Ar šķīvi pa pasauli: #66. Folklenda salas

Recepte no Folklenda salāmAr Folklenda salām gandrīz sanāca, ka nācās izlaist recepšu trūkuma dēļ, bet tomēr viss izdevās, jo ienāca prātā doma pameklēt pēc salu spāniskā nosaukuma – Islas Malvinas. Malvinas ne tāpēc, ka tam būtu kāds sakars ar sliktu vīnu vai ko tādu. Nosaukums ir cēlies no franču pilsētas Senmalo (Saint-Malo), no kurienes ir nākuši salu pirmie kolonisti. Sākumā bija Îles Malouines, bet pēc tam, kad apkārt arvien vairāk un vairāk sāka runāt spāniski, tad arī kļuva par Islas Malvinas.

Senmalo pilsētiņa bildēs izskatās tīri jauka. Atšķirībā no Folklenda salām, kurās, izskatās, ka ir tikai akmeņi, švaka zāle un grants ceļi. Droši vien topošie kolonisti 16. gadsimtā bija sastrādājuši kaut ko tādu, kas viņu dzīvi Francijā padarīja tik neciešamu, ka nācās pārvākties tuvāk Antarktīdai.

Savukārt 1766. gadā salās ieradās angļi, kuri franču klātbūtni nepamanīja, tāpēc deklarēja, ka salas pieder karalim Džordžam III. Tad tur laiku pa laikam valdnieki mainījās – tad spāņi, tad atkal angļi, tad atkal spāņi, bet beigās par saimniekiem izrādījās angļi. 1982. gadā visu savu drosmi saņēma Argentīnas militārā hunta, bet ar viņu drosmi bija par maz pret Tečeres angļu militāro spēku. Tā rezultātā Lielbritānijas nākamajās vēlēšanās Tečere svinēja pārliecinošu uzvaru, bet Argentīnas militārā hunta atteicās no varas. Savukārt tie daži tūkstoši Folklendu iedzīvotāji kā dzīvoja, tā arī turpināja. Vienīgi tagad tur apkārt mētājas ap 20 000 kājnieku mīnu.

Argentīniešiem gan sirds vēl joprojām sāp. 1994. gadā viņi pielaboja savu konstitūciju, pasakot, ka Folklenda salas ir viņējās. Ja to pasaka spāniski, izklausās pavisam nopietni – La Nación Argentina ratifica su legítima e imprescriptible soberanía sobre las Islas Malvinas […]. Tas tev nav nekāds “don’t cry for me…”.

Recepti atradu, kā jau teicu, spāņu valodā. Salāti. Tie, kuri liekami galda vidū. Tā, burtiski tulkojot.

Vajag 3 dažādus salātus, 10 valriekstus. Ar valriekstiem bija problēma. Bērnībā man tie, kaut kādu iemeslu dēļ, bija gandrīz vienīgie dabūjamie rieksti, ja neskaita lazdu riekstus. Tagad meklēju visos ciemata veikalos. Beigās atradu. Jau attaisītus, bez čaulām. Ar āmuru sišanas prieks izpalika.

Vēl vajadzēs trīs ēdamkarotes ciedru riekstus, vienu avokado, anšovus olīveļļā, 200 gramus kazas sieru, divus sarīvētus burkānus, 1 vidēju sagrieztu sarkano sīpolu, pusglāzi citrona sulas un ābolu etiķi. Dekorēšanai vienu redīsu. Var iztikt bez redīsa.

Visu šo liekam kārtās uz liela šķīvja (nevis bļodā). Sākumā sapluinītus salātus, tad riekstus, avokado, citronu sulu, burkānus, sīpolus, sieru, anšovus. Aplejam ar olīveļļu un ābolu etiķi. Pasniedzam, kā jau teikts, galda vidū, klāt iederas baltvīns vai alus. Droši vien, ja atbalsti Lielbritāniju, tad alus, ja Argentīnu, tad vīns. Visos citos gadījumos tas, kas labāk garšo.

Ja uzmanīgi ieskatāmies fotogrāfijā, tur nav siera. Ne tāpēc, ka nebija veikalā, bet tāpēc, ka aizmirsu pielikt. Vēlāk pievienoju, bet tad jau kompozīcija bija izjaukta. Bet jāsaka, kā ir – ar sieru ir daudz labāk, nekā bez tā…

Nākamreiz citas salas. Farēru jeb Fēru. Pie reizes arī to pareizrakstību noskaidrosim.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.