumšu vietu.

Tagad, ap 12.augustu ir novērojamas perseīdas, kas nozīmē to, ka ir jāskatās uz Perseja zvaigznāja pusi, lai tās ieraudzītu. Tiem, kas debesīs saskatīt prot tikai Lielo Greizo Lāci, informācijai – jāskatās ir ziemeļaustrumu virzienā.

Lai spētu saskatīt pēc iespējas vairāk meteorītus, nedrīkst skatīties debesīs vienā punktā. Vajadzētu nefokusēt skatienu, bet klīst pa debesīm.

Tātad, atrodiet tumšu vietu, pārliecinieties, ka nav mākoņu un tad ar izklaidīgu skatienu verieties ziemeļaustrumu virzienā. Es arī pamēģināšu.

Aizbraucām šodien uz tuvējās mazpilsētas – Limbažu pilsētas svētkiem. Patiesībā jau diezgan forši. Nav tā vēriena, kas Rīgā, par citām Latvijas pilsētām nemācēšu spriest, bet tik un tā jauki. Kā parasti, dažādi tirdziņi – pārdod mākslas darbus, pārtiku, kā arī dažādus krāmus. Ik pa brīdim dažādās pilsētas vietās notiek dažādi tematiski pasākumi. Piemēram, Mārtiņš Sirmais vārīja zivju zupu. Gan, vismaz cik es redzēju, bez kaut kādiem šova elementiem, ne tā kā pa LNT, bet cilvēkiem patika – kad bija gatava, sastājās gara rinda, lai nobaudītu.

Personīgi es uzķēros uz svētku programmas ierakstu, ka būs “zivju tirgus”. Bija – blakus Sirmā zupas virtuvei – viena auto-vitrīna ar pierasto kūpināto zivju piedāvājumu. Neesmu bijis zvejnieku svētkos ne reizi – nez tur arī ir tik nabadzīgs zivju piedāvājums?

Bet tās zivis, kuras varēja nopirkt – tās bija labas. Jūras asarus Latvijā māk kūpināt!

Sabildēju vairākas bildes, dažas pat sanāca tīri pieklājīgas un informatīvas.

Foto: Molly Eliott / flickr.com

Nesen lasīju kaut kādā sakarā par to, ka krogiem, kuros tiek atskaņota mūzika, par šādu iespēju ir jāmaksā AKKA/LAA zināma autortiesību maksa. Pārāk neiedziļināšos un nepaudīšu savu subjektīvo viedokli par to, cik tas ir labi, slikti vai nepareizi; man šī tēma vairāk lika aizdomāties par ko citu.

Pirms dikti daudz gadiem biju Īrijā, visvairāk pašā Dublinā. Un tur mani visvairāk izbrīnīja viena lieta – krogos neskanēja mūzika. Nē, nebija tā, ka vispār neskanēja. Vakarā (patiesībā tā ap četriem, pieciem pēcpusdienā), kad krogi sāka pildīties ar publiku, sanāca cilvēki ar instrumentiem un laida vaļā dzīvo mūziku. Īru tautisko motīvu mūziku, respektīvi, kaut ko tādu, kas piederas īsta īru kroga gaisotnei.

Bet pa dienu nekādu radio, nekādu CD. Bārmenis pie letes lej alu, stūrī ieslēgts televizors ar futbola spēles atkārtojumu vai skrienošiem zirgiem, bet nekādas mūzikas.

Nu, un es tad tagad domāju. Bet priekš kam ir jāatskaņo radio? Nav taču tā, ka ieslēdz kaut kādu radiostaciju, un tad nu viņa atbilst visu klientu gaumei. Un tad vēl tās reklāmas! Bet, nu, galvenais, kas man liekas, ka var nostrādāt pret kroga apmeklētāju – iedomājamies – eju es garām krogam, skatos, ka ir laba vieta, paņemu avīzi, pasūtu kafiju, nesteidzīgi pavadu laiku, bet šie pēkšņi ņem un uzliek pa skaļruņiem kaut kādu bonī-emm (subjektīva nepatika, tikai subjektīva!). Un ko man tagad darīt?

Patiesībā mēs par maz novērtējam dabīgos trokšņus. Kaut vai tepat laukos, pastaigājos gar jūru, krastā bija cilvēki teltis sacēluši. Un līdzi neiztrūkstošā mīļākā mūzika labā skaļumā. Vai tiešām esam no dabas attālinājušies tik tālu, ka klusums spiež uz ausīm?