Ar šķīvi pa pasauli: #25. Bolīvija

Grilēta vista pagatavota pēc receptes no BolīvijasBolīvija ir zeme Dienvidamerikā bez piekļuves pie jūras. Tās galvaspilsēta Lapasa ir pasaules augstākā galvaspilsēta – atrodas 3660 metrus virs jūras līmeņa. Bolīvija ir nosaukta Simona Bolivara vārdā – tas ir vīrs, kura vadībā Bolīvija, Kolumbija, Peru, Ekvadora, Panama un Venecuēla atbrīvojās no Spānijas impērijas. Viņa sapnis bija nodibināt kaut ko līdzīgu ASV – federālu valsti – bet tas neizdevās. Nomira viņš 47 gadu vecumā no tuberkolozes, kas, savukārt, radīja aizdomas Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam, kurš 2008. gadā nodibināja komisiju, kas noskaidros, vai gadījumā Bolivars nav kādu ļauno spēku noindēts.

No mūsdienu vēstures pazīstami bolīvieši ir prezidents Evo Moraless, kurš ir pazīstams ar to, ka ir Ugo Čavesa draugs. Jautrajā enciklopēdijā ir ieraksts, ka Evo Moraless ir pirmais Bolīvijas prezidents, kurš nav pieņēmis naudu no starptautiskajām naftas kompānijām par savu tautiešu nogalināšanu. Joki pie jokiem, bet, zinot to reģionu, šis joks ir ar dziļu domu apakšā…

Un vēl pie pazīstamiem bolīviešiem varam pieskaitīt Roberto Suaresu Gomesu, kurš filmā “Scarface” (1983) izskatās pēc Ala Pačīno. Un ir nomainījis vārdu, izcelšanos un tamlīdzīgus faktus. Bet, ja nopietni, Gomess bija iedvesmas avots filmas galvenā varoņa radīšanā. Savā dzīvē pazīstams kā “kokaīna karalis”.

Bet tagad plūstoši pāriesim pie pozitīvākām lietām – ēdiena. Tā kā, liekas, ka beidzot ir sākusies vasara, es izmantoju gadījumu un atradu tematisku recepti priekš grila. Iepriekšējā sausuma periodā, kad mānīgi likās, ka būs vasara, rindas kārtībā bija Bermuda, bet no tās zemes es nevienu grila recepti nespēju atrast; šoreiz bija daudz labāk.

Recepte oriģināli ir no kalniem Lapasas apkārtnē, bet esot populāra visā Bolīvijā.

Ņemam vistas filejas (tik, cik apēdīsiet). Priekš četrām filejām vajadzētu ēdamkaroti maltas romiešu ķimenes, sāli un svaigi maltus melnos piparus pēc garšas, divas ēdamkarotes olīveļļu. Samaisām un atstājam uz stundu ledusskapī.

Tikmēr gatavojam mērci. Ņemam divus (tie, kas jūtīgi uztver ēdiena asumu, ņem mazāk) čili – es ņēmu zaļo, kas ir maigāks, bet var arī sarkanos. Un asumu arī var regulēt ar sēklām – ja vajag asāku, sēklas atstājam, ja maigāku, sēklas metam ārā. Čili sagriežam gareniski uz pusēm un tad sagriežam smalkāk. Bolīvieši to gareniski griešanu uztver ļoti jūtīgi – ja griež savādāk, garšojot arī savādāk.

Ņemam divus gatavus tomātus, sakapājam, vienu daiviņu sakapāta ķiploka, ēdamkaroti citrona sulas un/vai ēdamkaroti sarkanvīna etiķi, trīs ēdamkarotes olīveļļu. To visu bļodā iekšā un ar blenderi uztaisīt par putru. Tad pēc garšas klāt sāli un piparus. Un trīs ēdamkarotes svaigi sakapātu kinzu. Un tad vēl mazliet pastrādāt ar blenderi.

Vistu uz grila – kad būs gatavs un kā izskatīsies, kad ir gatavs, par to gan jau katram ir sava gaume.

Man patika. Tāds salīdzinoši ātrais grilēšanas variants, arī sastāvdaļas ir vienkārši iegūstamas. Noteikti atkārtosim.

Nākamnedēļ būsim tepat Eiropā – Bosnija un Hercegovina.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.