Ceļot ar bērniem

Foto: Jess Loughborough / flickr.com

Foto: Jess Loughborough / flickr.com

Jāsaka taisnību, es pats arī ne vienmēr esmu atbalstījis ceļošanu ar bērniem. Kādreiz es domāju, ka tas ir ļoti neērti, ka uzreiz rodas neskaitāmi ierobežojumi. Jā, ir ierobežojumi, bet tomēr tas ir tā vērts. Tālāk daži fakti, secinājumi, ieteikumi, lai palīdzētu izlemt par labu ceļošanai ar, nevis bez bērniem.

Galvenais iemesls ir – tie taču ir jūsu bērni! Jums viņiem ir jādod visu to labāko, ko vien spējat dot. Jums ir jāparāda viņiem pasauli – jāparāda, nevis jāizstāsta. Ja jūs stāstīsiet, jums var neticēt, bet, ja parādīsiet, nāksies noticēt. Un, jo vairāk bērns redzēs jau bērnībā, jo plašāks būs viņa redzesloks, un tas noteikti viņam dzīvē nekaitēs.

Un iedomājieties – ja tie ir jūsu bērni – vai jūs nemocīs sirdsapziņas pārmetumi, ja novembrī dosieties uz siltajām zemēm, kamēr bērni nīks šeit, brūni-pelēkajā zemē? Kāds noteikti šeit vēlēsies iestarpināt “attaisnojumu”, ka bērniem garš ceļojums varētu būt par grūtu, atstāt mājās varētu būt daudz humānāk. Nekā. Varu pateikt no pieredzes, ka pusotru gadu vecam bērnam pēc divdesmit stundu gara pārlidojuma ar pārsēšanos divās lidostās nav nekas patīkamāks kā skriet gar okeāna malu sešos no rīta. Jā, vecākiem nāk miegs, bet mēs taču jau vienojāmies, ka jūsu misija ir bērnam dot to labāko, nevis gulēt caurām dienām un naktīm?

Ceļošanas ierobežojumi. Ne visu var baudīt kopā ar bērniem. Jā, visu nevar. Bet atcerieties, ka pasaulē ir neskaitāmas iespējas baudīt ceļojumu, un pasaulē ir neskaitāmi ceļojumu maršruti. Ja izslēdzam no saraksta visas aktivitātes, kuras nav piemērotas maziem bērniem, tik un tā atliek tūkstošiem citu iespēju. Nu, taču nevar būt, ka jūs nespējat kārtīgi atpūsties arī mierīgā, bērna veselību neapdraudošā ceļojumā. Un, bez tam, var taču domāt, kombinēt. Ceļojiet vairākas ģimenes kopā. Kamēr vieni piecas stundas brien pa kalnu takām, tikmēr citi ar bērniem pavada laiku pludmalē, ūdens atrakciju parkā, restorānā vai vienalga, kur. Un nākamajā dienā maināties, ja tiem otriem arī ļoti vajag to taku.

Ceļojumi bērniem esot nogurdinoši. Nē, nekādā gadījumā. Mazam bērnam nogurdinoši ir visu dienu sēdēt istabā un spēlēties ar klučiem, kuri sen jau ir apnikuši. Mazam bērnam nogurdinoši ir jau piecdesmito reizi braukt 150 kilometrus uz laukiem pa vienu un to pašu ceļu (“mammu, tēti, kad mēs būsim klāt?” – ir kaut kas pazīstams?). Bērnam nav nogurdinoši iet uz viesnīcas restorānu, kur ar viņu sasmaidās un mēģina pieskarties gandrīz katrs, kurš ir atnācis brokastīs (jā, ārzemēs cilvēkiem patīk mazi bērni!). Viņam nav nogurdinoši uzzināt, ka gliemežus var ēst un ka pasaulē ir tik daudz dažādu garšas iespējamību it kā vienkāršam ēdienam – maizei ar ķiploku sviestu. Un bērnam nemaz nav nogurdinoši uzkāpt pilsētas augstākajā tornī palūkoties uz to visu no augšas. Jo sevišķi tādēļ, ka jūs viņu tur uznesīsiet.

Un vēl – pamēģiniet kādam bērnam pateikt, ka tikt līdz Parīzes Disnejlendai viņam varētu būt par grūtu…

Egoistiski apsvērumi. Dažkārt bērni jūs ne tikai neapgrūtinās, bet pat sniegs papildus labumus. Jūs kaut kur palaidīs bez rindas. Varbūt pie lielveikala būs ne tikai īpaša stāvvieta invalīdiem, bet arī ģimenei ar maziem bērniem. To nekad nevar zināt, bet noteikti kaut kas gadīsies. Un, ja jums līdzi ir mazs bērns ar ratiņiem, tad jums nebūs jānes somas!

No vienas lietas gan uzmanieties. Ja jums restorānā piedāvā bērnu menu, neņemiet. Bērns, ja vien viņš nav sabojāts pašu mājās, apēdīs jūsu porciju, un jūs paši varēsiet domāt, ko darīt ar viņa cāļa pirkstiem un frī kartupeļiem.

Un vēl viens no populārākajiem attaisnojumiem mazu bērnu atstāšanai mājās ir tāds, ka viņš jau tāpat nesapratīs un neatcerēsies. Ļoti nepareizi. Divgadīgs bērns bez problēmām atceras, ka garšīgākais saldējums ir Itālijā. Un ilgi pēc ceļojuma mājās attēlos, ka lido ar lidmašīnu. Un vispār, bērnam, tāpat kā jums, ir ne tikai apziņa, bet arī zemapziņa, kurā uzkrājas pilnīgi visa informācija. Ja jau viņš neko neatcerētos, tad jau līdz noteiktam vecumam vispār neko nevajadzētu rādīt un mācīt…

Un nav grūti ceļot. Vajag tikai veikt pienācīgus sagatavošanās priekšdarbus, visu apdomāt, lai nekas nepietrūktu, un tad jau būs labi. Mani bērni ceļo jau no aptuveni trīs mēnešu vecuma, sūdzību par viņiem ceļojuma laikā ir mazāk, nekā parastā ikdienā.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 5 comments for this article
  1. IlzeLA at 10:02

    Piekrītu gandrīz visiem argumentiem, bet ar vienu BET.
    Vecākiem arī vajag regulāri un egoistiski kādu laiku pazust divatā pasaules plašumos.
    Lai pēc tam atgrieztos mājās un otru atvaļinājuma daļu pavadītu kopā ar mazo knariņu – te vai tur (o jā, mazulis dikti labi jūtas arī tad, kad visiem ir jūrasslimība, kaifo par iespēju gulēt teltī utt.).

  2. Armands Brants Author at 10:10

    Nu, divatā jau var pazust tepat kaut kur uz pāris dienām, nav jādzenas pāri puspasaulei. Un tas tomēr ir ļauni – braukt uz Kapri, kamēr bērns šeit skatās pa logu uz slapjdraņķi, vai ne? 😉

  3. IlzeLA at 11:11

    Man šķiet otrādi – ar mazo (līdzskolnieku vismaz) var tepat pa Latviju un tuvajām vietām, jo viņu galvenā atrakcija ir redzēt zirdziņus, celt telti un izmēģināt 5 šūpoles, un skriet gar jūru un uz ugunskura vārīt zupu – vārdu sakot, darīt ar vecākiem visādas lietas, kas nav gluži ikdiena. Gan arī tiks līdz itāļu saldējumam un okeānam, pagaidām uzkāpt pilskalnā viņai ir lielāks notikums nekā man Alpos 🙂
    Kūrorti nav mūsu dienaskārtībā, tādēļ uz slapjdraņķi skatāmies visi kopā vai vecāki uz pāris dienām aizbrauc uz vēl lielāku slapjdraņķi 🙂

  4. Armands Brants Author at 11:50

    Nu ja, bet es jau nesaku, ka ceļojums pa Latviju nav ceļojums. 🙂
    Un tad jau viss kārtībā. Galvenais raksta mērķis bija pateikt, ka nav labi sev dot to labāko, kamēr bērns mājās nīkst, pamatojot to ar argumentiem, kas nav pareizi jau pašā saknē.
    Bet silts un skaists laiks ir ne tikai kūrortos. 🙂

  5. Marita at 14:15

    Super! Man ļoti patika raksts un esmu priecīga, ka ir vēl tāpat domājoši cilvēki kā es! 🙂 Mēs tikko atgriezāmies no ļooooti tāla ceļojuma, kur kopā ar trīsgadnieku pavadījām trīs mēnešus un lielos 12h x 12h pārlidojumus mazais izturēja daudz labāk nekā mēs pieaugušie, jo viņam lidmašīnas krēsls ir tikpat liels kā pieaugušajiem, kas nozīmē, to, ka mazais tur jūtas daudz ērtāk, nekā pieaugušais savā krēslā. 🙂
    Vēl viens labs iemesls kādēļ ceļot kopā ar bērniem ir tas, ka tad, kad bērns būs izaudzis liels un pats sāks ceļot, ļoti iespējams, ka viņš gribēs aizbraukt uz kādu no jaukajām vietām, kurās ir bijis tad, kad bija maziņš. Un šoreiz varbūt paņems līdzi arī jūs – savus mīļos vecākus. 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.