Foto: miriam.mollerus / flickr.com

Es nezinu, kāpēc, bet mani kaut kā Ēģipte nevelk. Es nezinu, kāpēc. Uz Turciju gribēju aizbraukt un esmu divreiz bijis, Emirāti arī vienmēr ir likušies interesanti, gribu vēl kaut kad nokļūt Libānā, Marokā, bet uz Ēģipti nevelk. Iespējams, ka es vienkārši to visu neesmu tā pamatīgi izpratis, droši vien jāatvēl laiks.

Bet, ne par to ir stāsts. Newsweek izlasīju, ka Ēģipte tuvākajos trīs gados atvērs 22 muzejus un citas informatīvi-pievilcīgas lietas. Izklausās jau diezgan iespaidīgi. Piemēram, šomēnes tiks atvērta sfinksu aleja – promenāde ar 1350 sfinksām. Protams, tā kā kāds laiciņš ir pagājis, un virs daļas no šīs alejas ir uzbūvēta modernā Luksoras pilsēta, tad tik iespaidīgi vis nebūs – esot palikušas “tikai” kādas 900 statujas.

Bet, kas mani piesaistīja vairāk – vasaras beigās tiks ekskursijām iekšienē tiks atvērta 4700 gadus vecā Džosera piramīda. Bet piesaistīja ne tāpēc, ka tā ir vecākā akmens celtne pasaulē, vai arī vecais Džosers man ar kaut ko īpašu asociētos, bet gan tāpēc, ka pirms dažiem gadiem mūsu ziņās bija vairākas reportāžas par to, kā mūsu zinātnieki to piramīdu pēta. Te būs viens raksts no delfiem par šo tēmu. Un vēl lasīju, ka kaut kādus rīkus piramīdas nostiprināšanai viņi pat esot veduši no Latvijas!

Tā ka – ja gadās tur nokļūt, varat kādā brīdī piebikstīt kādam draudzīgam tūristam un pačukstēt, ka “mūsējie šito paveica”.