Viena no patiešām interesantām lietām ir cilvēku bailes ceļošanas laikā no pašu iedomātiem “faktiem”. Šie fakti nav izskaidrojami ar loģiku, toties tie pastāv, pie tam – uz tiem balstoties citi pat pamanās taisīt biznesu.
Patiesība ir tāda, ka, ir viegli, ja ne pavisam sabojāt, tad noteikti padarīt mazāk patīkamu savu ceļojumu, ja pie šiem stereotipiem pieturās un tic tiem no visas sirds. Apskatīšu dažus no tiem, varbūt došu jums iemeslu mazliet kritiski padomāt par to, ko esat dzirdējuši.
Sāksim ar nekaitīgāko. Parīzieši un vispar francūži ir iedomīgi, angliski nerunā, tūristus viņi nemīl.
Pirmkārt, kas jums vispār liek kādam teikt, ka jūs esat tūrists? Izturieties normāli. Jā, man liekas, ka ir pasaulē kaut kāds speciāls tūristu ģērbšanās stils (apmēram – šorti brūni, mazliet virs ceļa, jostasvieta virs nabas, galvā pēc iespējas nonēsātāka cepure, kaklā – ievērojiet, kaklā, nevis pār plecu – fotoaparāts), bet tā nevajadzētu ģērbties. Jūs vienkārši izskatīsieties smieklīgi, un jūs nemīlēs tieši par to, nevis par to, ka esat tūrists.
Otra lieta, kas neraisa mīlestību, ir uzvedība. Katrā zemē ir pieņemtas kaut kādas noteiktas uzvedības normas. Parīzē restorānā, ja gribat, lai jūs apkalpo ātri, tā arī pieklājīgi palūdziet, jums neatteiks. Pretējā gadījumā – viņiem ir pieņemts sēdēt ilgi un viņi paliks dusmīgi, ja viņus apkalpos ātri.
Valoda. Nez vai jums patiktu, ja ar jums bez prasīšanaas sāktu runāt svešvalodā, pie tam ar tādu sejas izteiksmi, kurā ir pārliecība, ka jums šo valodu vienkārši ir jāmāk. Nav taču grūti iemācīties dažas frāzes. Bonžūr, parlevuzanglē, mersī. Pamēģiniet arī iemācīties tās izrunāt daudz maz pareizi. Gan jau par jums apžēlosies.
Mana pirmā pieredze ar franču valodu Parīzē bija Monparnasas tornī, kur man palūdza runā angliski, lai arī es ļoti centos.
Un vēl. Nevajag cerēt uz lielu mīlestību pret jums, kad mēģināsiet nopirkt dažu eiro vērtu metro biļeti ar 100 eiro banknoti. Tātad, ievērosiet pamatlietas, nebūs problēmu. Nepatika pret cilvēkiem ir nevis tāpēc, ka viņi ir tūristi, bet tāpēc, ka viņi stulbi uzvedas.
Otra lieta ir par ceļošanai bīstamām vietām. Kronis visam, protams, ir, kad cilvēks baidās braukt komandējumā uz Pēterburgu, jo pirms tam ir rūpīgi skatījies ziņās, ka Krievijā latviešus nemaz nemīl, viņi labprāt katram satiktajam iedotu pa galvu. Es tajā laikā tieši Pēterburgā ar savu ievērojamo akcentu pirku telefona karti, “ar kuru var uz Latviju piezvanīt”, neviens no tiem, kas mani dzirdēja, neizrādīja nekādas emocijas. Droši vien nebija mūsu ziņas skatījušies.
Vēl labs gadījums bija Turcijā. Tur mums tūroperators jau trasfēra autobusā visiem pastastīja, ka uz ielas tiek pārdotas ekskursijas, bet tās pirkt ir ārkārtīgi bīstami, jo, visticamāk tie ir teroristi, kas jūs nolaupīs. Tai vietā jums, protams, ir jāizvēlas pirkt ekskursijas no viņiem par trīsreiz augstāku cenu. Tas nekas, ka beigās visi būs vienā autobusā – gan tie, kas pirka uz ielas, gan tie, kas pirka viesnīcā.
Un vēl, tai pašā Turcijā cilvēkiem kaut kādu iemeslu dēļ ir bail iznomāt automašīnas un ceļot pašiem. Tā teikt, gan jau ka pa ceļam nolaupīs, aplaupīs, vai ko citu šausmīgu nodarīs. Bet, ja padomājam loģiski – vai kāds vispar piedāvātu iznomāt automašīnas, ja būtu tik šausmīgi? Neizklausās pēc laba biznesa – iedod tūristam automašīnu, bet viņu ar visu auto nolaupa terorists. Vieni zaudējumi.
Nevajag, protams, peldkostīmos pa Afganistanas kalniem staigāt, bet pārējās “briesmas” tomēr labāk ar vēsu galvu kritiski izvērtēt.
Vēl par autobraukšanu. “Pie mums te visi brauc kā nenormāli, jums labāk būtu vai nu braukt ekskursijās ar mūsu autobusu, jeb arī iznomāt automašīnu ar šoferi.”
Es braucu pie stūres Sicīlijā; principā, ja ticam stereotipiem, viena no bīstamākajām vietām autobraucējiem. Pirmo pusstundu vai stundu bija tā jocīgi, kamēr piešāvos. Bet pēc tam es jutos pat drošāk, nekā Rīgā. Saprotiet, tur ir tikai jāiekļaujas plūsmā un jābrauc tāpat kā visiem pārējiem. Un, kad es skatījos, kā brauc sicīlieši, man bija pilnīgi droša sajūta, ka viņi zina, ko dara. To es ne vienmēr varu teikt par Rīgas autobraucējiem.
Bilde no raksta par to, kā tūristu savainoja avārijā. Pārsprāga aizmugurējā riepa, zaudēja kontroli pār automašīnu. Nekas tāds, ko nevarētu panākt šeit pat pa ceļam uz darbu. Bet tāpēc jau neatsakāties no automašīnas? Jā, un vēl, ir taču dzirdēts arī, kā autobuss ar tūristiem no kalna noveļas? Tā pasaule ir briesmu pilna!
