Atbraucu no ārzemēm, mājās sagaidīja ziņa, ka visnotaļ vērtīgais žurnāls “Garšīgs” beigs savu pastāvēšanu. Tas, protams, ir loģiski, jo ēdienu receptes nu jau ir atrodamas praktiski jebkurā žurnālā. Bet man šis patika – ne dēļ receptēm, kuras es parasti iegūstu internetā, kurš ir galvenais manas iedvesmas avots, bet vairāk dēļ cilvēku rakstiem par dažādām tēmām – ceļojumi “ar garšu” u.tml.

Un tad es ieraudzīju reklāmu, kas mani sajūsmināja. Patiesībā, ja es nevis būtu reklāmu ieraudzījis, bet kāds man to būtu pateicis, es domātu, ka viņš ar mani jokus dzen. Iznāks jauns žurnāls In Memoriam. Žurnāls par kapiem, par kapu kultūru. Slavenāko bēru melodiju TOP20. Elmāriņš, kurš ir apglabājis ap trīsdesmit tūkstošiem cilvēku. Mīļie, jūs mani kokā dzenat!

Bet kā liekas, vai specializētam svētku svinēšanas žurnālam būtu auditorija? Nu, tādam labam – raksti par to, kādi vispār mums svētki ir, kā tos kādreiz svinēja, kā tagad, idejas dzimšanas dienas ballēm, bērnu ballēm, kā savus svētkus svin slavenības (nu, galu galā, kas tas par žurnālu bez slavenībām) utt.