Jelgava vs. BlackpoolVakar biju līdz Jelgavai aizbraucis. Ne tāpat vien, bet, lai redzētu futbola kluba Jelgava draudzības spēli pret Anglijas premjerlīgas jaunpienācēju Blackpool. Bija jāizmanto gadījums, jo kas zina, kad būs nākamā reize, kad kāds klubs no šīs līgas vēlreiz viesosies Latvijā…

Bet, nu, par visu no sākuma, iekļaujot manus novērojumus.

Doma aizbraukt uz Jelgavu radās, skatoties Rīgas Dinamo spēles, kuru starplaikā LTV7 reklamēja, ka būs tiešraidē spēle no Jelgavas. Divas dienas domāju – tiešraide, tas ir labi, bet var būt, ka vēl labāk tas būtu klātienē. Pēc divu dienu svārstīšanās izdomāju, ka vajag, un nopirku biļetes. Tas uzreiz tā raiti negāja, jo sākumā vajadzēja atrast, kur tās pārdod. Populārākajās vietās nebija, bet tad uzgāju, ka šoreiz pārdevējs ir bezrindas.lv. Nebija ar pirkšanu nekādu problēmu, vienīgi pārsteigums bija vēlāk, kad atklājās, ka vietas nav numurētas, ir tikai sektors norādīts.

Tāpat internetā atradu informāciju, ka būšot olimpiskā centra atklāšana. Pati spēle 17:50, bet atklāšana jau 16:30. Tas mūs, komplektā ar nenumurētajām sēdvietām, darīja uzmanīgus – kā tad nu būs. Varētu jau ierasties tikai uz pašu spēli, jo Zemgales Olimpiskais centrs – tas ir labi, atklāšana – vēl labāk, bet, nu, godīgi – tas nav tas pasākums, kas ierindojams interesējošo pasākumu TOP10… Bet, tā kā tās nenumurētās sēdvietas, tika nolemts braukt laicīgi.

“Laicīgi” beigās izpaudās ar pusstundas nokavēšanos, bet, tik un tā paspējām. Internetā organizatori bija mēģinājuši nobiedēt, ka nebūs vietas, kur mašīnu nolikt, ja nebrauks laikā, bet uz mani, kuram pat dienas vidū Rīgas centrā vienmēr ir rezervēta vienīgā bezmaksas stāvvieta rajonā (paldies Providencei), šis iebiedēšanas mēģinājums nenostrādāja. Tā arī bija – nolikām auto pavisam blakus stadionam.

Atklāšanu tā arī nepamanījām. Sēdējām tribīnēs, vienu brīdi iznāca Zemgales vidusskolas pūtēju orķestris, tā kā taisījās spēlēt, bet tad sāka gāzt lietus, kas visai ātri viņus iebiedēja atpakaļ zem jumta. Pēc tam gan iznāca un smuki kaut ko nospēlēja.

Vēlāk gan tie divi oficiālie runātāji izplatīja baumas, ka atklāšana esot bijusi pirms tam iekštelpās ar visu Valdi Zatleru, bet, nu labi, kā jau atzīmēju – ne uz to mēs braucām.

Spēle bija forša. Blackpool, liekas, bija nolēmuši, ka atliks tikai uznākt laukumā un vinnēt, bet izrādījās, ka tomēr būs pilna darba diena. Un vēl vairāk – pašā sākumā viņu vārtsargs kļūdījās, kā rezultātā bija 1:0. Pēc tam sanāca vēl smukāk un bija 2:0, ar ko arī beidzās pirmais puslaiks. Otrajā bija iespējas dabūt pat 4:0, bet nedabūja. Tai vietā Blackpool vienus vārtus atguva un pat mēģināja izlīdzināt rezultātu, kas, vietējiem līdzjutējiem par lielu prieku, neizdevās.

Stadionā pietrūka apgaismojums. Sevišķi otrajā puslaikā. It kā kaut kādas gaismas bija, bet man liekas, ka viņas īsti nepalīdzēja.

Man patika tas troksnis, ko Jelgavas līdzjutēji vienā stūrī taisīja. Protams, vēl tālu līdz pasaules labāko fanu līmenim, bet vismaz centās. Neesmu bijis uz citām klubu spēlēm Latvijā, bet, cik esmu kaut kādos TV apskatos (ziņās) redzējis, nav nekāds labais iespaids palicis. Sevišķi pēc Šveices TV sižeta par Latvijas čempionātu, kur rādīja “fanus” – 8 cilvēki sēž tribīnēs un kaut ko izkliedz. Šeit vismaz centās un tīri labi sanāca. Es nezinu, vai šis stadions tagad būs Jelgavas kluba mājas spēļu stadions, bet būtu jau forši, ja klubs, kas pēdējā laikā ir tik strauji progresējis (vinnēts Latvijas kauss, iekļuvuši virslīgā, šogad kā vienīgajam Latvijas klubam uzvara eirokausos), varētu turpināt progresēt, varētu attīstīties vērā ņemama fanu kustība, kas varbūt parautu līdzi pārējos klubu līdzjutējus. Varētu tak beidzot latvieši atmest ar roku basketbolam, pierakstīt kaut kur, lai atceramies, ka, nu, tā īsti nesanāk, un pievērsties nopietnam sporta veidam, kur pasaulē auditorija ir ievērojami lielāka (salīdzinām kaut vai ažiotāžu par to, ka Latvija vienkārši iekļuva EČ finālturnīrā, ar to, ka Lietuva vinnēja EČ basketbolā), par naudu nemaz nerunājot.

Nu, vakars bija labi pavadīts. Un man prieks par to, ka šis pasākums bija Jelgavā, nevis, kā parasti, Rīgā.