Ar šķīvi pa pasauli: #6. Angola

Pupiņas palmu eļļāMan Angola asociējas ar Dr.Alban manas bērnības dziesmu, kurā viņš pieminēja, ka ir “Fire in Angola”. Angolas karogā un ģerbonī ir ietverts zobens, kas šīs asociācijas tikai nostiprina. Tā teikt, sit viens otru, pie tam dara to legāli, valstiskā līmenī. 1975.gadā Angola ieguva neatkarību no Portugāles, bet tad iedzīvotāji sāka kauties savā starpā un nevarēja beigt līdz pat 2002.gadam. Vispār, ja palasa faktus par Angolu, tur izskatās ir visi priekšnosacījumi, lai dzīve būtu OK (otrā lielākā sub-Sahāras naftas un dimantu ražotājvalsts; dažas bildes liekas tādas, ka varētu pat tūristus pievilināt), bet, kā jau tas bieži gadās tajā kontinentā, viņi ir pamanījušies visu sačakarēt, un līdz laimei tur ir ļoti tālu.

Atrast kādu Angolas recepti nebija problēmu. Problēmas sākās tad, kad vajadzēja atrast okru. Okra ir tāds dārzenis, kas pēc savas konsistences esot līdzīgs baklažānam, tikai viņam papildus ir tās cietināšanas, vai kā tās sauc, īpašības. Nu, respektīvi, lietojot okru, notiek tas pats, kas notiek, ja lietojat kartupeļu cieti. Jā, tā arī daži ieteica darīt – kā aizvietotāju izmantot baklažānu, pieberot kartupeļu miltus. Bet, nu, es jau esmu tik tāds virtuves amatieris – ne es zinu, kā, kādās proporcijās, nekā.

Tai vietā atradu, ka ļoti populārs ēdiens Angolā esot pupiņas palmu eļļā. Man visu laiku likās, ka palmu eļļu izmanto tikai ekoloģiskajos tīrīšanas līdzekļos, kā arī kā biodegvielas sastāvdaļu, bet, redz, nekā. Palmu eļļa pat esot ļoti veselīga – kad to karsē, tā neveidojot kancerogēnos savienojumus. Un pati labākā palmu eļļas īpašība – to Rīgā ir iespējams nopirkt veikalā!

Nezinu, vai visas palmu eļļas, jeb tikai tā, kuru es nopirku – sarkanā palmu eļļa – garšo pēc burkāniem.

Ēdiena pagatavošana ārkārtīgi vienkārša. Iespējams, vienkāršākais ēdiens pasaulē. Iepriekšējā vakarā iemērcam pupiņas. Baltās, piemēram. Nākamajā dienā varam vārīt. Novāram, kamēr gandrīz, gandrīz mīkstas, tad lejam uz pannas palmu eļļu (diezgan daudz, ne tā kā apcepšanai, bet apmēram divreiz vairāk). Beram klāt novārtītās pupiņas, pievienojam sāli pēc garšas, uzliekam vāku un sautējam kādu laiku, apmēram minūtes septiņas, desmit. Tad ieberam bļodā un saucam ģimeni pusdienās.

Nākamnedēļ programmā kaut kas no Karību jūras reģiona virtuves – Angilja. Lasām vēlreiz un kārtīgi – Angilja. Bērnībā, kad es lasīju Politisko Enciklopēdiju, es pirmajā brīdī izlasīju Anglija un nevarēju saprast, kā tas tā nākas, ka karogs ir ne tas…

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There is 1 comment for this article
  1. Pingback: Ar šķīvi pa pasauli: #29. Britu Virdžīnu salas | Brīvdienu atpūta

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.