Vīza uz dzelmiTā kā viens no maniem brīvā laika pavadīšanas veidiem ir grāmatu lasīšana, turpmāk laiku pa laikam šeit publicēšu savas domas par grāmatām, kuras lasu un kuras iesaku palasīt arī citiem. Patiesībā es nezinu, kāpēc līdz šim šeit nebija nokļuvis neviens grāmatas apskats.

Šīs grāmatas tēma ir atzīmēta kā “patiesība par prāmja Estonia bojāeju”. Šis notikums ir līdzīgs daudziem citiem, kas ir iespaidojuši cilvēkus – katrs atceras, kur bija un ko darīja tajā brīdī, kad nogalināja Kenediju, kad lidmašīnas ietriecās WTC; es atceros, kur es biju un ko darīju, kad uzzināju par prāmja Estonia katastrofu.

Grāmata ir uzrakstīta aizraujošā stilā. Stils man atgādināja Dena Brauna grāmatas – notikumi nodaļās norisinās paralēli, nodaļas beigās tiek saglabāta intriga, gribas ātrāk uzzināt, kas notiks tālāk. Bet kas ir atšķirīgs – katras nodaļas beigās ir fakti. Intervijas, izvilkumi no citu pētījumiem. Tas liek atcerēties, ka te nav tīrais fiction, te ir reāls notikums, kurā bojā gāja simtiem cilvēku.

Un lasot, man pāri visam ir pārdomas. Par to, ka ir fakti, kas ir pretrunā ar oficiālās izmeklēšanas veikumu, ka ir liecības, kas nav iekļautas ziņojumā, ka ir cilvēki, kas ir izglābti, bet pēc tam tomēr izrādījušies, ka gājuši bojā – par to runā jau sen un ne viens viens. Bet tās ir tikai tādas runas, kam neseko oficiāla darbība. Nu, tas, ko es nekādi nespēju saprast – ja ir izmeklēšana un ir liecības, kāpēc izmeklēšanas ziņojumā netiek iekļautas visas liecības? Tā taču it kā saucas izmeklēšana, nevis tendencioza žurnālistika, kur daļu faktu vajadzētu noklusēt, lai stāsts izskatās ticamāks.

Un vēl, no grāmatā iestrādātās faktu sadaļas izriet, ka tajā laikā ar prāmjiem pārvadāja militārās kravas, tas man likās tā diezgan augstā līmenī apstiprināts, ka “valdība pieļāva kļūdas”. Labi, es saprotu, mums te nosper, noshēmo trīs vai vairāk miljonus, nu, labi, pārdzīvosim kaut kā. Bet, atvainojiet, ja šādus noziegumus spēj noklusēt un par to nav nevienas sodāmas personas, vai nerodas sajūta, ka uz tādu pilnīgu un galīgu taisnības uzvaru cerēt ir vismaz naivi?