Ar šķīvi pa pasauli: #105. Kiribati

Ar šķīvi pa pasauli: #105. Kiribati

Kiribati patiesībā tiek izrunāta kā Kiribass, latviski, iespējams, Kiribasa. Tas tāpēc, ka viņu alfabētā ir tikai trīspadsmit burtu, “s” nav viens no tiem, līdz ar to “ti” tiek izrunāts kā “s”. Bet, tā kā reti kurš to zina, starptautiskajā praksē ir iegājies Kiribasu saukt par Kiribati. Mēs arī necentīsimies mainīt vispārpieņemtu praksi, darīsim tāpat kā visi.

No otras puses, iespējams, ka šis jautājums nav pārāk apspriešanas vērts, sevišķi, ja uz to palūkojas caur gadsimtu prizmu. Kiribati ir valsts Mikronēzijā, kas sastāv no 32 atoliem un koraļļu salām, kuras pārsvarā ir tikai dažus metrus virs jūras līmeņa. Globālo klimata izmaiņu rezultātā vietējiem pēdējos gadus ir jācīnās ar jūru, lai viņu mājās netiktu aizskalotas, taču tas ir tikai laika jautājums, kad tur vairs nekā nebūs. Vietējā valdība šo skarbo realitāti apzinās un jau ir iegādājusies zemi Fidži, uz kurieni tautai pārcelties, kad cīņa ar jūru būs neizbēgami zaudēta.

Bet, kamēr dzīve rit savu gaitu, tikmēr šis Mikronēzijas rajons, pateicoties Kiribati valstiskajai suverenitātei, vienā ziņā ir interesants. Laika ziņā.

Lūk, laika zonas. Sākotnēji, kad ar laika zonām viss bija puslīdz “pēc noklusējuma”, Fēniksa salas un Līnijas salas bija attiecīgi UTC-12 un UTC-11 laika zonās, atšķirībā no Gilberta salām, kura bija UTC+12. Līdz ar šādu izkārtojumu, sanāca, ka vienā valsts daļā ļoti ilgi bija cits datums, nekā otrā. Tad, lai to labotu, Kiribati ieviesa UTC+13 un UTC+14. Tagad šajā trīs laika joslu reģionā ir brīži, kad vienlaicīgi ir trīs dažādi datumi. bet, tās ir tikai detaļas. Nespēju iedomāties situāciju, kurā dažādu tik mazu valstu vietējiem iedzīvotājiem tas varētu būt aktuāli. Noteikti ne tik aktuāli kā cīņa ar vēju un ūdeni.

Ēdināšanā viss pārsvarā ir saistīts ar kokosriekstiem, kā jau šādās zemēs pierasts. Šoreiz gatavoju ķirbju un kokosriekstu krēmzupu. Vegāniem drošs ēdiens.

Vajadzēs apmēram kilogramu ķirbja, kurš ir nomizots un attīrīts no sēklām. Kilogramam jābūt pēc tīrīšanas.

Sakapājam svaigu ingveru, lai sanāk apmēram divas tējkarotes, bet vispār, es teiktu, ka drīkst arī vairāk. Sagriežam ķirbi gabaliņos. Ņemam katlu, uzkarsējam kokosriekstu eļļu.  Kokosriekstu eļļa ir diezgan divdomīgs produkts. Ir cilvēki, kuri domā, ka tas ir “superfūds”, savukārt nesen viena zinātniece stundu garā prezentācijā pastāstīja, ka šie konkrētie tauki ir inde. Jebkurā gadījumā, uzkarsētajā eļļā iemetam ingveru un ķirbi. Apcepam mazliet, tad pievienojam mazliet ūdeni, uzvārām, nogriežam uguni uz vidēju un atstājam bez vāka uz apmēram 20 minūtēm. Bet ņemiet vērā, ka 20 minūtes nav nekas akmenī iekalts, vārīšanas laiks ir atkarīgs no ķirbja šķirnes, mīkstuma pakāpes un citiem ārējiem apstākļiem. Jāvāra, kamēr mīksts.

Tad šo visu noņemam no uguns, sablenderējam līdz krēmīgumam. Pievienojam 250 ml kokospienu, sāli pēc garšas un samaisām. Principā, ēdiens gatavs. Lejam bļodiņā, pieberam svaigi maltus piparus un sagrieztus lokus.

Ēdiens ir garšīgs, pie nosacījuma, ja patīk kokosriekstu garša. Mūsu ģimenē 5:1 par labu ēdienam.

Next Post:
Previous Post:
This article was written by

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.