Ar šķīvi pa pasauli: #26. Bosnija un Hercegovina

Bosanski lonacBosnija un Hercegovina ir daļa no bijušās Dienvidslāvijas teritorijas. Ja tā pavisam godīgi, man nav skaidrs, kāpēc tā ir viena valsts. Lieta tāda, ka tajā ir trīs daļas – Bosnijas un Hercegovinas federācija, Serbu republika un Brčko apgabals. It kā esot viena valdība, taču tās funkcijas un pilnvaras ir stipri ierobežotas, un valdīšana ir diezgan decentralizēta. Etniskās grupas tur ir trīs – serbi, horvāti un bosnieši. Serbi ir pārsvarā pareizticīgie, horvāti katoļi, bet bosnieši – musulmaņi. Slavenākais pēdējo laiku notikums Bosnijas sakarā, droši vien, ir Bosnijas karš, kurā serbi sita horvātus, horvāti sita serbus, bet gan serbi, gan horvāti sita bosniešus, tā kā viņiem bija visšvakākā aizmugure – tikai Bosnijas un Hercegovinas valdība.

Slavenākais Bosnija un Hercegovinas dēls ir Emīrs Kusturica. Cilvēks ar interesantu mūziku, it kā labām filmām (neatceros, ka būtu redzējis) un interesantu skatu uz Bosnijas karu. Atceros, ka viņam bija koncerts Rīgā, kur viena gabala laikā viņi tā diezgan nepārprotami paņirgājās par savu kolēģi, kurš bija saģērbts Hāgas tribunāla tiesneša tērpā (sveicieni Karadžičam un Miloševičam!).

Labi, tā ir viņu darīšana, un, kā jau katrā karā, noteikti arī šajā katram ir sava taisnība. Atliek tik cerēt, ka kādu dienu pienāks laiks, kad taisnību atšķirības nebūs par ieganstu pārgriezt rīkli visiem oponentiem un pie reizes arī malā stāvētājiem.

Kamēr kara nav, tikmēr vakariņas. Šonedēļ bija ļoti atbilstošs ēdiens dārza darbiem. Visu sagatavojam, uzliekam uz lēnas uguns un trīs stundas nekas nav jādara, var iet ārā. Ēdienu sauc “Bosanski lonac” un tas, vismaz idejiski, ir diezgan līdzīgs Austrijas nedēļas laikā gatavotajam tāfelšpicam.

Un ēdiena sastāvdaļas arī ir vienkāršas. Viss, ko var dabūt parastā veikalā. Liellopa gaļa, piemēram. Ņemam kilogramu. Kādu gabalu, tas atkarīgs no gribēšanas un varēšanas. Bagātie bosnieši ņem fileju, kam mazāk naudas, iztiek ar ko vienkāršāku. Tāpat ēdiena sastāvdaļas – kam biezāks maks, tam dārgākas, kam plānāks, ņem kaut ko pieejamāku. Bet kaut mazliet standartam būtu jābūt, tāpēc kāpostus, kartupeļus, sīpolus un burkānus vajadzētu iekļaut jebkurā gadījumā.

Vajadzēs baltvīnu, saldo.

Oriģināli šo ēdienu gatavo lielā podā, kuru vāra ugunskurā, bet tāda ekstra mūsdienās ne katram ir pieejama, tāpēc drīkst arī uz plīts parastā katlā.

Tātad, gaļu sagriežam palielos gabalos. Tā, kā gulašu, apmēram. Katlā apcepam eļļā, apsālām, appiparojam. Kad gaļa apbrūnināta, pusi ņemam un atliekam malā. Atlikumam piešaujam klāt mazliet no saldā baltvīna, deglazējam. Tas ir tā, ka, kamēr vīns tur vārās, nokasām to, kas ir piecepies pie katla dibena. Klāt pieberam divus rupji rupji sīplous un vienu rupji sagrieztu zaļo piparu, cepam apmēram 10 minūtes. Pēc tam kārtās liekam dārzeņus. Kā jau teicu – jebkādus. Es liku trīs sagrieztus burkānus, trīs četrās daļās sagrieztus tomātus, trīs 8 daļās sagrieztus kartupeļus, divas daiviņas šķēlītēs sagrieztus ķiplokus, pa virsu vienu četrās daļās sagrieztu mazu kāpostu. Un tam visam pa virsu to gaļu, kas sākumā tika atlikta malā. Un to visu aplejam ar trīs ceturtdaļām glāzes ūdeni, trīs ceturtdaļām glāzes liellopa buljona un vienu glāzi saldā baltvīna. Te arī iespējamas variācijas. Ja vairāk tērējas, tad lej vairāk vīnu, mazāk ūdeni.

Un tad, kā jau teicu – uz vidēji lēnas uguns, trīs stundas miers. Var iet strādāt dārzā vai skatīties hokeju. Pasniedz tad, kad gaļa gatava. Klāt vai nu rīsus, vai maizi. Es ieteiktu maizi, jo rīsi palika pāri praktiski neaiztikti – lieta tāda, ka dārzeņu tur pietiek.

Nākamnedēļ Botsvāna. Tā kā nākamā nedēļa ir saspringta, ir jāmēģina šo pagatavot vai nu pirmdien, vai otrdien. Visticamāk, otrdien.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.