Ar šķīvi pa pasauli: #68. Fidži

Asās garneles ar mandelēmInteresanta vieta. Fidži ir daudz, ko darīt. Piemēram, neko. Skaistas pludmales, brīnišķīgi laikapstākļi, ideāli, lai sēdētu pludmalē un “atietu” no ikdienas. Ir arī dabas parki ar lietus mežiem. Bet, ja rodas vēlme pēc kaut kā ekstrēmāka, tad var pavērot, kā vietējie pa oglēm staigā. Tā ir tāda īpaša spēja, kura esot radusies šādi.

Reiz, pirms 500 gadiem, kad vienā viņu ciematā dzīvoja tikai 50 cilvēki, kāds vīrs vārdā Dredre (tulkojumā – mīlestība) stāstīja jauniem cilvēkiem stāstus, bet tikai tad, kad tie viņam atnesa dāvanu. Tā viens jauneklis, lai dzirdētu stāstu, apsolīja Dredrem atnest zuti. Un devās viņš zuti meklēt strautā blakus ciematam.

Pabāza viņš roku zem kāda akmens un izvilka lupatu, kurā ievīstīts kaut kas kustējās. Tas izrādījās mazs vīriņš. Vīriņš viņam teica: “Atstāj mani dzīvu, es tevi padarīšu par stiprāko vīru ciemā.”

“Es jau esmu stiprākais vīrs ciemā, man tas nav vajadzīgs, es tevi nogalināšu”, atbildēja puisis. Kā rādās, toreiz tradīcija bija visus, kas tev nav noderīgi, nogalināt.

“Es tevi padarīšu par bagātāko vīru ciemā, atstāj mani dzīvu”, uzstāja vīriņš.

“Es nezinu, kas ir nauda, man tā nav vajadzīga”, puisis atbildēja. Tai vietā, lai palūgtu izskaidrot naudas būtību, jauneklis no tās vieglu roku atsacījās.

Tad vīriņš izspēlēja savu pēdējo kārti: “Ja tu atstāsi mani dzīvu, es tev došu spēju staigāt pa oglēm, tad aprakšu zemē uz četrām dienām, kuras tu izturēsi un būsi neskarts”. Uz ko puisis atbildēja, ka tā visa figņa ar zemē aprakšanu viņu neinteresē, bet vienojās, ka vīriņš varēs palikt dzīvs apmaiņā pret spēju staigāt pa oglēm. Tas tā, īsumā. Šo jauniegūto spēju jauneklis nodeva tālāk saviem pēcnācējiem pa asins līniju, kas mūsdienās droši vien ir pazīstama kā ģenētika.

Stāsta simbolika, domājams, ir skaidra. Es teiktu, ka vecāki dēliem šo stāstu stāstīja īsi pirms iesvētīšanas vīra kārtā.

Sawau klans stāsta, ka staigāt pa oglēm ir unikāla spēja. Tikmēr šī unikālā spēja tik pat unikāli ir novērota vairākās šiītu musulmaņu sektās, dažās ortodoksālo grieķu un bulgāru kristiešu draudzēs, pie Kalahari tuksneša bušmeņiem, pie hindu indiešiem, mazām meitenītēm Bali salā, japāņu daoistiem un budistiem un dažās pakistāniešu ciltīs.

Vairāk nekā, ko par Fidži pastāstīt, man nav. Kā zināms, lai tūristi brauktu ciemos, ir vajadzīgs vai nu lielisks klimats, vai arī ievērojama vēsture.  Fidži ir viena galējība, bet skalas pretējā pusē, droši vien, atrodas Skotija…

Ēdiens – pikantās garneles ar mandelēm. Kā ieraudzīju nosaukumu, tā sagribēju!

Pannā uzkarsējam 3 ēdamkarotes gī sviestu, pievienojam 2 lauru lapas, kanēļa standziņu, tējkaroti kardamona un sautējam 2 minūtes. Pievienojam kilogramu garneles (lielās), cepam 2 minūtes visu laiku maisot. Pēc tam garneles atliekam malā (bez šķidruma, to atstājam pannā).

Pannu atkal uzkarsējam, pievienojam 4 cm garu, sarīvētu ingvera sakni, vienu sakapātu sīpolu, 5 saspiestas ķiploka daiviņas, cepam 5 minūtes, laiku pa laikam apmaisot.

Pievienojam ēdamkaroti miltus, 3 ēdamkarotes samaltas mandeles (es piestā saspaidīju, bija labi), tējkaroti kurkumu, cepam 2 minūtes, bet tagad gan nemitīgi maisām, lai nepiedeg.

Tad pielejam bundžu kokosriekstu krēmu (krēmu, nevis pienu), pieberam divus sakapātus zaļos čili (bez sēklām), uzliekam vāku un uz mazas uguns sautējam 10 minūtes. Pēc tam pievienojam garneles, apberam ar sāli pēc garšas un zem vāka sautējam apmēram 5 minūtes, laiku pa laikam apmaisot. Tad iemaisām ēdamkaroti laima sulas un pasniedzam nekavējoties.

Dēls ēda un teica, ka viņš uz katru kumosu divreiz uzdzerot tāpēc, ka ir ass. Bet, ja bija ass, bet viņš tik un tā ēda, tas nozīmē, ka bija arī garšīgs!

Nākamreiz būs Somija.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.