Tas nu tā kā būtu izdarīts. Savā sarakstā ar vietām un lietām, kuras vēlos redzēt savas dzīves laikā, varu pie Norvēģijas fjordiem pielikt ķeksi – redzēts!
Fjordi bija tieši tik iespaidīgi, kādus tos biju iedomājies. Vēl iespaidus pastiprināja tas, ka pie fjorda braucām no kalnu puses. Sākumā bijām kalnos, kur ārā temperatūra tikai plus astoņi grādi, redzējām arī ledāju un tad braucām lejā. Skats bija neaizmirstams – līkloču ceļš un uz leju tāda milzīga ieleja!
Fjordi mazliet atgādināja Komo ezeru Itālijā – tādi paši stāvi krasti. Bet tomēr tie krasti Norvēģijā ir ievērojami augstāki. Un smaržas arī atšķiras – fjordos tomēr ir jūra.
Krastu augstums vien ir vesela stāsta vērts. Dažviet ostās stāv kuģi. Piebrauc kuģim tuvāk, liekas milzīgs. Pabrauc gabaliņu tālāk un paskaties uz to pašu kuģi salīdzinājumā ar apkārtējo vidi – tāds sīkaļa vien liekas!
Jā, bet cenas tur ir, atvainojiet par izteicienu – nepieklājīgas. OK, es saprotu viņu kaimiņvalsti Zviedriju – tur viņi ir izdomājuši, ka restorānos paēst būs dārgi, nebūs visiem pa kabatai. Tāpat ir izlēmuši, ka stiprais alkohols būs tādā cenā, lai nekļūtu par ikdienas preci. Bet Norvēģijā dārgs ir viss. Un ne tā, ka tikai tūristu vietās. Jebkurā lauku veikaliņā – ieej, iepērcies un pēc tam nesaproti, par ko tevi tā…
Raksts no sērijas par 
