Svētdienas pēcpusdiena. Sen neesmu bijis Latvijas dabā kaut ko skaistu uzfotografēt. To vajag labot, tāpēc abi ar jaunāko dēlu kāpjam mašīnā un pēc stundas esam aiz Cēsīm, kur kartē ir atzīmēta Kazu grava, kurā ir ūdenskritums, kuru kaut kādu iemeslu dēļ vēl neesmu apmeklējis.

Uz objektu nekādu norāžu nav. Tāpēc, ka ūdenskritums atrodas privātā teritorijā. Bet, pa laimi, nav arī nekādu norāžu, ka ienākt aizliegts.

Ceļš ir normāls, bet dubļains. Ļaudis ar džipiem var piebraukt tuvāk, bet mana mašīna neliekas īsti tam piemērota, tāpēc pēdējo apmēram kilometru ejam kājām. Norāžu vēl joprojām nav, taču maps.me aplikācija samērā precīzi visu parāda.

Un, te tas ir – pēc skaņas atrodams. Vismaz šajā gadalaikā, kad ūdens pietiek, es domāju, tas ir skaistākais, ainaviskākais ūdenskritums Latvijā.

Kazu gravas ūdenskritums