Piektdienas ieteikumi (30.04.2010)

Pagājušo nedēļu nebija ieteikumu, bet ne tāpēc, ka nebija, ko rakstīt, vienkārši tāpēc, ka aizmirsās. Tagad ierakstīšu pie uzdevumiem, lai neaizmirstos turpmāk.

Šoreiz būs divi ieteikumi, abi no blogiem.

Ziemeļpūces medības

Kasparam Funtam ir divas (cik zinu) lapas. Viena par putniem – funtaputni.lv, kurā ir ļoti profesionālā stilā sarakstīti putnu vērojumi. Man kā neprofesionālim grūti uztverama literatūra, bet tas ir normāli – man bieži ir teikts, ka neko nevar saprast, ja es esmu precīzi aprakstījis, kā tiks izstrādāta sarežģīta informācijas tehnoloģiju sistēma.

Toties Kaspara personīgajā blogā ir raksts par Ziemeļpūces meklēšanas ekspedīciju, kuru man bija ļoti aizraujoši lasīt. Izlasīju no sākuma līdz beigām, sajutos praktiski kā klāt bijis. Bez maz prasījās pastiept roku un aiz kājas to putnu noķert. Vai pūce tika atrasta, vai nē, to gan neteikšu – izlasiet paši. Netaisīšu spoilerus tagad…

Jā, vēl piebildei. Es ar putnu vērošanu, liekas, ka esmu vienu reizi savā dzīvē nodarbojies. Aizvedām zviedru draugus uz Engures ezeru vasaras vakarpusē un uzkāpām tornī. Tālumā kaut ko redzējām (droši vien, ka pīli), kā arī dzirdējām klaigas, par kurām es viņus pārliecināju, ka tās ir dzērves. Man nav ne jausmas, vai tās tiešām bija dzērves, kā arī nav pārliecības, ka viņi saprata, ka es viņiem saku, ka tās ir dzērves (jo vārdnīcā, protams, pirms tam es nebiju apskatījies, kā angliski ir “dzērve”). Toties redzējām savvaļas govis, par tām visi visu saprata un nebija nekādu jautājumu.

Kaspars toties samērā regulāri organizē izbraukumus saviem twitterdraugiem, kur var pilnvērtīgāk izbaudīt putnu vērošanas pasākumu. Ja kādreiz kāds pasākums būs darba dienā, domājams, ka centīšos pievienoties, savādāk, brīvdienas – tās man ir ģimenei. Darbam nebūtu žēl kādu dienu “nošmaukt”…

Šanhaja, EXPO, Ansis Egle

Pirms kāda laika es teicu, ka Anša Egles blogs ir viens no retajiem pozitīvajiem latviešu valodā rakstītajiem. Kādā ziņā? Nu, tādā, ka citur tik raksta par to, cik viss ir slikti, valdībā tādi, Saeimā šitādi, interneta komentētāji vispār nekādi. Ansis, toties, kad raksta, tad sniedz kādu informāciju, pēc kuras izlasīšanas uz kādu brīdi rodas sajūta “eh, forši…”. Vai tas ir par labāko kebabnīcu Rīgā (tā arī neesmu vēl apmeklējis, sestdienās nestrādā!), vai videointervija ar kādu cilvēku, kas ir kaut ko sasniedzis.

Toties, kāpēc tagad iesaku? Ansis Egle ir Šanhajā. Tajā pašā Šanhajā, kur būs EXPO 2010. Jau 32 dienas, un par to raksta savā blogā. Un tas patiesībā ir ļoti labs piemērs, uz ko vajadzētu tiekties. Ceļojums, izglītošanās un darbs vienlaicīgi. Un tas viss kopā tik labs, ka gribas par to rakstīt blogā. Vai nav forši? Es nepazīstu nevienu maksimas kasieri, kas par savu darbu gribētu rakstīt blogu.

Kaut gan, no otras puses, es personīgi nevienu maksimas kasieri nepazīstu…

Labi, tas bija offtopiks. Tas, kas Anša bloga pēdējos ierakstos ir izteikti manāms, ir – Latvija var! Bet – ar vienu piebildi – tie, kas dara. Piemēram, tur Šanhajā, būvējot Latvijas paviljonu ar Aerodium. Tie, kas sēž un gaida, kad viņiem “valdība dos darbu”, tie nevar. Un nevarēs.

Tā ka, varbūt, šīs piektdienas ieteikums – ejiet un variet! Tieciet ar sevi galā, gan jau tad arī Latvija liksies lieliska vieta dzīvošanai un strādāšanai! Nu, tāds ieteikums sanāca, tīri kā 4.maijam par godu…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.