Ar šķīvi pa pasauli: #60. Ēģipte

Garneles ar kuskusuUn atkal viena maza, apaļa jubilejiņa – par šo tēmu jau sešdesmitais stāsts. Šoreiz par Ēģipti.

Ēģipte ir zeme, kas kādreiz asociējās ar piramīdām un siltiem kūrortiem, bet tagad, papildus tam visam, ar arābu pavasari. Nemieri gan sākās nevis Ēģiptē, bet gan Tunisijā, pie tam, kamēr aizgāja līdz Ēģiptei, paguva sākties vēl rindā citu valstu, bet, tik un tā, Ēģipte ir pirmais, kas nāk prātā, kad piemin arābu pavasari. Droši vien tas tāpēc, ka šīs valsts notikumi tika dzīvajā un ļoti plaši atspoguļoti Aldžazīrā, kā arī Ēģipte tomēr ir viena no reģionā visnozīmīgākajām valstīm. Un protesti tur bija ļoti plaši. Protams, visu mērogu pēc tam viegli pārsita Lībija ar trako Muamaru, kurš sevi iedomājās par nemirstīgu, bet kuru beigās tomēr notvēra un piebeidza kādā notekcaurulē.

Toties nekas nav pārspējis vienu no septiņiem seno laiku brīnumiem – Gizas lielo piramīdu. Iespējams, ka ir pārspējis, taču līdz mūsdienām nekas no pārējiem sešiem brīnumiem nav saglabājies, tāpēc par tiem varam tikai teikt – visi par viņiem runā, taču neviens tos nav redzējis. Toties piramīdas ir īstas un leģendām apveltītas. Sākot ar pašas piramīdas maģisko formu, kurā pat žiletes paliek asas, ja tās novieto centrā ar asmeni uz augšu, beidzot ar pašu ēģiptiešu, viņu faraonu un priesteru burvestībām, no kurām visādi lāsti rodas, nemaz nerunājot par to, ka, ja mēģināsiet ar buramvārdiem uzmodināt kādu mūmiju, tad vispār nepatikšanas būs tik lielas, ka par to Holivudā varēs filmu vismaz trīs reizes uzņemt.

Toties kūrorti ir īstāki par īstiem, par tiem variet ne tikai izlasīt gudrā literatūrā, bet arī aplūkot bildes draugu fotoalbūmos. Es pats gan, gandrīz vai neērti atzīties, nekad neesmu bijis Ēģiptē. Ne kūrortā, ne kādu piramīdu apskatīt, ne caurbraucot, nekā. Es esmu bijis Boloņā (pilsēta Itālijā, uz kurieni parasti neviens speciāli nebrauc), bet ne Ēģiptē.

Toties ēdiens, kuru pagatavoju, ir viens no pēdējā laika labākajiem. Pilnajā nosaukumā – grauzdētu pīniju kuskuss ar ķiploku garnelēm ēģiptiešu gaumē.

Ņemam kilogramu garneles, kuras iemarinējam ar divām ēdamkarotēm olīveļļas, 6 saspiestiem ķiplokiem, tējkaroti estragona, pustējkaroti timiāna un divām sasmalcinātām lauru lapām. Sākumā samaisām visu iepriekš minēto, lai pagatavotu marinādi, un tad to visu maigi samaisām, lai tiek visām garnelēm, tad vai nu cieši nosedzam trauku un laiku pa laikam apmaisām, jeb arī marinējam maisiņā; marinējam ledusskapī vismaz vienu stundu.

Tad pagatavojam kuskusu tā, kā rakstīts uz paciņas (lasiet oriģinālvalodā, nevis latviski, jo dažkārt tajos tulkojumos kāds mūs mēģina piečakarēt), aizvietojot ūdeni ar vistas buljonu. Iemaisiet kuskusā pusglāzi pirms tam uzgrauzdētus pīniju riekstus. Nolieciet malā.

Sajauciet kopā trešdaļu glāzes izkausēta sviesta ar pusglāzi citronu sulas.

Pannā izsautējiet garneles ar visu marinādi – apmēram trīs līdz piecas minūtes, kamēr garneles paliek sārtas. Nepārcepiet! Aplejiet ar pusi no sviesta-citrona maisījumu.

Un tad pasniedziet galdā. Uz šķīvja salieciet mazās spinātu lapas, tad pa virsu kuskusu, pēc tam nākamajā kārtā garneles, to visu pārlejiet ar sviesta-citrona maisījumu. Un tam visam pāri sarīvētu parmezānu. Ne tikai garšo labi, bet arī izskatās labi!

Nākamajā reizē būs pagaidām vēl nezinu, kas. Pēc saraksta būtu Salvadora. Bet tur es esmu atradis recepti, kuru patiešām gribu pamēģināt, bet tas nav vienkārši, jo vajag tos kukurūzas miltus, no kā tortiļas gatavo. Man jau kolēģi ir atraduši veikalu, kur es varu tos miltus dabūt, tikai aizture ir iekš tā, ka man ir jāpagaida līdz nākošajam komandējumam uz Amsterdamu, lai uz to veikalu nokļūtu. Ja nu jums ir informācija, kur Rīgā ir dabūjama masa harina, būšu ļoti pateicīgs, savādāk – atstājam Salvadoru uz vēlāku laiku un ņemam nākamo pēc saraksta – Ekvatoriālo Gvineju. Ir problēma ar receptēm, bet gan jau tikšu galā kaut kā radoši.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by
There are 8 comments for this article
  1. IlzeLA at 16:08

    Oi, kaut kā palaidu garām Ekvadoru un DomR un domāju, ka Tu gastranomiskajiem ceļojumiem esi atmetis ar roku – bet priecīgi vīlos savā pieņēmumā 🙂

    Klau, no kādiem uzrbānajiem mītiem apgalvojums par tām žiletēm? Un vai tas, kas ir kukurūzu milti iekš IKI neder? kaut kādi īpaši īpašie?

    Un garneles kādas – jēlās pelēkās/ar mizu?

    Piedod, daudz jautājumu, bet es priecājos atkal lasīt šos tekstus 🙂

  2. Armands Brants Author at 23:49

    Nē, neesmu atmetis ar roku, būs viss labi!

    Par piramīdām un žiletēm ir šeit – http://en.wikipedia.org/wiki/Pyramid_power. Bet es atceros, ka mītbusteri šo lietu uzskatāmi apgāza iekš NatGeo.

    Es nezinu, kādi ir kukurūzas milti iekš IKI, bet es pieļauju, ka tie paši, kas visos pārējos veikalos. Tie neder. Tie nav priekš mīklas. Priekš mīklas ir šie – http://en.wikipedia.org/wiki/Masa.

    Garneles parastās jēlās, pelēkās, bet bez acīm un kājām. 🙂

    Ar daudz jautājumiem nav nekādu problēmu, man prieks par aktīviem lasītājiem. 😉

  3. Linda at 00:22

    Mjā….Rīgā neesmu redzējusi, bet es Rīgā tādus produktus nemeklēju un nepērku. Ja būtu nopērkami kaltēti kukurūzas graudi, tad pats varētu ķēpāties pēc šīs vai līdzīgas receptes http://www.mexicoinmykitchen.com/2009/01/how-to-make-your-own-home-made-fresh.html
    Ar kukurūzu vispār Rīgā švaki, vien dažas labas polentas. Visss pārējais….cilvēkam, kas ir ēdis labu kukurūzu nav pārāk vilinošš.
    Es varu ieteikt dažus veikalus Briselē, Barselonā un Londonā, bet vēl apjautāšos saviem spāniski runājošiem draugiem. Un manos krājumos ir tikai violetās kukurūzas milti, platānas milti un juka dažādos produktos.

  4. Linda at 00:56

    Ekvatoriālā Gvineja… nebūs daudz Latvijā pagatavojamu ēdienu. Pamats ir platānas, juka, saldie kartupeļi un arī rīsi. Ēd visu, kas dzīvo selvā, ieskaitot antilopes un citas gaļiņas – krokodilus, čūskas un ķirzakas. Populārs ēdiens ir kāda no gaļām ar šokolādi, ko Eiropā dzīvojošie gatavo no vistas. Vēl ir daudz zivis un tropiskie augļi. Es zinu divas ļoti populāras zupas – zemesriekstu zupa un el Pepesup, kas ir asa zivju zupa.

  5. Armands Brants Author at 22:17

    Zemesriekstu zupa bija jau kādas citas valsts ietvaros, vairs netiks atkārtota. Īsti pie sirds negāja. 🙂
    Es kaut kādu vistas recepti atradu arīdzan.
    Aso zivju ēdienu arī redzēju, bet tas nebija zupa, bet gan mērce it kā…

  6. Armands Brants Author at 22:13

    Nav gan _tikai_ vistu receptes, nupat pārskaitīju. 🙂
    Vista 5x, liellops 3x, jērs 2x, kaut kas no jūras 2x, kaut kas no augu valsts 2x.

  7. linda at 18:20

    Sveiks! Kā nojaušu esi aizbraucis uz Igauniju pēc receptēm. Man ir uzradies masa de harina para tortillas iepakojums, kuru varētu atdāvināt, ja Tevi tas joprojām interesē.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.