Komentāri par Brīvdienu atpūta

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #46. Kongo no Linda

Linda — Wed, 25 Jan 2012 13:50:41 +0000

Nu, jā es pat Tevi apskaužu, bet ne tradicionālajā latvietes skaudībā, bet tiešām ar baltu skaudību… Man jau sen bija ideja sakopot savas daudzās gatavotās receptes elektoniskā versijā. Dažām gan bildes nav, jo ēdiens tika apēsts pirms paspēju nobildēt. Turklāt ir daudzas valstis, kurās esmu strādājusi, kas ļauj apgūt “tradicionālu” pieeju ēdiena gatavošanā. Līdz šim biju iecienījusi Kristas blogu, bet kopš viņa pirms gada iepauzēja, nolēmu pati kaut ko darīt lietas labā, tā arī nekur tālu neesmu tikusi.
Internetā neko ēdamu neesmu sūtījusi. Parasti vedu pilnus koferus ar garšvielām un citiem tradicionāliem produktiem no tālām zemēm vai Londonas, Briseles. Arī es esmu tikai un vienīgi par kulinārajiem imigrantiem. Ir nožēlojami, ka Rīgā nevar nopirkt pat visas nepieciešamās sastāvdaļas kaukāziešu ēdieniem.

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #46. Kongo no Armands Brants

Armands Brants — Tue, 24 Jan 2012 13:14:17 +0000

Es skatos, ka esmu ieguvis vēl vienu cītīgu lasītāju. Prieks.
Platānas, fufu un manioks, tāpat kā eļļas palmu augļu mīkstums ir labi. Bet tas viss atduras pret problēmu, ka Rīgā nevar nopirkt visu, ko gribētos. Es vienmēr esmu teicis, ka mums imigranti kulinārijas ziņā nāktu tikai un vienīgi par labu. Pagaidām iztieku ar to, ko var dabūt, bet sāku pamazām meklēt iespējas iegādāties šo to internetā.

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #51. Kuba no Kaut kad būs jāpamēģina | Lolitas virtuve

Kaut kad būs jāpamēģina | Lolitas virtuve — Sun, 22 Jan 2012 23:46:09 +0000

[...] laiku atpakaļ Sergejs man astūtīja šo te saiti ar komentāru: “vajag šito kaut kad uztaisīt”. Ziemassvētki gan pagājuši, bet, tā [...]

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #46. Kongo no Linda

Linda — Fri, 20 Jan 2012 18:59:46 +0000

Moambe patiesībā nozīmē eļļas palmu augļu mīkstums, kas ir daudz mazāku tauku saturu kā palmu eļļai. Tomēr līdzīgi kā palmu eļļai moambei ir raksturīgā orandži sarkanā krāsa. Eļļas palmu augļi noderēs arī citu Rietumāfrikas valstu ēdienu pagatavošanai. Citādi visas Āfrikas stilā gatavotās vistiņas garšos līdzīgi. Un beidzot piedevās jāpievēršas platānām, fufu un maniokam bez kā šo valstu ēdienkarte nav iedomājama.

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #46. Kongo no Linda

Linda — Fri, 20 Jan 2012 18:17:15 +0000

Izlasīju Tavas atsauksmes par mīdijām Briselē, tad jau jāsaka, ka nevajag nemaz ceļot uz Kongo, pietiek ar Briseles metro aizbraukt uz Porte de Namur. Tur Matonge rajonā mājvietu atradusi Briseles āfrikāņu kopiena, galvenokārt izceļotāji no Kongo. Matonge var atrast afro frizētavas, afro produktu veikalus, kafejnīcas un restorānus, ceļojumu birojus, kas piedāvā lētus lidojumus uz Kinšasu, kongoliešu mūziku. Galvenās ātrās uzkodas – yassa, mafe, moambe. Šeit var nopirkt arī jamsu, manioku, fufu, plantānas. Un bērniem būs interesants Āfrikas muzejs (www.africamuseum.be) Tervurenā, tik tikko šķērsojot Briseles austrumu robežu ar 44 tramvaju. Visu šo ievadu patiesībā rakstīju, lai ieteiktu moambe gatavot nevis ar zemesriekstu sviestu, bet gan ar eļļas palmu augļu biezeni/koncentrātu (palmnut cream – konserva nosaukums angliski).

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #42. Čīle no Armands Brants

Armands Brants — Thu, 19 Jan 2012 19:56:14 +0000

Un par plēvi tas vairāk bija lai jautrāk, kā arī manas pirmās ne-profesionālā-pavāra asociācijas.
Un par sulīgumu – pat vistas fileja bija sulīga!

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #42. Čīle no Armands Brants

Armands Brants — Thu, 19 Jan 2012 19:51:14 +0000

Bija 2cm!
Nebija sablenderēta, bet bija 2 cm. Pirmajā reizē (tajā, kas ir šajā bildē), teikšu godīgi – nebija, bet visas nākamās reizes, kad devām viesiem – bija! Tā ka ar sulīgumu bija lieliski.
Bet – es pamēģināšu arī sablenderēto variantu un salīdzināšu. Un pārbaudīšu uz bērniem!

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #42. Čīle no Linda

Linda — Thu, 19 Jan 2012 18:55:07 +0000

Žēl par recepti. Čīlē ir daudz receptes ar kukurūzu, un kukurūza ir oi, oi, cik garda. Tomēr pastel de choclo ir kaut kas no čīliešu identitātes. Jebkuram citam sacepumam es piekristu mainīt sastāvdaļu struktūru, bet ne šeit. Turklāt blenderējot ar pienu un vārot masu, nav ne vēsts no piena plēves un tā nekur nestaipās! Otrkārt, šeit arī pīrāga ideja – pamatmasa un pildījums. Treškārt, pamatmasai nosedzot (vismaz 2cm) pildījumu, tas izcepas daudz sulīgāks. Un čīliešu bērniem ļoti labi garšo ar kukurūzas masu, ja vien porciju traukā viņi atrod apceptu vistas kājiņu. Vārīta vistas krūtiņa varētu būt pasausa…(es neesmu krūtiņu piekritēja, līdzīgi kā bērni). Protams, ka ar visiem teju jau nacionālajiem ēdieniem, strīdi par autentiskāko ir nemitīgi, bet ar blenderētu masu virspusē tomēr vajadzētu būt. To var apskatīt, uzliekot visvienkāršāko attēlu meklēšanu google. Vēlu veiksmi eksperimentiem!

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #42. Čīle no Armands Brants

Armands Brants — Thu, 19 Jan 2012 08:11:46 +0000

Liels paldies par komentāru! Man gadījās tā, ka recepte, pēc kuras taisīju, bija bez blenderēšanas.
Droši vien, ka tad, kad visu apli būšu vienreiz izgājis, būs jālasa komentāri un jāatkārto precizētās receptes. Un vispār kādreiz, kad vairs nebūs jāstrādā, varētu visas tās vietas apceļot un pamēģināt, kā to dara vietējie.
Bet par šo viens ir skaidrs – bērniem labāk noteikti patīk ar veselu, nevis sablenderētu kukurūzu – interesantāk.
Un šis visiem patika. Varbūt čīliešiem ir vērts pamēģināt?

Komentāri iekš Ar šķīvi pa pasauli: #42. Čīle no Linda

Linda — Wed, 18 Jan 2012 22:06:53 +0000

Super ideja! Vienīgi izpildījums izklausās pēc “a la estilo leton”. Čīlē pastel de choclo nekad šādā izpildījumā neesmu ēdusi. Par nosaukumu es negribu strīdēties, bet manuprāt, ne visi “pastel” vai “pie” latviski būtu tulkojumi kā pīrāgi. Šajā gadījumā kukurūzas pīrāgs ir tāds pats pīrāgs kā ganu pīrāgs (shephard’s pie) britu kulinārijā. Turklāt ēdienam ir tikai divas kārtas – pildījums un kukurūzas masa. Jebkura aptauja Čīlē uzrādīs, ka vispopulārākais vistas gabals pastel de choclo ir vistas kāja. Un čīlieši pievienos arī cietu vārītu olu. Man šķiet, ka pildījuma (Čīlē saukts arī par “pino”) garšas labāk savelkas, ja tās ir samaisītas un nevis kārtotas kārtām (tā ir gaumes lieta, bet kārtām kārtotu neesmu ēdusi). Mans galvenais iebuldums ir par virsējo kārtu, jo visa burvība ir šo divu kārtu saspēlē. Ja nav svaiga kukurūza, man labāk garšo ar saldētu kukurūzu, nevis konservētu. Bet problēma ir apstāklī, ka kukurūza tiek sablenderēta (samalta), pievieno pienu, uzvāra, lai noņem pienaino garšu un izveidojas pastai līdzīga konsistence. Keramikas cepamtraukā apakšā liek pildījumu un vistas kāju, pārklāj ar kukurūzas pastu, to pārsmērē ar olas dzeltenumu un viegli apbārsta ar pūdercukuru. Mūsdienīgākās versijās gatavojot “pino” pievieno nedaudz vīnu, bagātinot gaļas garšu.