Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas. Pārējie pieejami šeit:

Tātad, pienācis pludmales laiks, kā jau katrā ceļojumā, kura gala mērķis atrodas pie jūras. Panamā ar jūru ir pavisam labi, jo viena ceļojuma laikā ir iespējams pabūt pat pie veseliem diviem, ne tikai viena okeāna. Panamas šaurākā vieta ir tikai 50 kilometrus plata, savukārt viens okeāns no otra nevienā vietā neatrodas tālāk par 200 kilometriem.

Bet – tas nenozīmē, ka visur ir pludmales. Piemēram Panamas galvaspilsētā pludmaļu vispār nav. Nē, nu labi, ir, no mūsu mājas divas pat bija apmēram piecpadsmit minūšu gājiena attālumā, taču tajās izklaidējās tikai suņi un pelikāni.

Tāpēc uz pludmali ir jābrauc ar laivu. Mūsu izvēle sākotnēji krita uz Taboga salu, kas ir tikai pusstundas brauciena ar prāmi attālumā. Vēl iepriekšējā dienā pārprasīju gidam, vai tā ir laba vieta, uz ko dabūju atbildi, ka, jā – ir okei, bet brīvdienā tur būs pārbāzts, jo visa Panamas pilsēta uz turieni brauc tieši šī iemesla dēļ – šī ir tuvākā pilsētas pludmale.

Biļetes uz prāmi ir jāpērk iepriekš. Pēcpusdienā visas labās biļetes, kas ir ap deviņiem, desmitiem no rīta, ir izpirktas. Nu, labi, brauksim vienpadsmitos. Bet – vakarā atpakaļ nav iespējams tikt, jo atpakaļceļa biļešu vairs nav. Tā kā mums nav plāna tur palikt pa nakti, pludmales apmeklējums izskatās izgāzies.

Bet, tā kā mēs neesam Kubā, kur internets ir eksotika, bet gan Panamā, kas ir ļoti civilizēta valsts, dodamies tīklā un meklējam citas opcijas. Process ir garš un samērā nogurdinošs, bet gala rezultātā esam nopirkuši privātu makšķerēšanas un pludmales ceļojumu uz visu dienu. Pēc apraksta internetā varam izbraukt, kad vēlamies, bet kaptenis pasaka, ka septiņos jābūt ostā.

Braucam Pērļu salu arhipelāga (las Perlas) virzienā. Sākumā pa kanālu, starp konteineru kuģiem, tad 45 minūtes pa jūru, un esam pavisam savādākā vietā. Salas, kas ir vai nu neapdzīvotas, vai arī ļoti maz apdzīvotas. Lidinās putnu bari. Skaisti! Mēs izmetam makšķeres. Precīzāk sakot, kapteinis izmet makšķeres, mēs esam vairāk līdzjutēju lomā. Meita ir par zivīm, puiši par kapteini. Beigās kaptenis uzvarēja ar rezultātu 3:2, respektīvi divas zivis norāvās, trīs tika noķertas.

Pēc kāda laika ir redzams, ka kaptenim makšķerēšana ļoti patīk, bet mums šķiet, ka ar trīs zivīm varētu pietikt. Tāpēc ar savām ierobežotajām spāņu valodas zināšanām palūdzam doties la playa virzienā.

Pludmale ir pilnīgs pretstats iepriekš plānotajam Taboga apmeklējumam. Iebraucam lagūnā, noparkojamies, kāpjam krastā – pludmale liela, plaša un tikai mums. Neviena cilvēka.

Tālāk viss kā jau pludmalē. Kaptenis uzgrilē noķertās zivis. Relaksējamies, safotografējam, safilmējam, lai paliek atmiņām. Absolūta idille.

Un tad atpakaļ uz mājām. Dienas gaitā gan ir sacēlies vējš, tāpēc atpakaļceļā ķermeņa apakšdaļā atdauzījām visu, ko vien bija iespējams atdauzīt, taču tas nekādā veidā nespēja sabojāt iepriekš neplānoto piedzīvojumu.

Nākamajā daļā pārcelsimies mazliet tālāk no pilsētas burzmas dziļāk laukos.

Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas. Pārējie pieejami šeit: